Attēls, kas uzņemts 1984.gada 18. septembrī, redzams rokzvaigzne Fredijs Merkūrijs, rokgrupas “Queen” solists koncerta laikā Palais Omnisports de Paris Bercy (POPB).
Attēls, kas uzņemts 1984.gada 18. septembrī, redzams rokzvaigzne Fredijs Merkūrijs, rokgrupas “Queen” solists koncerta laikā Palais Omnisports de Paris Bercy (POPB).
Foto: AFP/SCANPIX

“Ceru, ka visi pievienosies man cīņā pret šo briesmīgo slimību…” Dižākās rokzvaigznes Fredija Merkūrija nāve izmainīja sabiedrības priekšstatus par AIDS 119

Rokmūziķis Fredijs Merkūrijs nomira 1991.gada 24.novembrī no AIDS izraisītas bronhiālās pneimonijas. Savas nāves brīdī Merkūrijs bija slavenākā persona, kas jebkad bija saslimusi ar šo nāvējošo slimību, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.

Reklāma
Reklāma
PSRS laiku mode: 6 neglītākās lietas padomju sievietes garderobē 46
Kokteilis
FOTO. 10 visu laiku seksīgāko vīriešu tops – tajā iekļuvis arī visiem labi zināms latviešu dziedātājs
Kokteilis
Savas vēlmes viņi vienmēr liks augstāk par citiem! 3 lielākie narcisi starp zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Par Fredija Merkūrija un viņa grupas “Queen” ietekmi tiek runāts ilgi. Tiek minēta viņu kabarē stilā veidoto kosmosa laikmeta albumu ietekme uz visu glamroka žanru, un Merkūrija izcilā skatuves personība. Taču viens no Merkūrija lielākajiem ieguldījumiem ir saistīta tieši ar viņa nāves apstākļiem. Laikā, kad plašsaziņas līdzekļi ļoti nežēlīgi izturējās pret HIV/AIDS pandēmijas skartajiem gejiem, Merkūrija nāve iezīmēja pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret šo slimību.

Pirmie HIV/AIDS simptomi Merkūrijam parādījās 1982. gadā, bet oficiāli slimības diagnoze tika uzstādīta tikai 1987. gadā. Četrus gadus pēc diagnozes uzstādīšanas viņa veselības stāvolis bija pasliktinājās jau tik tālu, ka viņam nācās atteikties no koncertēšanas ar grupu “Queen”. Viņa pēdējā publiskā uzstāšanās bija 1990.gada “Brit Awards” ceremonijā, bet pēdējā parādīšanā mūzikas videoklipa uzņemšanas laukumā notika dziesmas “These Are the Days of Our Lives” filmēšanas laikā 1991. gada maijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

1991. gada jūnijā Merkūrijs atgriezās savās mājās Kensingtonā, kur nodzīvoja līdz pat savai nāves stundai tā paša gada 24.novembrī.

Viņa dzīves laikā plašsaziņas līdzekļos bieži tika spekulēts par Merkūrija seksuālo orientāciju, taču pats viņš nekad neko ne apstiprināja, ne arī noliedza, un tas pilnībā saskanēja ar viņa vispārējo atturību no plašākas savas privātās dzīves komentēšanas savās intervijās. Taču tā kā slimības dēļ viņš sāka izskatīties novājējis, un, daļēji arī pateicoties žurnālistu veidotajām brīžiem pat agresīvajām reportāžām, sabiedrībā sāka cirkulēt dažādas baumas par Merkūrija veselības stāvokli.

Kaut arī visu savu mūžu Merkūrijs nekad nebija izvēlējies publiski atklāt savu seksuālo orientāciju vai slimības diagnozi, 1990.gada 22. novembrī viņš tomēr izlēma sniegt paziņojumu presei.

“Sekojot pēdējo divu nedēļu laikā presē publicētajiem minējumiem es vēlos apstiprināt, ka man ir HIV pozitīvs tests un AIDS. Es uzskatīju par pareizu šo informāciju līdz šim paturēt slepenībā, lai aizsargātu man apkārtējo cilvēku privātumu. Tomēr tagad ir pienācis laiks, lai mani draugi un fani visā pasaulē uzzinātu patiesību, un es ceru, ka visi pievienosies man, maniem ārstiem un visiem cilvēkiem visā pasaulē cīņā pret šo briesmīgo slimību. Mans privātums man vienmēr ir bijis ļoti svarīgs, un visiem ir zināms arī tas, ka es nelabprāt sniedzu intervijas. Lūdzu, saprotiet, ka šī mana nostāja nemainīsies arī turpmāk,” bija teikts Merkūrija paziņojumā, raksta “Euronews”.

Šis paziņojums tika publicēts 23.novembrī – tikai dienu pirms Merkūrija nāves.

Neskatoties uz to, ka slimības diagnoze oficiāli tika apstiprināta tikai Mērkurija dzīves pēdējā dienā, viņa nāve bija pavērsiena brīdis tam, kā Lielbritānijas sabiedrība uztvēra slimību, kas līdz tam bija plosījusi geju kopienu, principā nepastāvot jebkādai līdzjūtībai no sabiedrības puses.

Reklāma
Reklāma

Un, līdzīgi kā 1987.gadā, kad princese Diāna atklāja pirmo specializēto HIV/AIDS nodaļu Londonas Midlseksas (Middlesex) slimnīcā, Merkūrija nāve šo tēmu aktualizēja heteroseksuāļu kontekstā. Pēc viņa nāves viņa mājas “Garden Lodge Logan Place”, Kensingtonā, siena kļuva par svētnīcu rokzvaigznei. Dziesma “Bohemian Rhapsody” tika atkārtoti izdota un ierindojās pirmajā vietā mūzikas topu tabulās.

1992. gada 20. aprīlī grupas “Queen” pārējie dalībnieki Londonas Vemblija stadionā uzstājās Fredija Merkūrija piemiņas koncertā „The Freddie Mercury Tribute Concert for AIDS Awareness”. Šo koncertu ar tādu zvaigžņu kā Eltons Džons, Deivids Bovijs, Džordžs Maikls, “Led Zeppelin” – Roberts Plants, “The Who” – Rodžers Daltreijs, Annija Lennoksa un daudzi citi, piedalīšanos, klātienē noskatījās 72 000 skatītāju. Koncertu pārraidīja visā pasaulē, un tas sakrita ar “Mercury Phoenix Trust” – labdarības organizācijas izveidi, kas cīnās pret HIV/AIDS visā pasaulē.

Savā traģiskajā un brīnišķīgajā mūžā viņš tomēr spēja mainīt apkārtējās pasaules skatījumu uz cilvēku ciešanām, un tas ir uzskatāms par vienas no visu laiku dižākās rokzvaigznes visbūtiskāko mums atstāto mantojumu.

Kā zināms, 1.decembrī ik gadu pasaulē tiek atzīmēta AIDS diena, lai cilvēkos veicinātu izpratni, paaugstinātu sabiedrības informētības līmeni un mazinātu aizspriedumus par HIV/AIDS un tā sekām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.