Ērika Ruhmana koka darinājumi

Ēriku Ruhmanu no Kaunatas jau bērnībā uzrunājis koku skaistums un viņa rokās ragainie un līkie zari pārtop īstos brīnumos 1

Juris Viļums, žurnāls “Baltijas Koks”

Ēriks Ruhmans, triju meitu tēvs, dzīvo Rēzeknes novada Kaunatā. Par viņu tīmekļvietnē rezeknesnovads.lv ir pavisam mazs ieraksts: «Sadzīves priekšmetu darināšana no īpatnējiem dabiskiem koka veidojumiem.» Taču, iebraucot pie viņa ciemos, kas bija pirms stingro ierobežojumu ieviešanas, uzreiz tieku sēdināts pie galda, rokās man ir gardas un stipras kafijas krūze, un no visām malām tiek pienesti dažādi darbu piemēri: beņķīši, svečturīši, krājkasītes…  Cits par citu skaistāks, un loģiski, katrs radīts vienā eksemplārā.

LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 21
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 46
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Taču Ēriks Ruhmans savulaik bijis sertificēts pirtnieks, un viens no viņa lielākajiem vaļaspriekiem esot siena pļaušana ar izkapti kā vecajos labajos laikos. Viņš arī teic, ka katru rītu sāk ar īsu lūgšanu – to viņam vecāmāte jeb, kā Latgalē saka, baba ielikusi aiz auss.

Koka brīnumi

No dažādiem koka ragainajiem un līkajiem zariem dzimuši brīnumi, pamatīgi sastiprināti kopā, cītīgi noslīpēti. Pie iepriekš minētajiem svečturiem un beņķiem vēl jānosauc arī drēbju un atslēgu pakaramie, atslēgu piekariņi, puķupodi un dažāda lieluma puķupodu paliktņi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir arī lielāki darbi – galdi un krēsli –, kas jau pārdoti vai kādam uzdāvināti. Ēriks Ruhmans atzīst, ka dāvināt arī nevar tā visiem pēc kārtas. Ne visi novērtē dabas veidoto skaistumu, ko cilvēka acs ir pamanījusi, tad gādīga roka salikusi kompozīcijā un pieslīpējusi, apstrādājusi un galu galā radījusi praktiski izmantojamu lietu.

Tagad jau arī citi ļaudis apkārtnē zina Ērika Ruhmana aizraušanos un laiku pa laikam viņam piegādā pa kādam ragainim, kuru saimnieks pēta, groza un domā, kā to labāk izmantot. Citu reizi laba ideja atnāk nakts vidū, tad nav miera – jāceļas, kaut vai skice jāuzmet uz papīra, lai pēc tam dienā var arī īstenot.

Ēriks Ruhmans mēģina saglabāt galvenās mākslinieces – dabas – radīto rokrakstu. Citreiz varbūt būtu vieglāk noņemt pāris lieko zariņu un ātri visu noslīpēt, taču kokgriezējs smej, ka labāk ir to no visām pusēm samīļot kā tādu sievietes dzimumzīmīti. «Kai muote doba davuse tū zoru, tai es raugu jū saglobōt,» viņš uzsver.

Vispār jau darbs ir ļoti laikietilpīgs –koka mizas noņemšanai vien citreiz jāvelta ļoti daudz laika. Ēriks Ruhmans paceļ vienu no saviem kārtīgi noslīpētajiem darbiem – kāds ir jautājis, par cik tādu pārdošot? Šo nepārdos nemaz. Par reālo pašizmaksu to neviens nepirks.

Kādreiz tas bijis tikai vaļasprieks, taču nu jau vairāk nekā pirms gada Ēriks Ruhmans sāka arī aktīvāk piedāvāt kaut ko nopirkt. Darbi jau aizceļojuši pa visu Latgali, kā arī daudz kur tālāk uz pārnovadiem un arī uz ārzemēm.

Līdz šim Ērikam Ruhmanam bijusi lielāka sadarbība ar vāciešiem. Bija doma ar saviem darbiem aizbraukt uz Vāciju, atsaucoties uz konkrētu ielūgumu, taču visi vīrusa ārkārtas uzlidojumi nedaudz pajauca plānus. Nekas, mēģinās citugad. Pa ziemu vajag rukāt melnās miesās. Ja braukt, tad arī jāsagatavo, ko vest.

Bijis arī kāds kuriozs – tirdziņā kokgriezējs gribējis vismaz kaut ko pārdot, tajā laikā arī grūtāka situācija ar finansēm bijusi, tādēļ pateicis cenu tādu mazāku, lai pa minimumu kaut vai sanāktu… Taču vācietis saka, ka kaut kas nav labi ar to darbu, ja tik lēti mēģina pārdot. «Pi sevi tod dūmoju, ka vajadzē tok lelōku cenu saceit! Vysleidz, beigōs tai i napajēme, rupucs!» ar smaidu atsaucam atmiņas.

Pirmos tādus starptautiskos pircējus viņam savulaik piespēlēja podnieks Evalds Vasiļevskis, kurš diemžēl jau citos māla laukos. Kādreiz dzīvojuši gandrīz kaimiņos, tāpēc kopā daudz kas pieredzēts. Lūdzu Ērikam Ruhmanam izstāstīt spilgtākās atmiņas par Evaldu Vasiļevski un tieku pie šāda stāsta:

«Jis pyrmais atsuoka dūbeitis cepli pa 2000 godu vacajam metodam. Daudzeji par tū beja zynovuši, lasejuši, runovuši, tok nivīns eisti nabeja paraudzejs eistynuot dzeivajā. Jis nūriskie. Izrokam dūbi, lasejom visi čīkurus – ar zyrga rotim vedem, kab tū vajadzeigū korstumu dabuot.

I tī nazkaida dāma atbraukuse nu Skandinavejis beja, kurai gradzanā duorgakmiņs, kas kiust kai reize taidā temperaturā, kuru Evalds sūleja sasnēgt. Tymā laikā taidys temperaturys deļ pūdnīkim beja lels izaicynuojums. Nu, tei dāma – raz, i īmete tū gradzanu gunī – laikam naticie, ka eistyn byus tik lels korstums. Laiks beja brīsmeigs – leits lej, a process to jau īsuokts, atpakaļceļa vairs nav. Vylkam i tentus, i brezentus… I tod pi cepļa izjimšonys, tei dāma na pūdus, a tū sovu gradzanu vys meklej (smejās)… Nu i vyss, dzeļzs palyka, a akmiņa to vairs nav – izkusa!»

Turpinām malkot kafiju, kas ielieta Evalda Ruhmana darinātajā māla traukā.

Ēriks Ruhmans strādā ar dzīvo koku, ne līmētu. Piemēram, beņķīša virsmai nepietiek ar zariem vien, vajag arī kādu dēli. Un tas nekas, ka tas pēc gadiem nedaudz ieplīst – tas tak nav metāls, kopumā tad izskatās vēl skaistāk – viss dabisks. Citam šķiet, ka tādam krēslam par plānu kājas, taču tas veselais koka zars ir trīs reizes stiprāks par vienkārši no koka izvirpotu pagali.

Daudzi klienti brauc ciemos laiku pa laikam. Kad nebija tik traki ar vīrusa izplatību, atbrauca arī tūristu grupas. Uz pasūtījumu darbiem Ēriks Ruhmans mēģina neparakstīties. Katram cilvēkam iepatīkas kaut kas savs.

«Lobuok sataisu – atbrauc, pasaver. Kas pateik, tū lai jem! Ci kod kaidu nu munim dorbim jau nazkur redziejs, tod pīsoka kū na viņ leidzeigu. Leidzeigu, tik na taidu pošu! Tys nav ari īspiejams – nav diveju vīnaidu zoru. Tu vari meklēt cik gribi, vysleidz kaidam byus kas cyts. Kai ar cylvākim,» viņš stāsta.

Pārsvarā tieši dāmas ir galvenās pircējas. Viņas vairāk uzrunā šādi visādi neparasti veidojumi. Kungiem uzreiz gribas redzēt praktisku pielietojumu. Ērikam Ruhmanam bija sataisīti vairāki krēsli, kurus viņš tā arī nosaucis – puišu krāslys –, ar atzveltnīti un zem sēdekļa kā zem vāciņa varēja ielikt četras pudelītes – kādu dzērienu, pats izvēlies.

Vecās gudrības

Ērikam Ruhmanam ar mežu tādas tiešas saistības nemaz neesot. Viņš nav ne mežsargs, ne mežsaimnieks, taču jau no bērnības koku skaistums viņu ir uzrunājis. Tad viņš dzirdējis, kā lielie puiši savā starpā runājuši, kā lāpstai pareizi uzlikt to šķērskoku jeb rokturīti kāta galā. Tad kāds večuks izstāstījis puikam noslēpumu, un tagad Ēriks Ruhmans arī man uz papīra zīmē skici, kā vajag izgrebt caurumu, aprēķinot ķīlīša biezumu tā, lai tas kāts, tiekot rokturī, izplešas, un tad ārā viņu vairs gribēdams nedabūsi… Vajag arī mazu kripatiņu sāls piebērt, lai neizkalst, mitrumu labāk tur.

Ir arī citas vecās gudrības un visādi sīkumiņi, ko Ēriks Ruhmans pēc tam izmantojis daudzos savos darbos. Savienojuma vietās labāk lietot ozola un oša ķīļus – tādus kantainus kā vecās kaltās naglas. Kā izkalst, tā atkal var iedzīt dziļāk, un atkal labi tur. No vecajiem krēsliem var noskatīt arī dažādus darināšanas principus.

Ēriks Ruhmans strādā ar praktiski visa veida kokiem, tik ar dažiem ir liela noņemšanās – kārklam citreiz ir tādi smuki izliekumi. «Tod tu jū nes iz sātu i golvā jau kompjuters riekinoj, cik iļgi tys vyss īs iz prīšku. Vīgli apmyzuot, dreiž kolst, tok nūsajimšonys byus daudz, koleidz davessi da ticeibys,» viņš stāsta. Dažāda veida smilšpapīrs tiek likts lietā – sākumā rupjāks, tad smalkāks.

Ēriks Ruhmans sadarbojas ar mežsargiem, ļaudis arī jau paši zvana – atrod kaut ko līku un atved. Nav nemaz tik viegli tos līkumus pielasīt. Tad lielāks uzsvars tiek likts uz vecām ābelēm. Arī meža ābele ļoti smuki izskatās, piemēram, svečturos.

Katram ciemiņam Ēriks Ruhmans dāvina arī kādu paša taisītu atslēgu piekariņu – tie arī, protams, ir no koka, virtenē salikti mazi koka strupulīši – pamīšus ābele un kļava. Sākumā visi ir vienā krāsā, bet, kad pasmērēts ar eļļu, tad viens ir gaišāks, otrs tumšāks – tāds skaists raksts veidojas.

Šis tas no Ērika Ruhmana darinājumiem paliek arī mājās, nav gluži tā, ka kurpnieks bez kurpēm, taču vairāk jau tas, kam kāds mazs defekts gadījies. Tādu citiem tak nevar dot.

Provocēju un pajautāju par koka zārkiem. Varbūt nācies kādu taisīt? Nē, taču var pastāstīt par savas vecmammas brāli, kurš ar galdniecību nodarbojies: «Tī pi babys bruoļa stuoveja sātā ari zuorks. Nu vīnys pusis tai jau žutkai drusku. A kū tī – cylvāks jau gotovs vysam. Krystu navar pi dzeivis taiseit, a zuorku – var. Aiz laika…»

Vai Ēriks Ruhmans ir taisījis ko lielāku – kādu koka māju? Tik lieliem darbiem viņš gan nav ķēries klāt, jo tad vajag palīgus, lai gan pirtis ir cēlis, jo savulaik bijis sertificēts pirtnieks.

Pirts gars, izkapts un dzimtās mājas

Vislabākais gars ir melnajai pirtij, tad tām pa pusei melnajām, kurām arī ogles tiek izgrābtas pirms pēršanās, un tad jau trešās kategorijas pirtis, kuras visu laiku var kurināt. Gars tām ne tāds. Akmeņi ir ļoti svarīgi. Vislabāk paša salasīti, ne jau kaut kādi tie vulkāniskie.

Pirts ir arī šajās mājās, kur tagad Ēriks Ruhmans dzīvo. Šeit viņa bērni ir jau ceturtā dzimtas paaudze. Tad nu šeit viņš saimnieko, ir arī pāris cūku un aitas. Netālu no pirts top milzīgs zaru ugunskurs apmēram četru metru augstumā. Esot bijuši arī lielāki – līdz sešiem metriem. Lai arī zaru degšana ir īsa, efekts ir liels. Ciemiņiem vienmēr tad ir ko brīnīties.

Vasaras laikā Ērika Ruhmana vaļasprieks kā rīta rosme ir zāles pļaušana ar veco, labo parasto izkapti. «Mugura suop, tok uorsti kai reize pascejuši, ka tū mugurys muskuli vajag trenēt i kustynuot. I vādaru var pa vosoru drusku nūdzeit, cytaiž pa zīmu, koč i kustīs vysu laiku, vysleidz drusku atsaveļ, kai taids nalobais!» viņš gardi smej.

Izkapti pats izkuļ, rokturi arī vajag uzlikt – kā saka, «pareizi iesēdināt»! Sākumā tantiņas nesušas un prasījušas izkult un katru reizi piesacījušas, lai tik nejaucot. Tad jau pēc laika tā kā atzina, ka viņš šo to māk. Agrāk jau tas ļoti svarīgs instruments bijis – pirms trimeru un zāles pļāvēju laikmeta!

Savulaik Ēriks Ruhmans arī uz pļaušanas sacensībām braucis. Vienreiz individuālajā disciplīnā ticis pie otrās vietas. Interesanti bijis arī salīdzināt latgaliešu parastās izkaptis ar tām pārnovadnieku, kurām vēl ir papildu rokturis. Ar tādu šeit, Latgalē, grāvjus neizpļausi, bet uz līdzena lauka ar to var ieskrieties. Un pļaušana vieglāka. Bijis arī kāds lietuvietis ar tik labu izkapti, ka cirkuli varējis taisīt – ar vienu vēzienu appļaut sev visapkārt tādu kā veselu apli. «Brytva, bratki!»

Vasarā Ēriks Ruhmans ceļas ar sauli – ap pieciem no rīta. Kopā ar dabas ritmu, tad pamazām katru dienu vēlāk un vēlāk, ziemā atkal agri gribas celties, tad mājinieki žēlojas, kāpēc kāds pa virtuvi staigā. Ēriks Ruhmans tad kafiju padzer un dodas uz savu štabiku – virtuvīti saimniecības ēkā –, kur gan ar koku pastrādā, gan mājlopiem savāra ēdienu. Vietas par maz, prasās jau ko plašāku domāt.

Turpat uz loga pamanu arī baznīcas pātaru grāmatu. «Nu reita vysod vajag lyugšonu nūskaiteit. Tei jau maņ kai taida mehanika. Nūskait i aizīt – tod ruodīs i ka dorbi lobuok veicās. I gryutuokūs breižūs paleidz. Nazkai atvalk. Reita lyugšonu zynu nu golvys, a ka gribīs kū vairuok, tod gruomota pa rūkai. Saceisim tai – asu daudz caur kū proguojs, tod nu itais ir vīneigais, kas palīdz iet uz priekšu. Iz bazneicu raugu vysmoz reizi mienesī tikt – tī mīru daboju,» viņš klāsta.

Pie mājas ir karoga masts. Valsts sarkanbaltsarkanais tajā plīvo valsts svētkos un uz Jāņiem, arī Ziemassvētkos. Ēriks Ruhmans grib arī Latgales karogu nopirkt.

Uz atvadām vēl tieku pie vairākiem pikantākiem stāstiem, taču tos žurnālā neliksim. Kad brauksiet ciemos pie Ērika Ruhmana viņa koka darbus apskatīties un iegādāties, tad gan jau viņš kādu pastāstīs arī jums. Viņa mājas, Kaunatā iebraucot, var viegli atrast – pirmās pa kreisi. Tās var labi pazīt pēc neparastās pasta kastītes pašā ceļa malā, kas izveidota no stipri izlocīta koka. Kas to lai zina, varbūt arī jūsu ceļš kādreiz metīs līkumu šajā pusē?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 21
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 46
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 65
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 96
7 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 96
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Algu subsīdijas Covid-19 krīzē skartajiem nevakcinētām personām ies secen 40
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Teju puse jauno gadījumu reģistrēti Rīgā. Kur vēl Latvijā plaša Covid-19 izplatība? 6
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai tiešām bija jānonāk līdz 3000 gadījumiem dienā, lai sāktu domāt?” Rajevskis komentē pašreizējo kovid situāciju Latvijā 76
12 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Olimp/Venta 2002″ hokejisti debijā Kontinentālajā kausā piedzīvoja zaudējumu izšķirošajā spēlē
22:34
LE
LETA
Ziņas
Cipule: Stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieauguma dēļ slimniekus var nākties šķirot vēl stingrāk 23
21:58
Inita Šteinberga
Ziņas
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad
21:56
LA
LA.LV
Ziņas
Pavļuts uzsācis vakcinēšanās kampaņu, personīgi zvanot senioriem, un aicina to darīt arī citus 199
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Gaidāmi siltuma rekordi! Bricis par laikapstākļiem šonedēļ 7
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis rekordu – slimnīcās ārstējas 1444 cilvēki 49
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā pie Akmens tilta Daugavā iebraukusi un nogrimusi automašīna 14
10 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Vairāku pret obligātās vakcinācijas piketu rīkotājs Šlesers saslimis ar kovidu 142
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājsēdes laikā sievietes mēģina paslēpties automašīnā un policijai draud ar šautriņu 17
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pārsvarā gaidāms apmācies laiks. Laika prognoze otrdienai
10 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 25.oktobra līdz 1.novembrim: stāda krūmus un augļukokus, novāc pēdējos sakņaugus 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Spēki ārpus valsts kurina savstarpēju nesaprašanos, cenšoties Latvijā izveidot naidīgas nometnes 157
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 46
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Asiņaina izrēķināšanās Cēsīs: sieviete nogalina dzīvesbiedru 18
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē pa viensētām klaiņojošais lācis, iespējams, tiks likvidēts 73
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iereibis vīrietis, dusmojoties par Covid-19 ierobežojumiem, mēģina aizdedzināt Ministru kabineta durvis 40
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 21
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 101
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 57
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
19 stundas
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 73
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies 44
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dzejniece Magone Šutoviene šķiras no vīra un nolēmusi mainīt arī uzvārdu – uz pavisam jaunu 53
14 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes? 11
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 266
1 diena