Latvijā
Politika

Brīvību nepasniedz uz paplātes. Atzīmējot miera līguma parakstīšanas 100. gadadienu0

Latvijas-Krievijas miera līguma parakstīšanas 100. gadadienas pasākums

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pie Rīgas pils šonedēļ varēja redzēt retu skatu – ārpusē līdzās citiem plīvoja Krievijas karogs un tas tāpat bija novietots arī pils Svētku zālē. Atzīmējot Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanas 100. gadadienu, Latvijas Valsts prezidents pilī rīkoja diskusiju ar Polijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas ārlietu ministru piedalīšanos.

Uz pasākumu bija aicināti arī ārvalstu vēstnieki, tostarp Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs, kurš vērīgi sekoja runātajam.

Pirms pasākuma Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto kā arī viņu Latvijas kolēģis Edgars Rinkēvičs Ārlietu ministrijā jau bija pārrunājuši ārpolitiskās aktualitātes un reģionālās sadarbības jautājumus, tostarp iepazīstoties ar ministrijas vestibilā izlikto 1920. gada 11. augusta miera līguma oriģinālu.

Pilī atceres pasākumi aizsākās ar Valsts prezidenta Egila Levita ievadreferātu un ieskatu miera līguma tapšanas vēsturē.

Kā uzsvēra Levits, dokuments, uz kuru atsaucās arī 4. maija Neatkarības atjaunošanas deklarācija, vēl lielāku lomu nekā starpkaru posmā sācis spēlēt pēc tam, kad 1940. gada vasarā PSRS, pārkāpjot starptautiskās tiesības, to lauza.

Tādēļ stāsts par 1920. gada Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu nav tikai stāsts par pagātni, par vēsturi: “Visus piecdesmit okupācijas gadus mēs atgādinājām par PSRS pieļauto starptautisko tiesību pārkāpumu un konsekventi prasījām Latvijas neatkarības atjaunošanu uz valsts nepārtrauktības pamata.”

Latvijas Valsts prezidents, brīžiem uzmezdams skatienu zālē sēdošajam Krievijas vēstniekam Lukjanovam, atgādināja, ka mūsdienu Krievija 1920. gada miera līgumu neuzskata par šobrīd spēkā esošu un tai saistošu.

Līdz ar to tā nav atzinusi pagātnes nodarījumu un radījusi pārliecību, ka turpmāk godprātīgi ievēros starptautiskās saistības.

“Krievijas argumentācijā mēs nesaklausām patiesu vēlmi atzīt pieļauto starptautisko tiesību pārkāpumu pret Latviju un citām Baltijas valstīm un viest drošu pārliecību, ka šāda pagātnes atkārtošanās nekad vairs nebūs iespējama. Tā vietā Krievija uztur spēkā vēstures mītu par notikumu gaitu starpkaru periodā, ar to labi parādot nevēlēšanos atzīt vēsturisko patiesību. Tas rada neizpratni un bažas, ka mūsdienu starptautiskajā sistēmā kāds tomēr vēl mēģina argumentēt ar Staļina laika politikas pamatojumiem,” tā Levits.

Valsts prezidents arī noraidīja Krievijas apgalvojumus, ka līgums nav spēkā, jo notikusi “apstākļu maiņa”.

Līguma darbība var beigties tikai tad, ja šādu “apstākļu maiņu” akceptē arī otra puse, bet starp Latviju un Krieviju nekāda vienošanās par līguma atcelšanu nav notikusi.

Par Krievijas vēlmi pēc sava prāta pasniegt vēsturi tā, lai attaisnotu šā brīža politiku, runāja arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, sakot, ka Krievijai tas jau “kļuvis par tendenci, kas nevienu vairs lāgā nepārsteidz”.

Tikmēr Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš akcentēja, ka karavīri bijuši tie, kas 1920. gadā paveica galveno Latvijas izcīnīšanas darbu un 1920. gadā diplomātiem tikai vajadzēja visu “izlikt uz papīra”.

Kariņš piebilda, ka Latvija koronavīrusa pandēmijas dēļ negrasās samazināt finansējumu aizsardzībai un tas paliks virs 2% robežas.

Diskusijā pēc Valsts prezidenta un citu Latvijas augstāko amatpersonu uzrunām piedalījās Polijas, Igaunijas, Somijas un Latvijas ārlietu ministri.

Visi runātāji atgādināja par minēto valstu kopīgo pagātni 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs un atzina nepieciešamību arī mūsdienās darboties kopīgi un cīnīties pret vēstures sagrozījumiem, kas nāk no Krievijas puses.

Tostarp Igaunijas ārlietu ministrs Reinsalu izpelnījās aplausus, uzsverot, ka Baltijas valstu, Somijas un Polijas kopīgi gūtā vēstures mācība ir: brīvība netiek pasniegta uz paplātes, un par to jābūt gataviem cīnīties, kā arī, ka starptautiskās tiesības ir mazo valstu “kodolieroči”, tāpēc tik svarīgi rūpēties, lai starptautiskajās attiecībās tās tiktu ievērotas un aizstāvētas.

Saistītie raksti

Protams, diskusijā pieminēja situāciju Baltkrievijā, nepieciešamību sekot tai līdzi un mudināt rīkoties arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Šajā sakarā Igaunijas, Somijas un Latvijas ārlietu ministri atbalstīja Polijas aicinājumu jau šonedēļ sasaukt Eiropas Ārlietu padomes sēdi.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.