Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Zane Bitere/LETA

Roņi zvejniekiem nodara būtisku skādi. Vai kāds to kompensēs? 2

Zemkopības ministrija Zivsaimniecības konsultatīvo padomi septembrī iepazīstināja ar priekšlikumu par iespējamo kompensācijas aprēķina mehānismu par piekrastes zvejā nodarītajiem roņu zaudējumiem, uzzināja laikraksta “Latvijas Avīze” pielikuma “Latvijas Bizness” autori.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
RAKSTA REDAKTORS
“Viņiem ir advokātu aizmugure, par kādu es pat sapņot nevaru!” Darbavieta nelikumīgi sagrauj Baltkrievijas pilsones gadiem veidoto dzīvi Latvijā 25
Lasīt citas ziņas

Kompensācijas aprēķina metodika balstīsies uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR veikto informācijas apkopojumu par roņu nodarītajiem zaudējumiem zvejas rīkiem un lomam piekrastes zvejā, informē ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte.

Nosakot kompensācijas apmēru, tiks analizēta informācija no zvejnieku aizpildītajiem zvejas žurnāliem. Novērtējuma rezultātā secināts, ka būtiskus postījumus roņi nodara zvejā ar murdiem un tīkliem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kompensācijas apmēru varētu aprēķināt kā procentuālu ietekmi no zvejnieku ieņēmumiem.

Proti, to varētu rēķināt kā procentuālu apmēru no zvejnieka nozvejas vērtības, kas iegūta, nozvejas ar attiecīgu zvejas rīku apjomu pareizinot ar attiecīgo zivju sugu pirmās pārdošanas cenu.

Šobrīd panākta konceptuāla vienošanās par pamatprincipu un darbs pie konkrētas aprēķina metodikas tiks turpināts, informē ZM pārstāve.

Iepriekš jau vairākkārt vēstīts, ka roņi zvejniekiem nodara būtisku skādi. Kā laikrakstam atzina zvejnieki, roņi plēšot tīklus un sabojājot lomus, barojoties ar tīklos esošajām zivīm.

Pirmajā vietā ēdienkartē tiem esot laši, tad mencas, butes un citas zivis.

Roņi apēdot zivju labākos gabalus, pārējo pametot. Zvejniekiem tiek nodarīta liela skāde, īpaši tīklu sabojāšana.

BIOR veicis vairākus pētījumus un zvejnieku anketēšanu, lai varētu iegūt pilnīgus datus par nodarītajiem postījumiem. BIOR vadošais pētnieks Māris Plikšs sarunā ar “LB” norāda – piekrastes zvejnieku ieņēmumi ir aptuveni 1,3 miljoni eiro.

Aplēses liecina, ka roņi nodarījuši skādi aptuveni 8 – 17% zvejas rīku. Ap 70% no ieņēmumiem veido reņģu un jūras grunduļu realizācija, un, atskaitot šo pozīciju, roņu nodarītā skāde ir krietni vien lielāka.

Vēl klāt jāskaita roņu nodarītie postījumi lomiem, kas svārstās 10%–50% robežās – tās ir gan saplosītās, gan pazudušās zivis, bet to ir samērā grūti izmērīt, teica M. Plikšs.

Kāda ir situācija kaimiņvalstīs? Lietuvā un Igaunijā ir noteiktas roņu kolonijas un aizsargājamās teritorijas ar ierobežojumiem zvejniekiem. Latvijā šādu ierobežojumu nav, jo šeit nav roņu koloniju. Roņu medīšana gan atļauta Somijā, bet tas saistīts ar somu tradīcijām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.