Foto: AFP/SCANPIX
Foto: AFP/SCANPIX
Maskavā piemin aviokatastrofā bojā gājušo kaujinieku grupējuma “Vagner” līderi Jevgēņiju Prigožinu, 2023.gada 27.augusts, Maskava, Krievija.

Gads pēc Prigožina dumpja: Putina vara ir satricināta 45

Pirms gada Krieviju un visu pasauli pārsteidza Kremļa saimnieka Vladimira Putina ilggadējā sabiedrotā Jevgeņija Prigožina un viņa vadīto algotņu īstenotais dumpis. Iespējams, tas bija līdz šim nopietnākais izaicinājums Putina ceturtdaļgadsimtu ilgajai valdīšanai, taču “vāgneriešu” dumpis noslēdzās nepilnas dienas laikā.

Reklāma
Reklāma
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
“Vakar panika sākās, jo grupā ir “mīkstie”” – nometņu vadītāja nenopietns stāsts par ikdienu bērnu vasaras nometnē 8
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 19
Lasīt citas ziņas

Krievijas sāktajā pilna mēroga karā pret Ukrainu okupācijas spēku sastāvā būtisku lomu ieguva arī tā dēvētā “Kremļa pavāra” Prigožina vadītā algotņu organizācija “Vagner”. Pirms desmit gadiem izveidotā organizācija gadu gaitā izpelnījās ievērību ar līdzdalību konfliktos Sīrijā, kā arī vairākās Āfrikas valstīs.

“Vagner” grupējums, ko apsūdz kara noziegumos un kura kaujinieki izcēlās ar sevišķu nežēlību, palīdzēja sekmēt Krievijas spēku panākumus atsevišķos frontes sektoros, piemēram, ar “vāgneriešu” palīdzību Krievijai pēc ilgiem pūliņiem izdevās ieņemt Doneckas apgabala pilsētu Bahmutu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču tas prasīja milzīgus upurus: saskaņā ar BBC krievu redakcijas un “Mediazona” žurnālistu aprēķiniem “Vagner” kaujā par Bahmutu zaudēja gandrīz 20 000 kaujinieku. Lielākā daļa (ap 17 000) bija noziedznieki, kas bija savervēti Krievijas cietumos ar solījumu par amnestiju pēc pusgadu ilgas karošanas Ukrainā.

No cietumnieku aprindām bija cēlies arī pats Prigožins, kurš savos paziņojumos bieži vien izcēlās ar necenzētu leksiku, bet šāds dumpinieka tēls tikai vairoja viņa popularitāti Krievijā.

Pateicoties labi atstrādātai informatīvā atbalsta sistēmai, “Vagner” zīmols guva arvien lielāku atpazīstamību Krievijā.

Kara laukā bojā gāja ne tikai daudzi “Vagner” algotņi, bet arī grupējuma savervētie cietumnieki. Prigožins frontes neveiksmēs sāka aktīvi vainot Krievijas aizsardzības resora vadību: aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu.

Kad pagājušā gada vēlā Līgo vakarā Latvijā parādījās pirmās ziņas par Prigožina draudiem izrēķināties ar uzbrucējiem “vāgneriešu” nometnei, vien retais varēja iedomāties, kā attīstīsies notikumi.

Prigožina “Telegram” kanālā publiskotos balss ierakstos Krievijas armija tika apsūdzēta raķešu uzbrukumā “Vagner” nometnei, un apgalvots, ka esot “milzīgs skaits” nogalināto algotņu. Prigožins draudēja, ka tikšot galā ar “nodevējiem”.

Šiem apgalvojumiem par raķešu triecieniem gan nebija neatkarīga apstiprinājuma. Krievijas ziņu aģentūras drīz pēc tam izplatīja Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu, ka apgalvojumi par raķešu triecieniem pret “Vagner” nometnēm neatbilstot realitātei.

24. jūnija rītā kļuva skaidrs, ka Prigožins ir pavēlējis sacelties. “Vagner” kaujinieku vienības pārņēma savā kontrolē Krievijas dienvidu pilsētu Rostovu pie Donas, kur ir vairāk nekā miljons iedzīvotāju.

Reklāma
Reklāma

Krievijas vadonis Vladimirs Putins nāca klajā ar paziņojumu, kurā vērsās pret Prigožina īstenotajām darbībām, nosaucot tās par Krievijas nodevību.

Putins arī norādīja, ka militārā dumpja organizētājus sagaida bargs sods.

Prigožina pasludinātā “taisnīguma marša” laikā “Vagner” vienības devās uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu un savā ceļā nesastapa gandrīz nekādu pretestību.

“Vāgnerieši” nonāca pārsimts kilometru attālumā no Maskavas, taču vakarā Prigožins paziņoja, ka pieņēmis lēmumu pārtraukt maršu un pavēlējis “Vagner” kaujiniekiem atgriezties savās pozīcijās. Savu lēmumu viņš pamatoja ar nevēlēšanos izliet “krievu asinis”.

Kas notika ar “Vagner” kaujiniekiem? Neilgi pēc Prigožina nāves tika novērota algotņu skaita samazināšanās Baltkrievijā, lai gan pēc organizācijas “Belaruski Gajun” informācijas, vēl decembrī vagnerieši vairākās Baltkrievijas pilsētās organizēja apmācības.

Pienāca ziņas, ka kaujiniekus mēģināja savervēt citas Krievijas varai pietuvinātas militārās kompānijas un Krievijas Nacionālā gvarde.

Daļa līdzšinējo “Vagner” grupējuma kaujinieku palika Āfrikā, kur algotņu armijas pakalpojumi joprojām ir pieprasīti.

“Vecie atkāpšanās ceļi – Putina personīgā vara un viņa kontrole pār drošības struktūrām, kas ir pēdējie viņa varas palīdzības rīki, ir satricināti. Es nezinu, kad būs nākamā krīze un kāda tā būs, tomēr Kremlis, saskaroties ar to, būs vājāks nekā pirms dumpja,” uzskata Galeoti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.