FOTO. Kārlis Streips ASV neatkarības dienā devies uz savu dzimteni un dalās 4.jūlija stāstā: “Šī diena vienkārši bija vajadzīga” 0
“Šī diena mums vienkārši bija vajadzīga.” Tāds bija virsraksts laikraksta The Chicago Tribune pirmajā lappusē 5. jūlijā. Runa bija par vienu no Čikāgas priekšpilsētām, Highland Park, kur pērn ASV neatkarības dienas parādes laikā gados jauns un garīgi nevesels cilvēks uzsāka masu apšaudi, kurā pāris minūšu laikā izšautas 83 lodes, nogalināti septiņi cilvēki un 48 ievainoti. Highland Park šogad 4. jūlija svinību nebija. Highland Park šogad pieminēja pērn notikušo.
Citā priekšpilsētā, Morton Grove, kur es uzaugu un kur joprojām dzīvo viena no manām māsām, pērn svinības tika atceltas. Šogad notikušo atspoguļoja krietni pastiprināta policijas un drošībnieku klātbūtne. Parkā bija tikai viena konkrēta ieeja, kur pārbaudītas visas somas. Laimīgā kārtā nekas slikts šogad nenotika. Attēlos pie komentāra var redzēt parādi, kāda katru gadu ir svinību sastāvdaļa, kā arī salūts, kas ir procesa kulminācija.
Amerikas Savienoto Valstu neatkarības deklarācija ratificēta 1776. g. 4. jūlijā, līdz ar ko Amerikai šogad bija 247. gadskārta. Divarpus reizes garāks bijis manas dzimtenes neatkarības periods nekā manas tēvzemes pastāvēšanas laikā, taču starp Ameriku un Latviju neatkarības iegūšanas kontekstā ir līdzīgs tas, ka abos gadījumos procesa laikā nācās karot.
Latvijas iedzīvotāji zina, ka pēc neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī, jaunās valsts valdība bija smagi apdraudēta. Kādu laiku nācās slēpties karakuģī ostā pie Liepājas, un pāris gadi bija vajadzīgi, kamēr pabeigtas Brīvības cīņas un valsts attīrīta no svešzemju spēkiem. Tajā skaitā no tobrīd vēl pavisam jaunās Padomju Savienības, kura, kā varam atcerēties, miera līgumā apsolīja atteikties no tiesībām uz mūsu valsti un tās teritoriju uz mūžīgiem laikiem. “Mūžīgie laiki” ilga vien 22 gadus.
Amerikas gadījumā runa bija par Lielbritānijas impēriju, kura 18. gadsimtā bija tik plaša un globāla, ka pastāvēja jēdziens, saule Lielbritānijas impērijā neriet nekad. Pārvalde no Londonas jaunceptajiem amerikāņiem krimta arvien vairāk un vairāk, it īpaši tāpēc, ka mātuška Atlantijas okeāna otrajā krastā amerikāņus apkrāva ar arvien smagākiem nodokļiem bez jebkādas pārstāvniecības Lielbritānijas parlamentā.
Amerikas neatkarības karš sākās 1775. gada aprīlī. Kara laikā Filadelfijā tikās tā dēvētais Kontinentālais kongress, kurš būtu uzskatāms par analogu Latvijas Republikas Satversmes sapulcei. Tā bija tā struktūra, kura izstrādāja un tad apstiprināja ASV neatkarības deklarāciju.
“Cilvēces procesu laikā reizēm kļūst nepieciešams vienai tautai atšķetināt politiskās saites, kādas tās ir savienojušas to ar citu tautu, un tautai ir tiesības uzņemties zemes tiesības un atsevišķu, bet vienlīdzīgu pozīciju, kuru dabas likumi un dabas dievs tai piešķir…” – tā sākas visnotaļ puķainā valodā rakstītais neatkarības dokuments.
Neatkarības deklarācijas centrālā doma pausta pāris teikumus pēc tam: “Par pašsaprotamām mēs uzskatām patiesības, kuras nosaka, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, un viņu Radītājs tiem ir piešķīris zināmas, bet neatņemamas tiesības, kuru starpā ir tiesības uz dzīvi, brīvību un spēju meklēt savu laimi.”
Lieki teikt, Lielbritānijas impērijas par savas lielākās aizjūras kolonijas aiziešanu īpaši nepriecājās. Neatkarības karš turpinājās līdz 1783. gadam, un 1812. gadā britu spēki atkal uzradās Amerikā ar atriebības mērķiem. Izdevās tikt līdz Vašingtonai un pat nodedzināt nesen uzcelto valsts prezidenta rezidenci, bet ar to arī viss bija pateikts konfliktā starp kādreizējo koloniju un tās kādreizējo impēriju. Impērija pastāvēja līdz 2. pasaules kara beigām, kura laikā tā un Amerika bija sabiedrotās. Impērijas vietā stājās Britu sadraudzība, kura pastāv vēl šobaltdien.
Redzams notikums saistībā ar 4. jūliju pēc neatkarības pasludināšanas pienāca minētas dienas piecdesmitgadē. 1826. gada 4. jūlijā ar piecu stundu atstarpi mūžībā aizgāja divi no patiesi milzīgajām lauvām neatkarības iegūšanas procesā, Tomass Džefersons un Džons Ādams. Pirmais bija neatkarības deklarācijas galvenais autors un vēlāk Virdžīnijas štata gubernators, ASV vēstnieks Francijā un ārlietu ministrs. 1796. gadā Džefersons ievēlēts ASV viceprezidenta amatā. Prezidents bija Džons Ādams. Tajos laikos vislielākā balsu skaita saņēmējs kļuva par prezidentu, bet otrās vietas ieguvējs kļuva par viceprezidentu. Jau 1800. gadā politiskā sistēma no tā atteicās. 1800. gadā viceprezidents Džefersons guva pārsvaru, bet Ādams zaudēja. Džefersons amatā palika divu termiņu jeb astoņu gadu garumā. Džefersonam nāves brīdī bija 83, bet Ādamsam – 91 gads.
Amerikas simtgadē 1876. gadā galvenās svinības bija Filadelfijā. Tā bija pagaidu galvaspilsēta, kamēr tapa būvēta Vašingtonas pilsēta. Galvenais notikums simtgades svinību laikā bija fakts, ka ceremonijā iebruka grupa sieviešu, kuras bija sašutušas par faktu, ka tām nebija piešķirtas balsstiesības. Pilnībā tiesības garantētas tikai 1920. gadā, kad ratificēts attiecīgais grozījums Amerikas Konstitūcijā.
Divsimtgade ASV neatkarībai 1976. gadā pienāca brīdī, kad biju skolēnu ekskursijā Vācijā. Vācieši zināja, ka 4. jūlijā bija ASV neatkarības diena, bet nebija pilnībā lietas kursā par attiecīgo svinību kulināriju. Ja atmiņa neviļ, galvenais ēdiens bija stirnas gaļa, kas nav uzskatāma par tradicionālu ēdienu. Šogad svinību mielastam māsa pagatavoja vistas gaļu, ceptas pupiņas, makaronus ar sieru un citus labumus. Pēcāk devāmies uz dienas galveno pasākumu, proti, visnotaļ grandiozo salūtu, kādu Morton Grove pašvaldība sarīkoja vietējo iedzīvotāju labpatikai.
Lūk, stāsts par Amerikas neatkarības dienu. Pēc pāris dienām došos mājās uz Latviju. Manas prombūtnes laikā Latvijā ir bijuši 27. latviešu dziesmu un 17. deju svētki. Amatā stājies Latvijas jaunais Valsts prezidents. Jaunnedēļ un laikā pēc tam būs daudz par ko rakstīt LA.LV portālam. Tā teikt, tiksimies tad!
ATTĒLI:
Neiztrūkstošs elements neatkarības dienas parādēs ir pūtējorķestris. Amerikā ir tūkstošiem pašvaldību, bet laimīgā kārtā katrā no tām ir skola ar lielāku vai mazāku orķestri.
Ugunsdzēsēju mašīna ar parādes dalībniekiem
Parādes skatītāji
Nekad neesmu zinājis, kāpēc, bet Morton Grove parādē allaž lepni soļo kamielis
Salūts ir neatkarības dienas svinību kulminācija patriotiskas mūzikas pavadībā
