SKDS aptaujā trīs ceturtdaļas cilvēku atzinuši, ka izvēlas strādāt pie darba devēja, kas maksā aplokšņu algu, jo tā esot iespējams saņemt vairāk “uz rokas”, vairāk nekā trešdaļa atklājusi, ka netic sociālās apdrošināšanas sistēmai, un vēl tikpat daudz aptaujāto apgalvo, ka esot grūti atrast darba vietu, kur par viņiem samaksā visus nodokļus.
SKDS aptaujā trīs ceturtdaļas cilvēku atzinuši, ka izvēlas strādāt pie darba devēja, kas maksā aplokšņu algu, jo tā esot iespējams saņemt vairāk “uz rokas”, vairāk nekā trešdaļa atklājusi, ka netic sociālās apdrošināšanas sistēmai, un vēl tikpat daudz aptaujāto apgalvo, ka esot grūti atrast darba vietu, kur par viņiem samaksā visus nodokļus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Ja alga “uz papīra” ir 500 eiro, tad aploksnē saņem vēl vismaz 300 eiro” – cīņa ar ēnu ekonomiku neproduktīva 0

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
Lasīt citas ziņas

 

Pēc šomēnes publiskotā Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācībspēku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījuma par ēnu ekonomikas izplatību trijās Baltijas valstīs no jauna uzvirmojušas sarunas par nepieciešamību cīnīties pret negodīgas saimniekošanas metodēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sarunas par to, kas būtu darāms ēnu ekonomikas mazināšanai, Latvijā notiek jau gadiem. Kopš 2014. gada izveidota Ēnu ekonomikas apkarošanas padome. Tai ir pat plāni ar termiņiem, kuros tie jāīsteno. Pats jaunākais ir Finanšu ministrijas sagatavotais un šī gada 22. martā valdības atbalstītais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam. Bet, kā liecina REA pētījums, diemžēl ēnu apkarošanā jo­projām nav lielu panākumu. Saskaņā ar to 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pat palielinājusies. Pavisam svaigas sarunas par tālāko rīcību organizējusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Tajās piedalījās valsts pārvaldes un uzņēmēju organizāciju pārstāvji.

 

Krāpjas mazie

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Konstantīns Beņkovskis pieļauj, ka algas aploksnēs nemaksā valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī privātajos, kas pieder ārzemniekiem no valstīm ar zemu korupcijas līmeni. Latvijā algu izmaksāšana aploksnēs visvairāk iespējama nelielos uzņēmumos, kuros strādā neliels skaits darbinieku, kuri saņem nozarei neraksturīgi mazu atalgojumu.

Piemēram, ja viesmīlim, kurš strādā nelielā kafejnīcā, alga “uz papīra” ir 500 eiro, tad, visticamāk, aploksnē viņš saņem vēl vismaz 300 eiro mēnesī. Mazajos tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos, kuros strādā neliels skaits (no viena līdz deviņiem) darbinieku, uz katriem oficiāli algā izmaksātajiem pieciem eiro, iespējams, viens eiro tiek samaksāts aploksnē.

Pēc Latvijas Bankas pārstāvja teiktā, algu maksāšana aploksnēs vairo gan iztrūkumu valsts budžetā, gan strādājošo ienākumu nevienlīdzību, par ko vairākkārt Latviju brīdinājusi Eiropas Komisija. Bet vienlaikus aplokšņu algas rada sarežģījumus arī uzņēmējiem, kuri godīgi maksā nodokļus valstij. Izvairoties no nodokļu maksājumiem, mazie uzņēmumi negodīgi konkurē ar lielajiem, produktīvāk un godīgi strādājošajiem. Tā kā daļa strādājošo aizplūst uz uzņēmumiem, kuros uz aploksnēs saņemto summu rēķina var nopelnīt vairāk, godīgi strādājošajos uzņēmumos pietrūkst darbaroku.

 

Cēlonis – nodokļu slogs

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis atzīst, ka aplokšņu algu īpatsvars Latvijā ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Viens no cēloņiem, kas veicina algu maksāšanu aploksnēs, viņaprāt, ir nodokļu slogs, kas mums ir lielāks nekā abās kaimiņvalstīs visos atalgojuma līmeņos. Tiesa, šogad Latvijā nodokļu slogs mazinājies mazo algu saņēmējiem. Tomēr, viņaprāt, ar to vien nepietiek – tas jāsamazina arī lielo algu saņēmējiem. Līdzšinējais neveicina augstas pievienotās vērtības darba vietu izveidi.

REA pētījums liecina, ka Latvijā aplokšņu algu īpatsvars palielinājies kopš 2016. gada, kad tika ieviests diferencētais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. To ieviešot, mazo algu pelnītājiem ar diviem apgādājamajiem ienākumi “uz rokas” bija mazāki nekā mazo algu saņēmējiem bez apgādājamiem, kas neveicina atteikšanos no aplokšņu algām.

 

Grib saņemt vairāk aploksnēs

Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pasūtījuma sabiedrisko pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, kas pamudina piekrist algu pilnīgai vai daļējai saņemšanai aploksnē. Trīs ceturtdaļas (75,1%) aptaujāto atzinuši, ka tā esot iespējams saņemt vairāk “uz rokas”. Bet vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (38,1%) atbildējuši, ka netic sociālās apdrošināšanas sistēmai – pensiju un pabalstu maksājumiem.

Aptuveni tikpat daudz aptaujāto (34,1%) apgalvo, ka esot grūti atrast tādu darba vietu, kur par viņiem samaksā visus nodokļus. Aptaujas dati liecina, ka algu saņemšanai aploksnēs biežāk piekrīt iedzīvotāji ar maziem ienākumiem un mazāk izglītoti. Starp aplokšņu algu piekritējiem diemžēl ir arī jaunieši, kuri neaizdomājas par to, kas, nemaksājot valstij nodokļus, viņus sagaida vecumdienās.

 

Priekšlikumu un plānu ir gana

Jautāts par valsts plāniem ēnu ekonomikas mazināšanai, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Edijs Ceipe apgalvo, ka priekšlikumu un jau sagatavotu plānu esot gana un ka sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru asociācijām to īstenošanā iesaistītas visas ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes. Ēnu ekonomikas apkarošanas padome apstiprinājusi piecus rīcības virzienus aplokšņu algu avotu mazināšanai: nereģistrēta saimnieciskā darbība; nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; nodokļu nomaksas veicināšana.

Bet mērķis esot viens – padarīt ēnu ekonomiku neizdevīgu gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem. Viens no Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem aplokšņu algu izskaušanai paredz ierobežot vai pilnīgi aizliegt algu maksājumus skaidrā naudā. Taču vienošanās par to neesot panākta.

Uz jautājumu, kādi pasākumi būtu nepieciešami aplokšņu algu izskaušanai, Latvijas Bankas pārstāvis Konstantīns Beņkovskis atbild, ka, pirmkārt, jāsamazina nodokļu slogs. Otrkārt, jāpalielina nodokļu auditi jeb pārbaudes uzņēmumos. LBAS eksperts tautsaimniecības lietās Mārtiņš Svirskis uzskata, ka jāvairo iedzīvotāju pirktspēja, kas spiež iedzīvotājus ar maziem ienākumiem piekrist algu maksājumiem aploksnē.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis uzsver nepieciešamību vienkāršot nodokļu sistēmu, ieviešot tādas nodokļu likmes, kas uzņēmējiem ļautu konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns rēķina, ka, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru kaut vai par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts ieņēmumi pieaugtu par 130 miljoniem eiro. Savukārt algām papildus rastu 200 miljonus eiro. Pēc viņa teiktā, uzņēmumos, kuros ir izveidotas darbinieku arodbiedrības un kur starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomikas nezāle nezaļo.

 

Cik liela ir Latvijas ēnu ekonomika

2020. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 25,5% no IKP (iekšzemes kopprodukta).

2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis līdz 26,6% no IKP.

Minētā attiecība pret IKP sniedz iespēju aprēķināt, ka Latvijā neuzrādītie ienākumi pērn veidojuši 8,74 miljardus eiro.

Avots: Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku A. Saukas un T. Putniņa pētījums

SAISTĪTIE RAKSTI

 

VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Lasīt citas ziņas
Pēc milzīgo rēķinu saņemšanas dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki izlēmuši savus uzņēmumus slēgt 78
Notekūdeņu monitorings uzrāda koronavīrusa izplatības pieaugumu Latvijas pilsētās 5
VIDEO. Protesti pret mobilizāciju Dagestānā: policists spiests bēgt no satrakotajām sievietēm
“Izmisuma vadīti krievi varētu šķērsot arī “zaļo” robežu.” Iekšlietu ministrs par Krievijas “mobilizācijas bēgļiem”
Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons
20:22
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi
19:51
Pēc milzīgo rēķinu saņemšanas dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki izlēmuši savus uzņēmumus slēgt 78
19:11
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. Paliks tikai izdegusi zeme! Propagandisti mierīgi apspriež, kas notiks ar civiliedzīvotājiem, ja viņiem trāpīs atombumba
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS 97
Nosauc iespējamo datumu, kad Krievija aizliegs izbraukt no valsts mobilizācijas vecuma vīriešiem 29
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
FOTO. “Pašreizējā situācijā svarīga ātra reaģēšana!” Saruna ar Latvijā labi zināmo lauksaimnieci Inesi Karlovu 2
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji 43
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
Auto jaunumu tirgus bagātīgi piedāvā “skaisto” un nelietderīgo
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi
Ditas Lases ideāla buljona noslēpumi: “Svarīgi izmantot aukstu ūdeni!” 4
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā 2
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Vai drīkst atlaist, ja nevēlas mainīt darba vietu?