Arī kara laikā ir jāēd… Eiropai galvu liek saķert kāda 100 gadus nepiedzīvota problēma 0
Eiropas ziemeļrietumu lauksaimnieki saskaras ar smagām grūtībām, piedzīvojot, iespējams, sausāko pavasari pēdējo simt gadu laikā. Tradicionāli lietainās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, lietus trūkums kopš aprīļa apdraud kultūraugu augšanu kritiskajā attīstības periodā, raksta The Guardian.
Nīderlandes lauksaimnieks Hendriks Jans ten Kate, kurš joprojām atceras postošo 2018. gada sausumu, atzīst pieaugošo satraukumu lauksaimnieku vidū, jo laikapstākļi kļūst arvien neparedzamāki. Vācijas graudaugu audzētājs Svens Borherts arī ziņo par būtisku nokrišņu deficītu, raisot bažas par kultūraugu dzīvotspēju un finansiālo stabilitāti.
Eiropas Savienība ik gadu zaudē aptuveni 28,3 miljardus eiro kultūraugu un lopkopības dēļ ekstremālu laikapstākļu ietekmē, vairāk nekā puse no šiem zaudējumiem ir saistīti ar sausumu, un tikai neliela daļa no tiem ir apdrošināti. Starpvaldību klimata pārmaiņu padome (IPCC) brīdina, ka klimata pārmaiņas pastiprinās karstumu un sausumu Eiropā, izraisot plašus lauksaimniecības zaudējumus.
Lauksaimnieki ievieš pielāgošanās pasākumus, piemēram, uzlabo apūdeņošanu, izvēlas sausumizturīgus kultūraugus un uzlabo augsnes kvalitāti. Tomēr tūlītēja atvieglojuma nodrošināšana ir atkarīga no lietus, un gandrīz trešdaļa kontinenta jau atrodas sausuma brīdinājuma stāvoklī, bet dažos reģionos situācija ir kritiska. Bez drīza lietus lauksaimnieki baidās no vēl lielākiem ekonomiskiem zaudējumiem.
Šogad, kad kultūras jau sākušas augt, bet nopietni trūkst lietus, lai apgādātu jaunos kultūraugus ar mitrumu, holandiešu zemkopji atkal ar bažām vēro laikapstākļu prognozes. “Šis ir kritisks laiks,” sacīja medijam Ten Kate, kurš savā 100 hektāru lielajā saimniecībā audzē kartupeļus, sīpolus, labību, burkānus un cukurbietes. “Kopš aprīļa augi ir zemē un sāk augt, un tagad katru nedēļu vajag ūdeni.”
Zemnieki visā Ziemeļrietumeiropā ar aizturētu elpu gaida lietus atgriešanos. “Zemnieki ir izturīgi… bet sausuma periodi vienmēr rada stresu,” sacīja Svens Borherts, kurš vada 1700 hektāru lielu labības un dārzeņu saimniecību Saksijā-Anhaltā un ir reģionālās zemnieku asociācijas viceprezidents.
Borherts stāstīja, ka viņa saimniecībai, kas atrodas Vācijas Hārcas kalnu sausajā ēnā, ir paveicies ar auglīgu augsni, kas labi notur mitrumu, taču šogad tur nolijusi tikai puse no ierastā nokrišņu daudzuma. Viņš cer iztikt līdz mēneša beigām bez lielām problēmām, taču bažījas, ka jūnija lietus daudziem citiem zemniekiem varētu būt par vēlu.
“Ir jautājumi, piemēram, kā atmaksāt aizdevumu bankai, kas naktīs nedod mieru,” viņš atzina.
Saskaņā ar apdrošināšanas uzņēmuma “Howden” veikto analīzi, ekstrēmi laikapstākļi Eiropas Savienībai katru gadu izraisa aptuveni 28,3 miljardu eiro zaudējumus kultūraugu un lopkopības ražošanā, kas veido apmēram 6% no kopējās pārtikas ražošanas.
Vairāk nekā puse no šiem zaudējumiem ir saistīti ar sausumu, liecina pētījums par četriem galvenajiem laikapstākļu riskiem, kas tika veikts pēc Eiropas Investīciju bankas (EIB) pasūtījuma kā daļa no Eiropas Komisijas iniciatīvas nomierināt lauksaimnieku neapmierinātību pagājušajā gadā. Pētījums atklāja, ka tikai 20–30% no zaudējumiem bija apdrošināti.
“Ar klimatu saistīti riski kļūst par arvien būtiskāku pārtikas ražošanas nenoteiktības avotu,” sacīja Dželsomina Viļjoti, EIB viceprezidente. “Šo risku mazināšana ar apdrošināšanu un riska ierobežošanas mehānismiem ir būtiska, lai atbalstītu Eiropas zemnieku investīcijas.”
