Darbs Latvijas Radio studijā.
Darbs Latvijas Radio studijā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Cik pelna žurnālisti? 36

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Lasīt citas ziņas

Par slodzi korespondentam – mazāk nekā 1000 eiro uz rokas. Tādu algu saņem žurnālists Latvijas Radio. Labāka situācija ir Latvijas Televīzijā, taču arī tur atalgojuma līmenis ir zemāks nekā komercmedijos.

Tāpēc nereti redzam sabiedrisko mediju labāko žurnālistu migrēšanu uz naudīgākiem privātajiem medijiem, sabiedriskajos medijos paliekot vien uzticīgākajiem žurnālistiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijas Avīzes” 29. jūnija numurā publikācijā “Sabiedriskie mediji – dzīvo vai izdzīvo?” analizējām Latvijas sabiedrisko mediju vietu Eiropā un Baltijā, bet 1. jūlija publikācijā “Sabiedriskie mediji – tehnoloģiskā atpalicība palielinās” sīkāk ieskatījāmies abu mediju budžeta izlietojumā. Šoreiz vērtēsim sabiedrisko mediju algas.

SEPLP atbalsta atklātību

Lai gan sabiedriskos medijus finansē no valsts budžeta – nodokļu maksātāji –, tomēr precīzas žurnālistu, tehnisko darbinieku, grāmatvežu, mārketinga speciālistu u. c. amatu grupu algas uzzināt nav iespējams, ja vien to neatklāj paši algas saņēmēji.

Sabiedriskajos medijos norāda, ka to algas ir komercnoslēpums, turklāt tādā veidā tiktu pārkāpta arī fizisko personu datu aizsardzība. Tā vietā gan Latvijas Televīzija (LTV), gan Latvijas Radio (LR) publicē amatu struktūru, kur parādītas atalgojuma amplitūdas.

Izklausās labi, bet realitātē pēc amata struktūrām ir diezgan grūti saprast, cik tad katrs patiešām pelna.

Salīdzinot kādas amatu struktūras abi mediji izvēlas publicēt, krietni detalizētāku sniedz LR, kamēr LTV dokuments ir krietni noslēpumaināks. Uz to norādījusi arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

“No valsts budžeta finansējuma izlietojuma viedokļa SEPLP atbalsta maksimāli iespējamo atklātību un finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu, nepārkāpjot tiesību normatīvos aktus, kas regulē fizisko personu datu aizsardzību un citus tiesību normatīvos aktus.

SEPLP uzskata par labu piemēru veidu, kā Latvijas Radio informē sabiedrību par Latvijas Radio darbinieku atalgojumu likmēm [..]. Uzskatām, ka līdzīgā veidā datu sniegšana par darbinieku atalgojumiem arī no LTV puses būtu iespējama,” atbildē “Latvijas Avīzei” norādīja SEPLP.

Sarakstā par atalgojuma likmēm LTV ir amatu grupas, un var tikai nojaust, pie kuras atrodami, piemēram, korespondenti vai raidījumu vadītāji. LR atalgojuma politika atšķirībā no LTV neparedz samaksu par gabaldarbiem, bet gan par slodzēm, līdz ar to katrai amata grupai ir zināma arī vidējā alga.

LTV daļai amata grupu nenorāda nekāda veida vidējo algu, aprobežojoties tikai ar samaksu par stundu.

Loģiski izsecinot, žurnālisti LTV amatu struktūrā iekļauti “pamatdarbības funkcijās”. Ar tādu nosaukumu ir pat četri amata veidi, kopā nodarbinot 177 cilvēkus. Viena daļa pelna vidēji gandrīz 1500 eiro uz papīra, vēl daži virs 1500.

Daudz vieglāk informāciju izlobīt no LR algu struktūras. Tur skaidri un gaiši var saprast, ka žurnālisti un producenti pelna no 880 līdz 1680 eiro mēnesī uz papīra.

Uzskata, ka alga neatbilstoša

LR vadība uzskata, ka atalgojums ir zems. Valdes locekle Mārīte Tukiša stāsta, ka no visiem LR darbiniekiem 86% atalgojuma līmenis ir zem tirgus mediānas un nav konkurētspējīgs.

“Latvijas Radio gadu no gada sniedz pieprasījumu kapacitātes stiprināšanai un atalgojuma palielināšanai. Vienlaikus Latvijas Radio cilvēki nestrādā tikai algas dēļ. Tā ir arī sabiedriskā labuma motivācija, vērtību sistēma, vide un atgriezeniskā saite no klausītājiem.”

Līdzīgi man stāsta arī uzrunātais Latvijas Radio korespondents, kurš vēlējās palikt anonīms. “Esmu vairākas reizes aicināts uz citiem medijiem, bet radio formāts man ir ļoti tuvs. Latvijā būtībā nav citu vietu, kur radio varētu strādāt par žurnālistu. Formāts, kā arī apzināšanās, ka strādā sabiedriskajā medijā un esi neatkarīgs, mani joprojām tā pa īstam tur LR,” norāda žurnālists.

Viņa alga uz papīra par slodzi ir 1250 eiro, tas nozīmē, ka pēc nodokļu samaksas saņem mazāk par tūkstoš eiro. Jūtams algas pielikums neesot bijis sen, neskatoties uz to, ka cenas visam turpina kāpt.

“Jā, var sastrādāt līdzekļus ar papildu raidījumiem, bet tā jau ir pārstrādāšanās – neredzi ģimeni, draugus, brīvo laiku. Par vienu slodzi katrā ziņā ir ļoti, ļoti neatbilstoša alga.”

Viņš zina teikt, ka korespondentiem Latvijas Radio ir puslīdz vienāda alga, nav tā, ka kāds pelnītu ievērojami vairāk. “Mēs visu darām pēc labākās sirdsapziņas, bet ir sajūta, ka tevi nenovērtē.”

Viņš gan piebilst, ka nevaino radio vadību, jo medijam naudas ir tik, cik ir, tāpēc svarīgāk būtu politiķiem saprast lietas nopietnību. Vienlaikus žurnālists uzskata, ka administratīvais aparāts LR esot “drusku tā kā uzblīdis”.

Vaicāju viņam, kāda ir sajūta, kad citi mediji gluži vienkārši pārsola radio iespējas, turklāt to dara arī Latvijas Televīzija. LR žurnālists norāda, ka LTV alga veidojas no gabaldarbiem – cik daudz sižetu uztaisi, tik arī nopelni.

Viņš gan zina teikt, ka šāds modelis bojājot iekšējo kolektīva mikroklimatu, jo kolēģu starpā esot asa cīņa par katru sižetu. Tomēr jebkurā gadījumā arī LTV piedāvātais atalgojums nevar konkurēt ar privāto mediju piedāvājumiem.

Arī Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka LTV žurnālistus pārvilina komercmedji.

“”Fontes” pētījums parādīja, ka mums algas ir par 30–50% zemākas nekā privātajā sektorā. Olga Dragiļeva, ļoti augsta profesionāle, strādāja “DeFacto”, kas ir mūsu augstākais žurnālistikas līmenis. Tagad viņa strādā “Delfos”. Bet viņi nav gatavi tērēt X gadus, lai paši izaudzinātu talantus,” uzskata Priede.

Žurnālisti nav amatpersona

Varbūt tomēr būtu jāpublisko katra darbinieka atalgojums, lai visi redzētu, cik tad žurnālisti saņem, un lai tad sabiedrība spriež, vai tas ir maz vai daudz? Ivars Priede tam iebilst, bet Mārīte Tukiša spriež, ka par to būtu jādiskutē.

“Katrā vakances darba sludinājumā tiek norādīta konkrēta atalgojuma summa. Tas nav nekāds noslēpums. Pēc iziešanas no reklāmas tirgus teju viss sabiedrisko mediju finansējums nāk no valsts budžeta dotācijas, līdz ar to ir pašsaprotami, ka jābūt caurspīdībai par tā izlietojumu.

Vai būtu jāpublicē uzvārdi pretim atalgojuma summai – tas būtu diskusijas vērts jautājums. Kā sabalansēt personu datu aizsardzību ar ziņkāri ieskatīties konkrēta cilvēka maciņā un vienlaikus pasargāt uzņēmumu no klajas darbinieku pārpirkšanas?

Žurnālisti tomēr nav amatpersonas, kam jāaizpilda ienākumu deklarācija. Un deklarāciju sistēmai ir pilnīgi cits mērķis,” saka Tukiša.

Priede tikmēr atsaucas uz konkurentiem, kuri tad zinātu, cik pelna LTV strādājošie. Nav gan skaidrs, kāda tam nozīme, ja jau tagad komercmedijiem nav problēmu pārvilināt LTV darbiniekus.

Tāpat Priede domā, ka rastos pārpratumi, jo LTV ir dažādas apmaksas sistēmas. “Ja ir fiksēta alga kā man, tad nekādu jautājumu nav. Tikmēr operatoriem ir stundas likme, bet korespondentiem ir gabaldarbi.

Kā lai pasaka, ka alga ir par nepilnu darba laiku un cik ir nepilns darba laiks, ja ir stundas likme? Ar ko salīdzināt? Cilvēks varbūt reizi nedēļā nopelna lielu naudu, bet cits strādā astoņas stundas nedēļā. Kas ir labāk?

Nav salīdzināmi dati. Katrs izvēlas savu apmaksas sistēmu. Un beigās, ja saņem vairāk, tu esi sliktais. Valsts sektorā var salīdzināt salīdzināmas lietas, bet mediju nozare ir specifiska.”

Apvienojoties būtu vienāds atalgojuma princips

Interesanti, ka atalgojuma nevienlīdzību savā gada sākumā izstrādātajā koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību min arī SEPLP.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tur uzsvērts, ka atšķirīga darbinieku atalgojuma un motivācijas sistēma katrā sabiedriskajā medijā nereti rada neveselīgu savstarpēju konkurenci personāla piesaistē, kā arī nesniedz sabiedrībai skaidru priekšstatu par sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu izmantošanu, ja par līdzvērtīgu darbu sabiedriskā medija satura radīšanā atlīdzība tiek maksāta pēc atšķirīgiem principiem.

Attiecīgi, ja tiktu pieņemts lēmums abus medijus apvienot, viens no darbiem būtu vienāda atalgojuma principa noteikšana. “Apvienotā uzņēmumā par vienādu darbu ir jāsaņem samaksa pēc vienādiem principiem,” teikts SEPLP ziņojumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
21:25
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Pēc 31 gada dienestā izdienas pensijā nolēmis doties VUGD priekšnieks Āboliņš 6
Jaunzeme atklāj, kāpēc nepieņēma darbu, kuru viņai piedāvāja, bet atgriezās VID ģenerāldirektores amatā
“Nacionāļi saudzē savu ietekmīgo biedru,” neizsakās par Helmaņa tikšanos ar ES sankcijām pakļauto krievu oligarhu Avenu
“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci
Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju
Nav zināms, vai ugunsgrēks dronu ražotnē ietekmēs piegādes Latvijas armijai, bet darbs ir atsākts
VIDEO. 10 lietas ikkatra mājās, kas var izraisīt ilgstošas veselības problēmas un dažāda rakstura saslimšanas 17
Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Policistam par 200 eiro kukuļa izspiešanu no šofera piespriež 4,5 gadu cietumsodu
VIDEO. Sirsnīgs stāsts – no automašīnu riepu diskiem lietuviešu brīvprātīgie ražo krāsniņas ukraiņiem
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu 1
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem 113
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
Kā pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības