Sandra Vensko
Sandra Vensko
Arhīva foto

Sandra Vensko: „Karš nav vēlēšanas un karš nav kulturāla izrādīšanās” 6

Sandra Vensko, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Lasīt citas ziņas

 

Adrenalīna deva par skaistu nākotni, par vietu Saeimā allaž ir kā sacensība – zelta kauss vai medaļa – rokā ir!

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Šajā reizē sacenšanos varētu dēvēt arī par tādu kā mirkļa aizmiršanos laikā, kad netālu no robežas karavīri iznīcina karavīrus, ieročiem apgādātie nežēlo bērnus, cilvēks nogalina cilvēku. Lielvara pasaulei parāda savu plašo žestu – anektēt svešas valsts teritoriju un dēvēt to par uzvaru tāds nieks vien ir. Reālajā dzīvē zem šīs procedūras slēpjas naids, sāpes un zaudētas dzīvības. Karš nav vēlēšanas, un karš nav kulturāla izrādīšanās. Ne velti iekarošana iet rokrokā ar diktatūru, bezierunu paklausību un pavēlēm, kas jāpilda.

Izrādās, vēlēšanu sistēmu Latvijā atbalsta vien puse no balsstiesīgajiem vēlētājiem, lai gan nevienam par savu izvēli nav jāpaziņo vai jāatdod dzīvība. Pēc būtības katras vēlēšanas ir sevis kā kulturāla cilvēka parādīšana, pašnovērtējums un valsts novērtēšana. Ar šo vienkāršo procedūru – vēlēšanām – sākas cilvēka brīvība un cieņa pret citādi domājošajiem.

Smīkņāšana par sarakstiem, vairāk jautājums pašam sev – kāpēc neesmu sarakstā un ko es varētu izdarīt labāk? Kur ikdienā dzīvo un kādā pasaulē mīt tie, kuri nebauda demokrātijas augļus – brīvas vēlēšanas Latvijā –, jājautā tiem, kuri brīvību netur nekādā vērtē. Vēlēšanas ir nesāpīgs process, tik vien kā jāaiziet pastaigāties un jāpārdomā, par ko vislabāk būtu atdot savu balsi.

Ja karadarbību Ukrainā, kas Latvijas iedzīvotājiem rada ne tikai neērtības, bet liek izvērtēt savu attieksmi pret notiekošo, ignorē, varētu šķist, vēlētājus šķir vienīgi informatīvie lauki, taču tie parāda, cik trausla ir vēlētāju apziņa. Domājot par to, kas mēs būtu, ja ignorētu un atsacītos vēlēt, pārdomas lai paliek katra paša ziņā. Izglītota sabiedrība atšķir to, kā veidojas agresija, un nepieļauj to. Kultūras notikumu klāstā šķietami nekas nav citādi, tomēr tā varētu šķist tiem, kuri apmeklē koncertus, izrādes, lasa grāmatas un viss iepriekš minētais notiek valsts valodā.

Izmaiņas skar sabiedrības daļu, tos kultūrai pietuvinātos ļaudis, kuriem nākas pieņemt lēmumu – ko es domāju par agresiju, vai mani tas skar valstiski, kāpēc es nevaru vairs saņemt to, ko vēlos? Aizliegums iebraukt valstī, ne visiem atļauts baudīt ierastās ekstras, ne visi nosoda agresiju, jo tā neskar konkrēti. Vēlēšanas ir sava veida augsne manipulācijai ar cilvēka prātu, ja nekritiski izvēlas tā saucamo mazāko ļaunumu, ja vēlētājs nesaskata oligarhu spēlēs ne kripatas melnumiņa, nepamana agresorvalstī notiekošo, dzīvo ar vienu taisnību un vēlēšanas uzskata vien kā apgrūtinājumu.

Vēlēšanas uzrāda, kas būtu darāms, lai saliedētu sabiedrību un mazāk būtu vardarbība citam pret citu. Šķitums, ka visi ar visiem jūtas labi, ir kā zem ūdens paslēpts akmens – redzēt redz, bet aizskart nedrīkst. Ne velti vēlēšanās savus vēlētājus zaudēja vairākas partijas, katrai savi iemesli nokļūt netīkamo sarak­stā. Politiskā nots ik uz soļa. Manuprāt, šīs vēlēšanas parādīja, cik veikli iespējams manipulēt un nojaukt pēdas, kas ved uz pagātnes notikumiem, pārkārtot figūriņas uz dzīves šaha galda.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jautājumi un atbildes nereti ir vienkāršas – ko varu dot un ko gaidīt no cilvēkiem, kuri veidos valsts politiku, kā sakārtos tautsaimniecību un cik spēcīgi pārstāvēta būs valsts kultūrpolitika? Vēlēšanas ir kā eksāmens, cik iemācījies, tik spēj pats sev arī atbildēt. Lai kā gribētos, lai kāds cits izlemtu, pieņemtu lēmumus, vēlēšanas kā instruments ļauj dzīvot drošāk. Šķiet, nekur tālu apziņā nav jāmeklē brīvības jēdziens, sabiedrība spēj saliedēties kritiskās situācijās. Atbildības sajūta tomēr ir katra paša izvēles un kultūras izpratnes jautājums.

Vēlēšanas nav gluži maratons, kuram vairāk ieriebt vai kādu apsteigt. Tāpēc noteikt, kāds ir sabiedrības reālais noskaņojums, ir pagrūti un nebūt nav līdz galam objektīvi. Protams, ne viss visiem ir pieņemams, taču neviens nevar noliegt, ka vēlēt kādam būtu liegts, ja vien nokārtotas saistības ar valsti. Turklāt ir jāsaprot valsts valodas nozīme, kā to izmanto šajos vēlēšanu procesos. Visbeidzot, jāapjēdz, kur cilvēks atrodas un kādas sekas var būt, ja nav izprasta brīvības cena.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
Lasīt citas ziņas
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
Politologs Rajevskis: Grevcova krieviski saka cūcības, latviski – atsauc pateikto 16
Galvā sašauts Putina patriots, kurš uzstājās ar nogalināta Ukrainas karavīra galvaskausu rokās
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainā turpinās smagas kaujas par Bahmutu
Jelgavā operatīvie dienesti atbrīvojuši dzīvoklī ieslēgtu sešgadīgu bērnu
17:54
Pirms došanās uz Kijivu ES amatpersonas saņēma ieteikumus, kā ģērbties. Bija krāsas, kuras viņiem neieteica izmantot apģērbā
17:40
Niedru skulptūras dabas sardzē
17:28
Pirms došanās uz Kijivu ES amatpersonas saņēma ieteikumus, kā ģērbties. Bija krāsas, kuras viņiem neieteica izmantot apģērbā
“Skolotāji Latvijā vairāk pielāgojas skolēniem,” atzīst viens no Ukrainas kara bēgļiem, kurš vidusskolu pabeidza Latvijā
Jelgavā operatīvie dienesti atbrīvojuši dzīvoklī ieslēgtu sešgadīgu bērnu
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
VIDEO. Kamielis nāvējoši sakodis atpūtas parka sargu pēc tam, kad viņš iesitis dzīvniekam
Krievijas patriarhs Kirils savulaik Šveicē strādājis par spiegu VDK labā
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
Nolemts. Nacionālboļševikam Benesam Aijo beidzot tiks atņemta Latvijas pilsonība 8
Nokrituši no citas planētas – valdības deklarācijā “Dzīves kvalitāte” uzlabojumi tikai krējumlaižām. Līcīša feļetons
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Otrdien Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks 1
Augulis: Jauno Rīgas koncertzāli vajadzētu būvēt tā, lai tajā jau ir gatava bumbu patvertne
Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ieilgst. Vai Somija procesu varētu iziet viena?
VIDEO. Elita Drāke atzīst – jau divus gadus neizmanto ne datoru, ne internetu, ne banku kartes
Lielas lietas no maziem kamoliņiem. Ko iesākt ar dziju atlikumiem?
VIDEO. “Viņiem paveicās. No dzīvokļa palikušas tikai sienas…” Aculiecinieku piedzīvotais Krievijas raķešu trieciena laikā Harkivas centrā
Levits: Latvijas lauksaimniekiem par iekšējo tirgu jāuzskata viss 450 miljonus iedzīvotāju lielais ES tirgus 5
Rīgā plaši glābēju spēki evakuē cilvēkus no sadūmotām telpām deviņstāvu mājā 5
Kozlovska: Mēs cīnāmies par saviem bērniem vai par nikotīna tirgotājiem un 10 miljoniem valsts budžetā?! “Tā ir asinsnauda!”
Vai tiešām aizliegs kurināt ar koksni? Viešam skaidrību, uz ko tas attieksies 22
“Es netaisos nogalināt Zelenski,” Putins devis solījumu Izraēlas premjerministram
Streips: Nākamgad Amerikā būs valsts prezidenta vēlēšanas, tāpēc parunāsim par ASV politiku! 5
Pēc pandēmijas gājieni uz kino bijuši populāri, pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu
Nākamais krievu lielais uzbrukums – kad, kur, cik daudz? Atbild Rajevs 3