“Cilvēki “cepas” par cenām, jums algas nav? Nesaprotat, ka dzīvojam krējumā?” Latvieši šķetina, vai dzīve pirms 20 gadiem bija lētāka
0
Cenas Latvijā aug — to jūt gandrīz visi, bet lielākā atšķirība ir tieši saņemtajās algās. Kādam tās nav mainījušās gadiem, kamēr pārtika, degviela un rēķini kļūst dārgāki teju katru mēnesi. Citi savukārt saka — dzīvojam labi, veikali pilni, cilvēki pērk, problēma esot attieksmē, ne realitātē.
Šī pretruna nav nejauša. Tā atklāj vienu no lielākajām mūsdienu problēmām Latvijā — plaisu starp cenām un ienākumiem, kā arī starp dažādu cilvēku pieredzēm. Kāda latviete soctīklos aizsākusi diskusiju, paužot šobrīd varētu pat teikt, ka nepopulāru viedokli, ka dzīve Latvijā šobrīd ir daudz labāka, kā iepriekš.
“Cilvēki cepas par degvielas cenām. Cilvēkiem cenas veikalos ir par augstu. Cilvēkiem…. par dārgu.
Mīļie cilvēki, Jūs nestrādājat? Jums visiem ir minimālās algas? … Vai Jūs vēl aizvien neesat sapratuši, ka mēs dzīvojam krējumā?
2000.gadā sākot strādāt “McDonalds” mana alga bija 50 lati. Par šo naudu es varēju atļauties noīrēt istabu, paēst, braukt uz darbu un ietusēt. Jā tramvajs, ja pareizi atceros, maksāja 5 kapeikas. Mūsu algas šodien ir daudz lielākas, tāpēc arī cenas ir daudz lielākas,” viņa raksta.
Komentāros ļaudis atklāj, ka “cenas aug katru gadu, bet alga daudziem jau gadiem kā nav mainījusies. Tātad objektīvi cilvēks ar katru gadu var atļauties aizvien mazāk, attiecīgi dzīvojot aizvien sliktāk. Un galīgi neizskatās, ka tuvākajā laikā varētu kaut kas iet uz labo pusi.
Blakus tam kāda mamma raksta: “Es nevaru atļauties bērnam dakteri, fizioterapeitu… gribētos par bērnu veselību korekti parūpēties.”
Cits komentārs vēl skarbāks: “Tagad tu pat nezini, vai darbs rīt būs vai ne, vai alga būs vai nē.”
“Ja neapmierina ienākumi — jāmeklē labāk apmaksāts darbs,” saka viena komentētāja. Cits piebilst: “Mēs dzīvojam labi. Ne pārticīgi, bet labi.”
Ir arī skeptiskāks skatījums: “Veikalos cilvēki visu laiku pērk. Ja pērk, kāpēc veikaliem samazināt cenas?”
Ļoti spēcīgs pavediens komentāros ir arī salīdzinājums ar citām valstīm. “Zviedrijā pārtika ir lētāka nekā pie mums, bet algas…Lietuvā un Igaunijā algas lielākas, bet cenas līdzīgas.” Šeit parādās ne tikai neapmierinātība, bet netaisnības sajūta — ka dzīvojam dārgi, bet pelnām mazāk.
Un tad ir vēl viena interesanta līnija — pagātnes salīdzinājums. “2000. gadā ar 50 latiem varēju noīrēt istabu, paēst un vēl izklaidēties. Tramvajs maksāja 3–5 kapeikas.”
Taču citi uzreiz iebilst: “Nevajag muldēt — ar 50 latiem nevarēja izdzīvot.” Arī šeit vienprātības nav — pat par to, vai agrāk bija labāk.
Varbūt visprecīzāk situāciju apraksta viens komentārs: “Lielākajai daļai problēma ir tā, ka alga nepieaug tik strauji kā cenas.”
Lasi pilnu diskusiju.
