„Es esmu ar avīzi aplīmēta krūze”. Konkursa „Aicinājums” laureātu dzeja 2
Sandra Ratniece, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad norisinājās Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programmas “Literārā akadēmija” Latvijas skolēnu un jauniešu literāro darbu konkurss “Aicinājums” (sasaukums Nr. 46)
Šajā lapā publicēti “Aicinājuma” laureātu dzejoļi no 2. grupas (dalībnieki no 16 līdz 18 gadu vecumam) un 3. grupas (dalībnieki no 19 līdz 21 gadu vecumam).
Konkursa atbalstītāji: grāmatu apgādi “Dienas Grāmata”, “Jāņa Rozes apgāds”, “Zvaigzne ABC”, “Neputns”, “Latvijas Mediji” un “Latvijas Avīzes” pielikums “Kultūrzīmes”, rakstu krājums kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita”, kā arī Latvijas Rakstnieku savienība.
1. grupa
1. vieta. Edvards Jānis Sokolovskis (Rīgas Centra humanitārā vidusskola).
No dzejas cikla “jums un dievam kas atkritumus iznes sestdienu rītos”
I
mani draugi dzīvo ezeros
kuros bērni peldina piepūšamās pīlītes
mani draugi dzīvo pļavās un mežos
viņi ir cielavas un pūces
nodarbojas ar rokdarbiem
un vakaros spēlē klavieres
mani draugi ir migla
kas pirmajās rīta stundās zūd
tāpēc iemūžinu to bildēs
lai izbārstītu tās uz ielām
lai tiek citiem
2. vieta. Ketija Jurčenko(Rīgas Franču licejs).
Kastanis manā kabatā
Tu esi kļuvis par kastani,
ko nēsāju savā kabatā
brāzmainās rudens dienās.
Tu rāmi nokalpo līdz pat pavasara ziedonim
kā talismans, kas atgādina,
ka pēc dūraiņiem manās kabatās nonāks pūpolu ziedi,
pēc pūpolu ziediem – smiltis no Vecāķu pludmales
un tad atkal jauns kastanis, kuru sildīt.
Ceru, tas neizkritīs no manas kabatas
veikala rindā, cenšoties uztaustīt sīknaudu.
Pelnu pilnas tagad ir manas kabatas.
Kaut kur fonā skan dziesma
par dzīves mūžīgo mainību.
Zem kastaņām cilvēki meklē kādu,
ko sasildīt.
Koki zaudē lapas,
dienas – brāzmainību.
3. vieta. Pauls Kauķis (RTU Inženierzinātņu vidusskola).
Avīzēs līmēta krūze
Es esmu ar avīzi aplīmēta krūze
Un stāvu ar muti pret vēju
Kā tāda tukša krūze var dzīvot?
(tieši tā arī dzīvo – tukši)
Es stāvu ar muti pret vēju
Lai dzirdētu
Bet vēl būtu tukša
Jo kā lai atpazīst
Kur?
Tukšu krūzi redzēdams
Tajā iespļaus
Un kurš ielies vīnu
Daži jau ir spļāvuši
Bet vējš apgāza
Un viss izlija
Labi vien ir
Bet tukšai grūtāk stāvēt kājās
Tukšai grūtāk dzīvot
Vecu avīzi bezjēdzīgi lasīt
Kad uznāks lietus
Pa vēju
Avīze arī samirks un notecēs
Lai zibens sper manī dzirksti
Lai rudens krāso sārtu
Pagaidām krūze tikai gaida rudens negaisu
Līdz tam lai ar mani dara ko grib
Vējš izslaucīs
2. grupa
1. vieta. Džonatans Melgalvis (Latvijas Universitāte).
No dzejoļu cikla “Ekskurss par ieleju starp laika kalnu grēdām”
II. Anabātiskais vējš
Lapisquemreprobaverunt
aedificantesfactusest
incaputanguli.
*
Akmens, ko namdari nometuši
pie malas, ir kļuvis par
stūra akmeni.
**
Anabātiskie vēji virza
uzsilušas gaisa masas
augšup pa kalna nogāzi.
būs dienas vidus kad mēs iesim ceļā
un saule sildīs gaisu
un atstarosies dzidrās lāmās
tās mežģīnes ko brāzmas vērps caur klinšu gropēm
tās skaņās atbalsis no kaļķa sienām
tas viss
būs silts un granīts priekšā liks
pār trijām negrožotām straumēm vienu braslu
būs silts kā laika azotē
būs silts
kad sēdīsies migla virs smiltainās lejas
ne gubās bet baltu dūnu plēksnēs
ai dārgais draugs tie mākoņi ir tikai pārsegs
ko upe uzklāj tuvojoties vakaram
bet ir vēl dienas vidus
ai silts kā mūsu azotē
ai silts
2. vieta. Anna Simina (Latvijas Universitāte).
///
Rāmis sūta
Danai ziņas
ko viņa izdzēš
nelasot
kad Rāmis runā
tad ir
grūtāk
Dana aizver durvis
ieslēdz televizoru pārāk skaļi
bet Rāmis tik un tā
nesaprot
viņš stāsta
vienu un to pašu
savu kontūru
kvadrātu
Dana jau sen
redz
tam cauri
uz istabas sienas
saules gaisma
apspīd plankumu
ko kādreiz aizsedzis
sievietes portrets
3. vieta. Madara Linna Ēvalde (Latvijas Mākslas akadēmija).
***
mans ķermenis ir templis,
var godāt un nest upurus.
tik kolonnu apmetums lūp nost,
nolobu kāju mizas līdz asinīm,
strijas izspiežas kā kanelūras
un ordera pamatnes rotā
tulznu pūslīši un sabiezējumi.
ir jāmācās iznest ar godu
putekļu smārds un liecības
par gremdēšanos senā pagātnē.
mani nepiepilda marmors un ķieģeļi,
tik fasētas Rimi sviestmaizes,
saldētas kartupeļu pankūkas,
un bailes par tālo nākotni.
galvu rotā brūkošais kapitelis,
bet mati pinas savā nodabā.
kamēr pamati sabirst smiltīs,
centrālā trofeja klusi stāv
ego apliecinājums un
mierinājums neaiziet bojā
kā sengrieķu antīkām drupām.
Veicināšanas balva
Evelīna Mūrniece (strādā).
No dzejoļu cikla “Miglas kopa”
___
šodien būšu peļķe
to izdomāju jau vakar
lai iekāpj tie kas ceļu neredz
lai ielec manī mazi bērni
mazgājas zvirbuļi
padzeras izslāpušie
suņi vilki kaķi žurkas
lai nomazgājas netīrie
lai manī dubļu pilns
mašīnas lai cauri braukā
lai pašas arī iesprūst
sētniece negaisa laikā
lai pamēģina aizslaucīt prom
3. grupa
Veicināšanas balva. Viktorija Luca (strādā).
***
Es ielūkojos glāzē
Glāzes pasaulē
Pasaules glāzē
Tur dzīvo haoss, tur ir neglīti
Viss, liekas, iet citur
Viss kaut kā notiek
Gustava Klimta sieviete vēro mani
No tās austriešu pildspalvas
Es laikam šobrīd esmu. Es esmu, jā.
Sarkanā krāsa iezagās manā sapnī
Es nogalināju peli. Sapnī.
Vai es esmu dadaists?
Vai es esmu sirreālists?
Es zinu, ko nozīmē dzīvot.
