“Frontē risinās plaša mēroga un, iespējams, revolucionārs process!” Ukraiņi noliek uz lāpstiņām krievus 30
Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvietošana no frontes aizmugures uz Maskavu, Valdaja rezidenci un Kerčas tilta apkārtni var liecināt par būtiskām pārmaiņām kara gaitā. Pēc atklāto informācijas avotu vērtējuma, Krievija arvien vairāk ir spiesta izvēlēties, ko aizsargāt – frontes loģistiku un karaspēka koncentrācijas vietas vai simboliski un politiski svarīgus objektus valsts iekšienē, skaidro Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Šāda pretgaisa aizsardzības vājināšana frontes tuvumā nav brīvprātīgs solis, bet gan piespiedu reakcija uz Ukrainas triecieniem pa Krievijas loģistiku, Krimu un Maskavas virzienu. Ukraina ar dronu un raķešu uzbrukumiem radījusi Kremlim smagu izvēli – vai nu vājināt fronti, vai riskēt ar vēl lielākiem triecieniem pa objektiem, kas Krievijas sabiedrībai tiek pasniegti kā droši un neaizskarami.
Šobrīd Krievija, pēc Ukrainas puses sniegtās informācijas, pretgaisa aizsardzības sistēmas pārvieto uz trim galvenajiem virzieniem – Maskavu, Krievijas vadības rezidenci Valdajā un Kerčas tilta aizsardzību. Tas nozīmē, ka daļa sistēmu tiek noņemta no vietām, kur tās iepriekš sedza karaspēka koncentrācijas punktus, noliktavas un citas frontes aizmugures pozīcijas.
Šāds process var būt ļoti nozīmīgs Ukrainas dronu operācijām. Ja Krievijas pretgaisa aizsardzības vairogs frontes tuvumā kļūst vājāks, Ukrainas bezpilota lidaparātiem ir lielākas iespējas darboties okupētajās teritorijās, traucēt apgādi un medīt militāros mērķus. Ukrainas puse jau ziņo, ka dronu operatori daudzviet var darboties ar mazāku pretdarbību nekā iepriekš.
Tas ietekmē arī Krievijas karavīru ikdienu frontē. Ja tiek traucēta loģistika, munīcija, pārtika, ūdens un citas nepieciešamās piegādes kļūst grūtāk nogādājamas līdz ierakumiem. Tas nenozīmē tūlītēju frontes sabrukumu, taču padara Krievijas pozīciju uzturēšanu sarežģītāku.
Svarīgs jautājums ir arī par Krievijas planējošajām aviobumbām, kas ilgu laiku bijis viens no galvenajiem Krievijas ofensīvas instrumentiem. Līdz šim Krievijas lidmašīnas šīs bumbas varēja nomest, neieejot Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbības zonā, jo tās sedza Krievijas pašas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ja šis vairogs tiek vājināts, Krievijas aviācijai var pieaugt riski.
Tomēr vēl būtu pāragri apgalvot, ka planējošo bumbu ēra ir beigusies. Krievija šos ieročus joprojām izmanto, taču frontes pretgaisa aizsardzības vājināšana var padarīt šo taktiku mazāk drošu un mazāk efektīvu.
Vienlaikus Ukraina pati attīsta savas planējošās bumbas un gatavojas saņemt Rietumu kaujas lidmašīnas, tostarp Zviedrijas “Gripen” iznīcinātājus. Šie faktori kopā var mainīt līdzšinējo gaisa kara dinamiku, īpaši, ja Krievijai nākas arvien vairāk resursu veltīt nevis frontei, bet svarīgu objektu aizsardzībai valsts iekšienē.
Ironiski, ka pretgaisa aizsardzības pārvietošana uz pilsētām un simboliski svarīgiem objektiem negarantē to drošību. Piemēri rāda, ka zemu lidojošu dronu pārtveršana ir sarežģīta un var radīt riskus arī pašai Krievijai. Pretgaisa aizsardzības darbība pilsētvidē var beigties ar atlūzām, sprādzieniem un postījumiem pašas Krievijas teritorijā.
Kopumā situācija rāda, ka Ukraina ar sistemātiskiem triecieniem pa loģistiku un stratēģiskiem objektiem piespiež Krieviju pārdalīt ierobežotos resursus. Kremlim arvien grūtāk vienlaikus aizsargāt fronti, Krimu, Maskavu un citus politiski svarīgus objektus. Tas arī parāda, ka Ukrainas triecienu kampaņa nav tikai atsevišķi uzbrukumi, bet plašāka stratēģija, kuras mērķis ir pakāpeniski vājināt Krievijas militāro spēju uzturēt karu.
