Reizi pa visām reizēm noskaidrojam – vai granātābolu drīkst ēst ar visām sēkliņām? 0
Latvijā granātāboli kļūst īpaši iecienīti tieši ziemas sezonā, kad veikalu plauktos ir mazāk vietējo svaigo augļu. Daudzi tos izvēlas gan veselības nolūkos, gan garšas dēļ, tomēr joprojām bieži rodas jautājums, kā granātābolu vislabāk ēst. Visbiežāk cilvēki šaubās par sēkliņām, vai tās drīkst košļāt, vai labāk norīt veselas un vai no tām vispār ir kāds ieguvums organismam.
Vispirms jāprecizē, ka granātābols patiesībā nav kauliņauglis. Tā ir oga, kuras iekšpusē atrodas daudz sēklu. Katra sēkla sastāv no sulīgas, sarkanas apvalka daļas un iekšējās sēkliņas, ko ikdienā bieži dēvē par kauliņu. Atkarībā no šķirnes šīs sēkliņas var būt gan mīkstākas, gan izteikti cietas.
Granātābolu sēkliņu ietekme uz veselību
Zinātnieku pētījumi liecina, ka granātābola sēkliņas ir bagātas ar dažādiem bioloģiski aktīviem savienojumiem. Tās satur punikalagīnus, kas ir reta polinepiesātinātā taukskābe un pazīstama arī kā omega 5. Tā ir galvenā granātābola sēklu eļļas sastāvdaļa. Papildus tam sēkliņās ir daudz polifenolu, E vitamīna un citu nepiesātināto taukskābju, piemēram, linolskābes un linolēnskābes.
Šo vielu kombinācija padara granātābola sēkliņas interesantas ne tikai uztura, bet arī veselības ziņā. Pētījumos secināts, ka šie savienojumi var veicināt vielmaiņas procesu līdzsvaru organismā un samazināt risku attīstīties vielmaiņas traucējumiem, tostarp liekajam svaram un otrā tipa cukura diabētam.
Polifenoli savukārt palīdz neitralizēt brīvos radikāļus un var palēnināt oksidatīvos procesus šūnās. Tas nozīmē, ka regulāra granātābola lietošana uzturā var veicināt šūnu aizsardzību un kopējo organisma labsajūtu. Zinātnieki arī norāda, ka granātābola sēklu ekstraktam piemīt pretiekaisuma īpašības, jo tajā apvienojas gan polifenoli, gan polinepiesātinātās taukskābes.
Vai granātābolu sēkliņas var kaitēt organismam?
Kopumā granātābola sēkliņas tiek uzskatītas par drošām lietošanai uzturā, un nopietni riski nevar rasties. Tomēr dažos gadījumos pēc to ēšanas var rasties nepatīkamas sajūtas. Diskomforts var parādīties cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu vai esošām kuņģa un zarnu trakta problēmām. Tāpat uzmanīgiem jābūt tiem, kuriem ir alerģija pret granātāboliem vai līdzīgiem augļiem.
Lai saprastu, kāpēc dažkārt rodas smaguma sajūta vēderā, ir svarīgi zināt, kā sēkliņas uzvedas gremošanas procesā. Granātābola sēklai ir blīvs, šķiedrvielām bagāts ārējais apvalks un sulīga iekšējā daļa. Mīkstā daļa, kas satur ūdeni, organiskās skābes un dabīgos cukurus, kuņģī sagremojas salīdzinoši viegli. Savukārt ārējais apvalks sastāv galvenokārt no celulozes un citiem sarežģītiem ogļhidrātiem, kurus organisms pārstrādā grūtāk.
Ja sēkliņas tiek norītas veselas vai slikti sakošļātas, tās var gandrīz nemainītā veidā iziet cauri gremošanas traktam. Tas nav bīstami, taču var radīt diskomfortu, vēdera uzpūšanos vai smaguma sajūtu.
Uztura speciālisti iesaka granātābola sēkliņas rūpīgi sakošļāt. Jo smalkāk sēkliņas tiek sasmalcinātas ar zobiem, jo vieglāk gremošanas sistēmai tās pārstrādāt un jo labāk organisms spēj uzņemt vērtīgās taukskābes un antioksidantus.
Veselu sēkliņu norīšana veselam cilvēkam parasti nav bīstama, taču šādā veidā uzturvielu ieguvums būs mazāks un kuņģim var rasties papildu slodze.
Cik daudz granātābolu drīkst apēst dienā?
Pat veselīgi produkti var radīt nepatīkamas sekas, ja tos lieto pārmērīgi. Granātābols nav izņēmums, jo tajā ir arī salīdzinoši daudz dabīgo cukuru. Uztura speciālisti norāda, ka droša un ieteicama dienas porcija ir aptuveni puse granātābola.
Sagatavots izmantojot ārzemju preses materiālus.
