Foto: Timurs Subhankulovs

Ik sezonu – 400 beigti roņi. Kā risināt zvejnieku un dzīvnieku konfliktu? 0

Dabas skaitīšanas laikā iegūtie dati par roņiem ļaus jau 2020. gadā zvejniekiem pretendēt uz kompensācijām par roņu bojātajiem zvejas rīkiem un nozvejām.

Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus 52
Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
FOTO. “Mani visu laiku dzīve ir mocījusi…” aktieris Mārtiņš Vilsons ar asarām acīs atceras par smagāko, ko piedzīvojis dzīvē 6
Lasīt citas ziņas

Roņu aizsardzības plāns, tāpat kā pūču plāns, pavisam drīz tiks pabeigts, nākamgad būs pieejami plāni aizsardzībai arī platausainajam sikspārnim un dzeņiem, vakar informēja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Dabas skaitīšanas laikā eks­perti ne tikai inventarizē dabas vērtības, bet arī gatavo individuālos noteikumus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un izstrādā sugu aizsardzības plānus.

Aizsardzības plāni tiek izstrādāti tām sugām, par kurām Latvija uzņēmusies starptautiskas saistības vai kuras populācija Latvijā ir nozīmīga Eiropā un atrodas nelabvēlīgā stāvoklī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izskalo 400 beigtus roņus

Latvijā izstrādāti 18 sugu aizsardzības plāni. “Sugu aizsardzības plāni sniedz zināšanas un izpratni par to, cik daudz mums to ir šobrīd un kas nodrošina šo sugu pastāvēšanu. Dabas skaitīšana ietver virkni pasākumu, kas ir saistīti ar esošo dabas vērtību apzināšanu un ieteicamo aizsardzību. Pateicoties roņu plānam, tiek meklēts praktisks risinājums, kā sadzīvot ar roņu radītajiem postījumiem, kā pašvaldībām labāk utilizēt krastā izskalotos beigtos roņus un ko darīt agrā pavasarī ar roņu mazuļiem,” teica A. Svilāns.

Sugas aizsardzības plānu roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī izstrādājuši igauņi.

“Latvijā roņi līdz šim nav pētīti, jo viņiem te nav vairošanās vietu. Roņi migrē pa visu Baltijas jūru, viņi nepazīst robežas, tāpēc nevaram runāt par kādiem īpašajiem Latvijas roņiem. Taču pēdējos gados zvejnieki arvien biežāk runā par roņu sapostītajiem murdiem. Arī pašvaldības katru gadu, apsaimniekojot pludmales, spiestas domāt, kur likt izskalotos 400 roņu līķus,” zināja teikt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadošais pētnieks Māris Plikšs.

Beigtie roņi ir zvejnieku un dzīvnieku konflikta rezultāts – roņi iet bojā murdos, bet, tā kā ronis ir aizsargājama suga, tad zvejnieki no tiem atbrīvojas, pārmetot pāri bortam.

Šajā sezonā, piemēram, vienā pašā Carnikavas novadā pašvaldības komunālais uzņēmums utilizējis 60 beigtus pludmalē izskalotus roņus.

Dabas skaitīšanā konstatēts, ka pie mūsu krastiem baroties ik gadu nāk apmēram 3000 pelēko roņu un 500–600 pogaino roņu.

Izēd, saplēš murdus

“Kad roņi parādās, mēs zveju pārtraucam, lai neplēstu murdus. Neko nevar nozvejot,” sacīja Carnikavas zvejnieks Aldonis Lūkins, SIA “Leste” valdes loceklis.

Viņš piebilst, ka rudenī vairs jūrā neiet. “Mēs zvejojam upē nēģus. Arī tur mēs redzam roņus, arī tur viņi nodara postījumus. Ko dabū ciet, to ēd.” Nevar vairs salīdzināt nozveju deviņdesmitajos gados un tagad. Kādreiz pa sezonu 4–5 tonnas lašu nozvejoja, tagad labi ja 1–2 tonnas ap Jāņu laiku.

“Atražošana taču notiek, katru gadu piecas audzētavas laiž taimiņu, lašu mazuļus upēs. Bet atdeves nekādas nav. Zvejnieki savos lomos to neredz. Jūrā ronis neļauj tos mums nozvejot – viņš pirmais apēd.”

A. Lūkins bija viens no trim zvejniekiem, kurš pirms dažiem gadiem Dabas aizsardzības pārvaldē lūdza atļauju roņu medībām. Tā kā nebija zināms roņu populācijas apjoms, turklāt ronis ir aizsargājams dzīvnieks, atļauja netika dota.

“Tie nav visi roņi, kas plēš murdus. Tiek uzskatīts, ka šīs zināšanas ieguvuši vecākie roņu tēviņi, kuri pēc tam apmāca jaunos. Ja šos roņus izņemtu no populācijas, iespējams, bojājumi mazinātos,” spriež zvejnieks.

Viņš arī izmēģināja Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku izstrādāto roņu atbaidītāju. “Arī ar to mums nebija rezultāta. Nestrādāja. Kad viņš bija iekšā, tad viss bija kārtībā. Bet jāved krastā, lai uzlādētu. Kamēr krastā lādējās, tikmēr ronis iekšā murdā un saplēš. Tad murds jāved krastā, jālāpa. Beigās vētrā roņu atbaidītājam pārplēsa korpusu, iekļuva ūdens un tas nogrima.”

BIOR pētnieks M. Plikšs informēja, ka tiks izstrādāts jauns roņu atbaidītāja modelis ar nomaināmu akumulatoru, iespējams, tas zvejniekiem būs labāks palīgs.

SAISTĪTIE RAKSTI

Nākamgad plānots arī eksperimentālā kārtā veikt roņu medības, lai pārliecinātos par to efektivitāti. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka nošauto roņu vietā nākot citi un postījumi murdiem turpinoties.

Šodien Zemkopības ministrijā paredzēts apspriest kompensāciju mehānismu par roņu radītajiem postījumiem. Kompensācijas varēs saņemt zvejnieki pēc oficiāli dokumentētās nozvejas, zivju cenām un piemērojot noteiktu koeficientu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Pirmie pavasara ziedi baltos un violetos toņos iekrāso romantisko Ķemeru vēsturisko parku
Bites sāk sezonu – jāiet steigšus skatīties, kas notiek dravā. Kā pavasari sagaida bites?
Zemnieki aicina bruņotos spēkus barot ar vietējo lauksaimnieku produkciju
Kooperējas arī gaļas liellopu audzētāji un bitenieki
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus
Jānis Slaidiņš: Krievi pastiprina savus spēkus Ļeņingradas apgabalā, lai veiktu lidojumus virs Baltijas jūras
FOTO. “Mani visu laiku dzīve ir mocījusi…” aktieris Mārtiņš Vilsons ar asarām acīs atceras par smagāko, ko piedzīvojis dzīvē
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
Lasīt citas ziņas
Piena produktu eksports sasniedzis jaunu rekordu, vienlaikus arvien vairāk piena produktu arī importējam
Latvijā atgriežas gājputni – par tiem nepriecājas tikai lauksaimnieki
Lietuvā mājputniem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa, kas ir īpaši lipīga
Ukrainas bēgļi kopš kara sākuma pie veterinārārsta Latvijā aizveduši bez maksas vairāk nekā 6000 mājdzīvnieku
Vai dabas dārgumiem jāpaliek apslēptiem? Lielākā vērtība Latvijā ir dižkoki, bet dižakmeņi – īpaša kategorija
Gājis bojā Latvijas savvaļas jūras ērglis, kas nodzīvojis visilgāk – 28 gadus; tikmēr Durbē jūras ērgļu ligzdā izdētas trīs olas
Avdīvka un Tarecka – svarīgākas par Bahmutu. Kas šīs ir par pilsētām?
Neaizmirsti – naktī uz svētdienu ir pāreja uz vasaras laiku. Pulksteņa rādītāji jāgriež stundu uz priekšu
VIDEO. Amata trako, viens no augstākajiem ūdens līmeņiem – VUGD devies palīgā upē iekritušam laivotājam
“Aizvestie. Neaizmirstie.” Levits par izsūtīšanām: Mums ir pienākums atklāt pasaulei Krievijas patieso seju
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
FOTO. Stiliste Žanna Dubska “heiteru” dēļ kādu brīdi ir nolēmusi iepauzēt ar piedalīšanos TV šovos
Aizvadīta Zemes stunda! Miljoniem cilvēku pasaulē izslēdza apgaismojumu, veltot šo stundu Zemei
FOTO. Saulkrastos ūdenī nolaists pirmais šogad uzbūvētais kuģis – tas tapis pusgada laikā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Graube: Kaujas zaudēšana par Bahmutu Krievijas režīma kliķē var radīt priekšnoteikumus nopietnām nesaskaņām
23:00
Avdīvka un Tarecka – svarīgākas par Bahmutu. Kas šīs ir par pilsētām?
22:12
Vai Ukrainas spēki laiku izmanto savā labā – draudēs ar “lielo uzbrukumu”, bet patiesībā to novilcinās?
22:02