Dators nav pildspalva vai treniņtērps. Ministrijas iecere vecākiem nodrošināt bērnus ar datoriem radījusi daudz jautājumu 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere uzlikt vecākiem pienākumu sagādāt bērniem ierīci ar interneta pieslēgumu, ko izmantot mācībām, iespējams, neatbilst Satversmē noteiktajām tiesībām uz bezmaksas izglītību.
Noslēdzot iepriekšējo mācību gadu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vairākkārt pauda teju sajūsmu par pandēmijas dēļ ieviestajām attālinātajām mācībām: skolēni strauji apguvuši pašvadītas mācīšanās prasmes, kā arī attīstījuši tehnoloģiju lietošanas prasmes.
Pieaugusi arī pedagogu digitālā pratība. Ministre lika saprast, ka vismaz daļēji attālinātās mācības varētu notikt arī turpmāk, jo attālinātais mācību process var būt klātienes mācību procesa sastāvdaļa un tas esot ilgtermiņa risinājums izglītībā.
I. Šuplinska ieteica vecākiem parūpēties, lai skolēniem būtu viedierīces un arī pašiem skolēniem, ja vasarā izdodoties ko nopelnīt, ieteica tās pirkt.
Ieteikums pārvērtīsies prasībā?
Nu izrādās, ka ministres ieteikumi varētu pārvērsties par prasībām: IZM tiek gatavotas izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz pie individuālajiem mācību piederumiem, kas līdz šim bija pildspalva, zīmulis, lineāls, dzija rokdarbiem, apģērbs, apavi, pieskaitīt arī “ierīci ar interneta pieslēgumu”.
Jāatgādina, ka 2013. gadā pēc lielas tiesībsarga uzstājības tika panākts, ka vecākiem vairs nav jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas, jo tiesībsarga ieskatā šādi vecāku tēriņi bija pretrunā Satversmē nostiprinātajam bezmaksas izglītības principam.
Tagad Tiesībsarga birojs, lūgts vērtēt IZM ieceri, atbildēja, ka konceptuāli ideja par to, ka mūsdienās izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa ir dators vai cita viedierīce ar interneta pieslēgumu ir pareiza un atbilstoša, tomēr “šobrīd ir ļoti daudz nezināmā, kas var raisīt bažas, cik lielā mērā idejas īstenošana neietekmēs Satversmē garantētās tiesības uz izglītību bez maksas”.
Piemēram, ko darīt, ja ģimene finansiālu vai tehnoloģisku apsvērumu dēļ to nevar nodrošināt? Diemžēl Latvijā joprojām var būt apdzīvotas vietas, kur bezvadu interneta pārklājuma nav vispār vai nav pietiekams,” “Latvijas Avīzei” norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Līdzīgi spriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens: tieši viņa vadītajai komisijai nāktos lemt par šo likumprojektu, ja tāds tiešām tiktu iesniegts.
A. Ašeradens teic, ka vispirms būtu jālemj, vai tiešām bez viedierīces katram skolēnam mūsdienu izglītības sistēmā vairs neiztikt. Ja tiktu secināts, ka ierīces vajag, būtu jālemj, kādas tieši un kas tās pirks.
“Šobrīd eksperti atzinuši, ka visnoderīgākais mācībām tomēr ir klēpjdators, kuru lētākie varianti izmaksā 300 līdz 500 eiro. Vai visas ģimenes to varēs atļauties? Turklāt nepieciešams arī labs interneta pieslēgums,” saka A. Ašeradens.
“Datoru tomēr nevar salīdzināt ar pildspalvu vai treniņtērpu.”
Lemjot par to, kam tad jāgādā viedierīces, nevajadzētu aizmirst, ka pat trešdaļa Latvijas ģimeņu dzīvo uz nabadzības robežas vai tuvu tai.
Daudz jautājumu
Būtisks arī jautājums – ja ģimenē ir vairāki skolēni, bet viena viedierīce, vai tad iespējamā likuma prasība būs izpildīta, piebilst R. Siliņa.
Tāpat svarīgi, vai tiks noteiktas kādas konkrētas programmas, ar kādām skolēna viedierīcei jābūt aprīkotai, teic Tiesībsarga birojā.
“Tiesībsarga ieskatā jautājumu par plānoto izmaiņu praktisku realizāciju vajadzētu izdiskutēt un vienoties profesionāļu vidū, uzklausot arī vecāku un pašu skolēnu viedokli,” stāsta R. Siliņa.
A. Ašeradens teic: ja IZM tiešām virzīs šādus likuma grozījumus, tiem vispirms būtu jāgūst valdības atbalsts. Uzreiz uz Saeimu tik diskutablus likuma labojumus nevajadzētu nest.
“Ja būs valdības atbalsts, tad skatīsimies,” tā A. Ašeradens.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga IZM ieceri tīmekļa vietnē “Facebook” komentējusi šādi: “Paēdušais nesaprot neēdušo, tā varētu nosaukt šo ideju. Atrāvušies no realitātes. Kāda ir interneta kvalitāte, cik maksā programmas, cik maksā kvalitatīva ierīce, austiņas, mikrofons, ko darīt vairāku bērnu vecākiem? Aizbildināties ar to, ka 21. gadsimts pieprasa arī atbilstošus resursus kvalitatīvākai izglītībai un zinātnei?”
Vispirms jāapgādā skolas
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norāda: pirms domāt par skolēnu apgādi ar viedierīcēm, jānodrošina, lai visām skolām būtu pieejams ātrs internets.
To nodrošina optiskais internets, kas joprojām nav pieejams 72 skolām. Tur ir cita veida tīmekļa pieslēgums, kas nav drošs un mēdz “uzkārties”.
Ko skolēnam dos viedierīce, ja no skolas telpām nav iespējams tiešsaistē pilnvērtīgi vadīt mācību procesu?
IZM rosinājusi arī citas izmaiņas Izglītības likumā, kas tāpat varētu būt saistītas ar vēlmi vai nepieciešamību nākotnē mācīties attālināti. Ministrija piedāvā paplašināt klātienes mācību jēdzienu, nosakot, ka tajās var piedalīties arī attālināti ar tehnoloģiju palīdzību.
I. Dundure teic: būtu jādara viss, lai rudenī tomēr būtu iespējamas klātienes mācības: “Izglītības process nav tikai zināšanu apguve. Bērniem jāapgūst arī sadarbības un saskarsmes prasmes, empātija. To var apgūt, tikai mācoties klātienē.”
Ja tomēr klātienes mācības nebūtu iespējams atsākt, nebūtu jāsagaida, ka attālinātās mācības arī turpmāk uz saviem pleciem iznesīs vecāki vai, piemēram, pašvaldības gādās viedierīces. Būtu jānodrošina finansējums no valsts līdzekļiem.
Jāpiebilst, ka IZM jau atzinusi, ka strādā pie platformas “virtuālā klase” izstrādes, kas varētu noderēt gan attālinātajās, gan arī klātienes mācībās, domā par digitālo mācību resursu pieejamību un pedagogu digitālo prasmju uzlabošanu.
Tāpat I. Dundure skeptiski attiecas pret IZM ieceri iekļaut Izglītības likumā normu, kas liktu nepilngadīga izglītojamā vecākiem slēgt līgumu ar izglītības iestādi, tādējādi uzņemoties savu daļu atbildības par bērna skološanos.
I. Dundure uzskata: to varētu ieviest pakāpeniski, sākumā ļaujot vecākiem brīvprātīgi slēgt šādus līgumus, jo piespiest tāpat nevienu nevarēs.
Ja vecāki līgumu atteiksies parakstīt, vai tad tāpēc bērnam būs jāpaliek bez izglītības?
Izglītības un zinātnes ministres padomniece Ieva Līne uzsvēra, ka runa ir tikai par iecerēm, konkrētu likumprojektu vēl nav. Sīkāks ieceru skaidrojums no IZM netika sniegts.
