“Es to negribētu!” Vecāku vidū izceļas diskusija par to, vai ir pieņemami, ka bērni vecākus uzrunā vārdā 0
Vecāku un bērnu attiecībās šķietami sīkumi reizēm spēj izraisīt pārsteidzoši plašas diskusijas. Tas, kā bērns uzrunā savus vecākus, daļai šķiet pašsaprotams jautājums, bet citiem ļoti principiāls temats, kas saistīts ar cieņu, tuvību un ģimenes vērtībām.
Kāda sieviete sociālajā tīklā “Threads” nesen uzdevusi jautājumu, kas izraisījis diskusijas vecāku vidū.
“Kāda ir jūsu attieksme pret to, ka bērns uzrunā savus vecākus vārdā? Kaut kā pēdējā laikā apkārt dzirdu to, un neviļus nākas aizdomāties, vai es gribētu, ka mani bērni mani sauc vārdā. Es personiski to negribētu. Kā ir ar jums?” raksta sieviete.
Daļa komentētāju norāda, ka viņiem šāda uzruna nešķiet nekas neparasts.
“Meita mūs uzrunā gan vārdā, gan kā mamma un tētis. Šķiet pilnīgi normāli, jo mājās vīru arī uzrunāju vārdā un viņš mani ar. Bērnus arī saucam vārdos. Kāpēc, lai viņi nedarītu tāpat?,” raksta kāda komentētāja.
Šādu viedokli pārstāvošie vecāki uzskata, ka galvenais ir savstarpējā cieņa un attieksme, nevis konkrētais uzrunas veids. Viņuprāt, vārda lietošana nenozīmē robežu nojaukšanu, bet drīzāk atspoguļo atvērtu un līdzvērtīgu komunikāciju ģimenē.
Savukārt citi vecāki atzīst, ka viņiem šāda uzruna rada nepatīkamas emocijas: “Nepatīk. Šermuļi noskrēja pār kauliem, kad dzirdēju savu bērnu mani nosaucam vārdā. Neizprotu šo ķermeņa reakciju, bet neatkarīgi no tā, šķiet, ka tā ir necieņas izrādīšana, saucot savu vecāku vārdā. Uzreiz galvā doma, kādēļ bērns ir izvēlējies šādi atsvešināt sevi no vecākiem.”
Lūk, kā domā citi:
