Cukura diabēta pacientiem valsts liedz efektīvākās zāles 2
“Hipoglikēmija cukura diabēta pacientam var radīt neatgriezeniskas sekas – gan veicināt infarktu, gan izmaiņas galvas smadzenēs,” saka Endokrinologs profesors Alvils Helds. Viņš uzsver, ka ikvienu cilvēku, kuram atklāts cukura diabēts, vajadzētu uzreiz ārstēt ar jaunākajiem medikamentiem, kas nerada hipoglikēmijas risku, taču tie diemžēl pieejami vien mazai daļai pacientu.
Mazliet par pašu diabētu
No visiem cukura diabēta pacientiem aptuveni 90% ir 2.tipa cukura diabēts. Ar ko tas atšķiras no pirmā?
Cukura diabēta pacientiem ar 1.tipu pamatā ir autoimūns iekaisuma process beta šūnās – rodas beta šūnu deficīts un tās vairs nav spējīgas pietiekamā daudzumā saražot hormonus, kas rūpējas par cukura līmeņa stabilizēšanu asinīs. Šādos gadījumos parasti cilvēkam nozīmē insulīna terapiju.
2. tipa cukura diabēta attīstība ir mazliet sarežģītāka. Pirmkārt, slimības sākumā beta šūnas nespēj adekvāti atbildēt uz cukura koncentrācijas palielinājumu asinīs. Tās nokavē atbildes reakciju un insulīns asinīs nokļūst par vēlu.
Otra īpatnība ir tāda, ka organisms turpina ražot insulīnu un izsviest to asinīs arī tad, kad vairs nevajag. Šāda situācija savukārt veicina apetīti cilvēkam, un tāpēc bieži vien 2. tipa cukura diabēta pacientam divas stundas pēc ēšanas atkal parādās bada sajūta.
Ar laiku beta šūnas gan maina savu funkciju. Ir 2.tipa cukura diabēta pacienti, kuriem beta šūnas vairs nav spējīgas saražot insulīnu pietiekamā daudzumā, un pakāpeniski attīstās insulīna ražošanas deficīts, lai gan slimības sākumā šādas problēmas nav bijušas.
Tāpat 2. tipa cukura diabēta pacientiem pat tad, kad vēl nav slimības simptomu, jau novērojamas izmaiņas audos insulīna receptoru līmenī. Citiem vārdiem sakot, 2. tipa cukura diabēta pacientam vajag vairāk insulīna, nekā veselam cilvēkam normāli, jo receptori ir mazāk jutīgi pret insulīnu.
Secinājums ir šāds – pirmkārt, ar laiku mainās beta šūnu darbība, otrkārt, izmaiņas audos nosaka to, ka insulīnu vajag vairāk, nekā veselam cilvēkam. Tas viss veicina cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs virs noteiktās normas, kas ir 4,0 mmol/l.
