Foto – Shutterstock

Tiesnešu atbildība 4


Tiesneši tiesas sēdes civillietās nosaka atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 28. panta pirmajā daļā paredzētajam procesuālās ekonomijas principam, ņemot vērā civillietas ienākšanas secību un ievērojot to pirmtiesības uz ātrāku tiesas sēdes noteikšanu. Atbilstīgi Latvijas Republikas Satversmē un likumā nostiprinātajam tiesu varas neatkarības principam tiesnesis savu darbu organizē patstāvīgi, ņemot vērā lietu sadales kārtību tiesā, saņemto lietu skaitu, to sarežģītību un citus apstākļus, kas ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu. Tā noticis arī šajā gadījumā, tāpēc nevar secināt, ka Ogres rajona tiesas tiesneši civillietas izskatīšanu būtu novilcinājuši.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. pantu tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā; darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību; necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu; administratīvu pārkāpumu; atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām; likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

Likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka tieslietu ministrs ir tiesīgs ierosināt disciplinārlietu par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā minētajos gadījumos. Taču arī šajā ziņā nav konstatēti nekādi pārkāpumi, turklāt divas no tiesnesēm pērn un aizpērn jau ir atbrīvotas no saviem amatiem, tāpēc pret viņām disciplinārlietas vairs nevarētu pat ierosināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja apzināta tiesas novilcināšana nav konstatēta, tad nekas cits neatliek – jāgaida vien nākamā tiesas sēde cerībā, ka beidzot jābūt risinājumam.

SVARĪGI

Par apzinātu tiesas procesa vilcināšanu turpmāk varēs uzlikt līdz pat 800 eiro lielu naudas sodu. To paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas trešajā lasījumā vēl jāizskata Saeimā. Izmaiņas likumā rosinātas, lai veicinātu efektīvāku un ātrāku civilprocesa lietu izskatīšanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.