Jānis Lapsa, SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs
Jānis Lapsa, SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs
Foto: Karīna Miezāja

“Labāk dedzināt paleti, nevis malku.” Latvijā jāmācās šķirot un izmantot koka atkritumus 1

Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Koksni nav ierasts saistīt ar atkritumiem. Un, visticamāk, šā iemesla dēļ dažādus koksnes izstrādājumus – mēbeles, kastes, koka būvgružus un citus koka elementus – daudzi aizvien vienkārši sadedzina piemājas ugunskurā vai iemet krāsnī.

Tomēr, lai koksni pielāgotu konkrētam izmantošanas mērķim, tā tiek apstrādāta ar dažādām ķīmiskām vielām – krāsota, lakota, impregnēta un līmēta, tāpēc tā vairs nepavisam nav pielīdzināma tīrai koksnei.

Nonākot līdz posmam, kad tā kļūst par atkritumiem, koksne atbilstoši jāpārstrādā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) paskaidro, ka koksnes atkritumus Latvijā atļauts dedzināt, ievērojot Ministru kabineta noteikumos atrunātās prasības, kas nosaka, ka Latvijā atkritumi jādedzina speciāli aprīkotās krāsnīs.

Parastajās dedzināšanas iekārtās atļauts dedzināt tikai tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām un pārklājumiem nav konstatēti halogēnorganiskie savienojumi un smagie metāli.

Parastās krāsnīs aizliegts dedzināt arī koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos. Kur to visu likt? Koka atkritumus var nodot šķiroto atkritumu nodošanas punktos visā Latvijā.

Ja ir vēlme, ir iespēja nogādāt nolietotos koka priekšmetus koka pārstrādes uzņēmumiem arī tieši – bez vidutājiem.

Uzskaite – pilnveidojama

Visaptverošas statistikas par visāda veida koka atkritumu apjomiem Latvijā tā īsti nemaz nav.

Pirmkārt, jau pieminētā apstākļa dēļ, ka daļa cilvēku un arī uzņēmumu koksni, neskatoties uz to, ir vai nav tā apstrādāta ar dažādām vielām, izmanto kā kurināmo, un, visticamāk, pat nemaz neuzskata, ka dedzina atkritumus.

Šī koka atkritumu daļa līdz oficiālai uzskaitei nemaz nenonāk.

Otrkārt, tāpēc, ka pieejamajos statistikas datu pārskatos atkritumu iedalījums pa klasēm ir ļoti smalks, jo tā to pieprasa Eiropas Savienības normatīvais regulējums.

Datu apkopošana notiek dažādos ietvaros, jo koksni saturoši atkritumi tiek klasificēti pēc nozares, kurā tie rodas – mežizstrāde, kokapstrāde, koka izstrādājumu ražošana, iepakojums, būvniecības atkritumi u. tml. Skaitļi analizējami atsevišķu nozaru, atkritumu klašu griezumā, taču tie nesniedz vispārīgu kopainu.

Vairāki nozares pārstāvji atzīst, ka nespeciālistam no malas patiesi plašajā koka atkritumu klasifikācijā orientēties ir sarežģīti, turklāt robežas starp dažādām atkritumu klasēm var būt visai neskaidras. Piemēram, nolietotās koka mēbeles var tikt pieskaitītas pie liela izmēra atkritumiem, no kuriem koka atkritumu apjoms atsevišķi netiek izdalīts.

Praksē arīdzan mēdzot būt visai šaura robeža starp koka atkritumiem un koksnes apstrādes blakusproduktiem.

Ministrijā nenoliedz, ka atkritumu uzskaite ir jāpilnveido – tas esot ilgstošs datu iesniedzēju izglītošanas un kontroles tālākas uzlabošanas jautājums, ko VARAM paredz kā pasākumu iekļaut arī topošajā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā.

Koka smalcināšana

Tomēr koka atkritumu pārstrādes uzņēmuma SIA “Druplat” darba platībā ieraugot milzu grēdu ar pārstrādei paredzētajiem koka atkritumiem un otru grēdu ar jau sasmalcināto koksnes masu, nav šaubu, ka koka atkritumi – tas ir gana ievērojams atkritumu segments, par kura pārstrādi var un ir jāgādā.

Mēneša laikā uzņēmums vidēji pārstrādā aptuveni 2–2,5 tūkstošus tonnu koka atkritumu. Ar pārstrādi šajā gadījumā tiek saprasts process, kura laikā liela iekārta dažādu izmēru koka priekšmetus sasmalcina viendabīgā nelielu koka gabaliņu masā jeb šķeldā.

Uz drupināšanu atvestie koka atkritumi, vēl transportā esot, tiek nosvērti. Tālāk tie nonāk laukumā, kur iekrāvējs tos krāmē smalcināšanas iekārtā. Ar spēcīgu magnētu no koksnes tiek atdalītas metāla detaļas, bet koks sadalīts smalkā frakcijā.

Pamata materiāls pārstrādei ir koka iepakojums – dažādas kastes un paletes. Galvenie šā atkritumu segmenta radītāji ir uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar iepakojumu, – tirgotāji, iepakotāji, importieri.

Ceļi, pa kādiem koka atkritumi nonāk līdz pārstrādes uzņēmuma drupināšanas iekārtām, ir dažādi. Daļu piegādā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Vēl daļu koksnes SIA “Druplat” piegādā paši uzņēmumi, kā arī privātpersonas.

Kas ar sasmalcināto koka masu notiek tālāk? Koka iepakojums, dažādi ķīmiski neapstrādāti koka atkritumi no celtniecības un koka lielgabarīta atkritumi nonāk katlumājās sadedzināšanai un kalpo kā kurināmais.

Bet ķīmiski apstrādātie koka atkritumi tiek nosūtīti uz speciāli aprīkotām kurtuvēm. Nākotnē uzņēmums plāno arvien vairāk koksnes atkritumu virzīt pārstrādei, kur no tiem varēs radīt jaunus produktus.

Video:

Lai dedzinātu – vajag atļaujas

Te gan svarīgi saprast, ka, lai izmantotu šo pārstrādāto koka atkritumu masu par kurināmo, jāiegūst attiecīgas atļaujas un pastāvīgi jāveic monitorings, kas apliecina atbilstību noteiktam sadedzināšanas temperatūras un izmešu līmenim utt.

Šīs prasības spēj nodrošināt rūpnieciskās, ne privātmāju krāsnis. Uzņēmumi ir ieinteresēti nokārtot atļaujas šāda kurināmā izmantošanai, jo tas ir ne vien lētāks, bet arī ar lielāku siltumspēju (jo ir sausāks) nekā malka.

Bīstamie koka atkritumi, kas satur smagos metālus vai halogēnorganiskos savienojumus, kā gulšņi, elektrības stabi un citi, neder ne kā kurināmais katlumājās, ne arī kā izejmateriāls jauna produkta ražošanā, tāpēc tos droši sadedzina specializētajās krāsnīs uzņēmumos, kuriem ir atļauja dedzināt atkritumus.

Šāda veida atkritumu dedzināšanas iekārtas un atļauja Latvijā ir, piemēram, cementa ražotāja SIA “Schwenk Latvija” rīcībā.

Taču Latvijā netrūkst arī tādu darboņu, kas uzspļauj noteikumiem.

Piemēram, portālā “ss.lv” sadaļā “Malka, briketes, granulas” ir vesela apakšsadaļa “Celtniecības atgriezumi”, kur bez aplinkiem tiek piedāvāta malka no ēku demontāžām un mēbeļu atgriezumi kurināšanai, turklāt solot labāku siltumatdevi nekā briketēm. Un, ja ir piedāvājums, tātad netrūkst arī noņēmēju.

Tas liecina, ka sabiedrību nepieciešams izglītot par to, kādu kaitējumu videi un cilvēka veselībai var nodarīt neatbilstoša koksnes sadedzināšana.

SIA “Druplat” mēneša laikā pārstrādā aptuveni 2–2,5 tūkstošus tonnu koka atkritumu.
Foto: Karīna Miezāja

Svarīgs arī ekonomiskais segums

Bez sabiedrības izglītošanas un domāšanas maiņas ir vēl arī citi izaicinājumi koka aprites ekonomikas veicināšanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka Latvijai noteikti ir jāvirzās uz koka aprites ekonomiku, taču tā nebūt neesot tik vienkārši ieviešama.

Viņaprāt, aprites ekonomikā uzsvars liekams uz vārdu “ekonomika”: “Ekonomikā, kā zināms, ir trīs faktori, kas jāņem vērā – izejmateriālu ieguve, ražošanas process un realizācija. Ja ražošanas izejmateriāls ir otrreiz dzīvē ienācis produkts, ir diezgan daudz izaicinājumu.

Ja runājam par amatniecību – tur būtībā katrai koka lietai, kas nonāk gudra un prasmīga meistara rokās, varētu atrast otrreizēju lietojumu. Bet attiecībā uz rūpniecību, pirmkārt, otrreizējais izejmateriāls ir gana neviendabīgs, otrkārt, Latvijā netiek savākts tāds apjoms otrreiz lietojamas koksnes, lai uz tā vien balstītu rūpniecisku produktu ražošanu.”

Speciālists skaidro, ka dažādo koksnes aizsargvielu, pārklājumu un neviendabīgā mitruma klātesamība koka atkritumos ražotājam rada diezgan lielu izaicinājumu izveidot receptūru, lai ražošanas galarezultāts būtu viendabīgs un nemainīgām kvalitātēm. Rezultātā, ja pat, iespējams, izej­materiāls ir lētāks, ražošanas process kļūst izaicinošāks un dārgāks.

Jāvirzās uz aprites ekonomiku

Pamata materiāls pārstrādei ir koka iepakojums – demonstrē SIA “Druplat” pārstāvis Valdis Kokins.
Foto: Karīna Miezāja

“Daudzi grib dzīvot zaļi un, pieņemu, ka arī labprāt iegādātos otrreiz izmantotas koksnes mēbeles. Tomēr vienlaikus cilvēki, iegādājoties lietas, vēlas būt pārliecināti, ka tās ir drošas un tajās nav kādas kaitīgas vielas.

Izmantojot otrreizējo izej­vielu, par to pārliecināties ir sarežģītāk, kas ražošanas procesu atkal sadārdzina. No tā visa izejot, šobrīd lietot ražošanā pirmreizēju koksni ir lētāk un šķiet, ka drošāk un saprotamāk, nekā ņemties ar otrreizējo.

Taču mēs uz planētas esam teju astoņi miljardi cilvēku, mēs nevaram dzīvot tikai no pirmreizējā izejmateriāla, tāpēc ir tikai normāli un pareizi sekot aprites ekonomikas loģikai, mēģinot radīt daudzkārt izmantojamu izejvielu produktus,” uzsver K. Klauss.

Lai tas strādātu pilnvērtīgāk un ieviestos sekmīgāk, pēc K. Klausa domām, jānotiek kaut kāda veida unifikācijai – jārada vienveidīgāks izejmateriāls. Tas savukārt, iespējams, nozīmē atteikšanos no individualizētiem produktiem, turklāt patērētājam jābūt gatavam par to samaksāt. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā šādu krasu domāšanas maiņu var panākt, tā sacīt, “caur maciņiem”.”

Patlaban atkārtoti izmantotas koksnes produktu ražotāji spiesti strādāt normālos konkurences apstākļos, tie netiek ne subsidēti, ne arī kā citādi priviliģēti konkurentu vidū.

Visticamāk, nākotnē savu vietu izcīnīs dažādi kompozītmateriālu produkti, kuros kok­sne ir viens no elementiem, piemēram, terases dēļi, kas radīti, savienojot koksni un polimēru.

Vecas mēbeles izmantot skaidu plātņu vai taras materiālu detaļu ražošanā – arī tas ir reālistisks stāsts.

Pirms 20–30 gadiem kokzāģētavās vērtība bija dēlis, bet mizas, šķelda un skaidas bija blakusprodukts, kuru kaut kur nogrūst. Tomēr laika gaitā radās granulu un mulčas rūpniecība, un šiem produktiem šodien ir vērtība,” norāda LKF izpilddirektors.

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Labāk dedzināt paleti, nevis malku

Jānis Lapsa, SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs
Foto: Karīna Miezāja

Jānis Lapsa, SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs: “Videi nedraudzīgāk un drīz vien arī Eiropas Savienības prasībām neatbilstoši būs turpināt atkritumus noglabāt atkritumu poligonos, tāpēc tas, uz ko būtu jātiecas, ir to pārstrāde un atkārtota lietošana.

Ja atkritumi tiek atbilstoši pārstrādāti un utilizēti, rodas izmaksas. Kamēr zināmā segmentā process notiek kaut kur, kaut kā nebūt – tas ir, tā teikt, pa lēto, bet ar paliekošu ietekmi uz vidi.

Tāpēc, lai pārstrādātu koka atkritumus droši un atbilstoši regulējumam, nepieciešams iegūt virkni atļauju gan attiecībā uz savākšanas, šķirošanas un pārstrādes procesu, gan arī uz šīm darbībām paredzētajām teritorijām.

Tikai tas garantēs atbilstoša galaprodukta iegūšanu un tālāku virzību apritē. Pārstrādājot koka atkritumus atbildīgi, redzams ļoti uzskatāms aprites ekonomikas piemērs – dažāda veida koksnes izstrādājumi tiek atgriezti atpakaļ tautsaimniecībā gan kā drošs kurināmais siltuma ražošanai, gan kā izejmateriāls jaunu produktu izgatavošanai.

Būtiski saprast, ka, arī pārstrādāto koka atkritumu masu pareizos apstākļos sadedzinot, tiek aizvietoti pirmreizējie resursi. Ir atšķirība, vai kā kurināmo izmantojam malku vai, piemēram, pārstrādātas koka paletes.

Saistītie raksti

Koka palete tiks sadedzināta to aprites otrajā posmā, nevis pirmajā, kā tas būtu malkas gadījumā.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Šis nav melnais mēris, no kā cilvēki masveidā mirst,” Kreituse atgādina, ka Covid-19 ēnā paliek hronisku slimību pacienti 7
2 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Dzīvokli it kā pārzinu, bet tāpat gadās ieskriet kādā stūrī,” Kā Vilnis zaudēja redzi un mācās dzīvot no jauna
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina vēlreiz apsūdzēt deputātu Kaimiņu, viņš pats par to neko nezina
1 stunda
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Cilvēki izpirka, izplatītāji stāvēja rindās. Kādēļ zemnieki atsakās no griķiem? 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iespējams pērkons un krusa. Laika prognoze piektdienai
4 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Atkal tiks mainītas prasības skolām. Vidusskolas var palikt bez valsts naudas 10
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Plānoja nolaupīt un nogalināt cilvēkus: Teikā aiztur sevišķi bīstamu noziedznieku 6
10 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Ārsti stāvokli vērtē kā smagu: slimnīcā nogādāts ar zālēm saindējies bērns
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ralfs Eilands paziņo, ka kļuvis par mācītāju: “Lūgums turpmāk mani uzrunāt par mācītāju Ralfu!” 5
8 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Grib aizņemt “Huawei” nišu. Latvieši pierāda, ka spēj radīt globāli konkurētspējīgus produktus 5
11 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 2
11 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Vai šis ir pareizais laiks, lai veiktu autoratlīdzību nodokļa reformu? Kariņš atzīst nepilnības
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Rīgas Dinamo” ir novedams uz vēstures mēslaini. Egila Līcīša komentārs 14
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana arī šogad lauzīs ģimeniskās tradīcijas: Ziemassvētkos viņi nebūs kopā ar karalisko ģimeni 9
9 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Žurnāliste un ētera personība Danute Juste: “Sapņoju, ka būšu nākamais Tarantīno un nedzīvošu Latvijā…”
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Nedomāt par sliktāko scenāriju. Martins Dukurs par gatavošanos sezonai un noskaņojumu
10 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Padomjlaika skapis par modernu mēbeli: 3 padomi, kā to izdarīt pašam
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Mani pārsteidz tā agresivitāte, kas nāk no liberāļu puses.” Saruna ar Dagmāru Beitneri-Le Gallu 32
22 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Ugunsgrēku dzēsīs zirga pajūgā un ar spaini rokās. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem?
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
Covid-19: Tēvs un meita nomira ar pāris dienu starpību. Tuviniekiem bažas par ārstu darbu 44
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pārsteigums! Dziedātājs Markus Riva satuvinājies ar Samantu Tīnu 18
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Mēs taču nedzīvojam kapos!” Keris par Covid-19 pārspīlējumu un mūsu veselības patiesajiem datiem 48
1 diena
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Zinātniski apstiprināts D3 vitamīna līderis Latvijā 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Īrisa un Irīda
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Dita Lūriņa par stabilajām attiecībām ar vīru: “Iespējams, tas ir slinkums kaut ko mainīt…” 2
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kautiņš “Rīgas satiksmes” autobusā! Pasažieris ar suni uzbrūk šoferim 1
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Mākslinieki pliki kā baznīcas žurkas, tagad nebūs naudas opioīdiem un alkoholam!” Egila Līcīša feļetons 23
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
“Sauca par trakiem suņiem, sita pa ugunsgrēka trauksmes pogu un pretojās,” “Depo” stāsta par agresīvo pircēju 32
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Šis ir mans laiks: dziedātājai Aminatai jauna dziesma
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tava iekšējā intuīcija šodien darbosies nevainojami! Horoskopi 23.oktobrim
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Muižniece rīkojas, lai Gobzems par “aicinājumu nelietot” maskas saņem sodu
18:17
TA
Tatjana
Ziņas
Atklāj, cik daudz Covid-19 gadījumu aizvadītajā diennaktī reģistrēti Rīgā
18:06
LE
LETA
Veselam
Vienam no mākslas centra “Zuzeum” darbiniekiem apstiprināta infekcija ar Covid-19
18:03