Iekodētais vēstījums 1
Amerikāņu ārsti Viljams Grīns, Stefans Goldsteins un Aleks Moss, tiecoties izzināt nāves fenomenu, rūpīgi izpētīja tūkstoš piepeši mirušu pacientu slimības vēsturi. Dati atklāja, ka vairums jutuši savu drīzo aiziešanu. Tiesa, viņu nojautas neizpaudās pravietiskos izteikumos vai priekšlaicīgā savu bēru organizēšanā, bet īpašā psiholoģiskā stāvoklī un mērķtiecīgā vēlmē savest kārtībā savas lietas.
Izrādās, daudzi cilvēki neilgi pirms nāves izjūt depresijas stāvokli, kas var ilgt no nedēļas līdz pusgadam. Mediķi izteikuši pieņēmumu, ka šīs dīvainās skumjas izraisa hormonālas izmaiņas organismā, bet psiholoģiskā it kā nepamatotās grūtsirdības funkcija ir sagatavot centrālo nervu sistēmu neizbēgamajai aiziešanai no šīs dzīves.
Cita versija pauž, ka nāve ir vienkārši apziņas pāreja citā esības formā, enerģētiskā esamības plānā. Jo – kālab gan organismam būtu nepieciešama tamlīdzīga psiholoģiska sagatavošanās? Vai ne tāpēc, lai darītu zināmu, ka drīz viss beigsies uz visiem laikiem.
Zinātniekiem tāpat sen zināms fakts, kas noskaidrots laboratorisko pētījumu gaitā: pirms nāves dzīva organisma šūnas raida piepešu radioaktīvu staru izstarojumu. Poļu fiziķis Janušs Slavinskis izvirzīja hipotēzi, ka šī viļņu plūsma, savā iedabā gana jaudīga, spēj ietvert sevī informāciju par mirstošā organisma dzīvi, tostarp saglabāt apziņas un atmiņas fragmentus.
Mortons E. Libermans sāka meklēt nāves tuvošanās pazīmes pēc sarunas ar kādu medmāsu, kura apgalvoja, ka spēj paredzēt savu pacientu nāvi aptuveni mēnesi pirms viņu aiziešanas, jo “viņi sākot izturēties citādi”. Libermans ieinteresējies par viņas sacīto tik ļoti, ka sāka pats savus pētījumus šajā jomā. Eksperimenta gaitā, kas ilga trīs gadus, ar īpašu testu palīdzību viņš izpētīja 80 vīriešus un sievietes vecumā no 60 līdz 91 gadam, kuri, sākot pētījumu, neslimoja ar nopietnām fiziskām vai garīgām kaitēm. Gadu pēc pētījuma veikšanas 40 no pētījumā iekļautajiem cilvēkiem nomira.
Libermans salīdzināja mirušo cilvēku testu rezultātus ar tiem, kuri bija vēl dzīvi, un atklāja, ka mirušajiem, kā rādīja testi, bija zemāks pielāgošanās līmenis realitātei un mazāk enerģijas. Piemēram, viņi sasniedza sliktus rezultātus tā dēvētajos “kognitīvās funkcijas” pārbaudes testos, kuros pārbaudīja, piemēram, spēju atcerēties savstarpēji nesaistītus vārdus, un viņi bija mazāk tendēti uz pašanalīzi nekā otras grupas locekļi. Tie, kuriem tuvojas nāve, skaidroja Libermans, vairās no pašanalīzes, ir pasīvi un nepauž nekādu neatlaidību un agresivitāti, ir daudz pakļāvīgāki un atkarīgāki salīdzinājumā ar citiem. Visbeidzot, 34 no 40 mirušajiem bija nojauta – zemapziņas līmenī – par tuvojošos nāvi. Libermans secināja, ka psiholoģiskās izmaiņas, kas izpaužas veciem cilvēkiem, tuvojoties nāvei, parāda, kā nāves tuvošanās saistīta ar fizisko miršanas procesu. Iespējams, “tie ir ķermeņa signāli, kas saņem mentālu izpausmi”, teicis ārsts. Reizēm pašiem pacientiem atklājas nāves priekšnojautas. “Daži pacienti man teica: “Es neizvilkšu gadu,” – stāstīja Libermans. “Un viņiem izrādījās taisnība.”
Zinātnieki noskaidrojuši, ka cilvēka organisms patiešām var dot signālus par drīzo iespējamo nāvi, un tas pat nav nekādā veidā saistīts ar cilvēka psiholoģisko ievirzi. Tādus signālus raida pašas šūnas. To secinājuši speciālisti no Brighemas slimnīcas ASV, pētot vienu no izplatītākajām trauksmes fobijas formām, no kuras pārsvarā cieš gados veci ļaudis. Līdz ar vecumu daudzus cilvēkus nomāc tuvojošās nāves bailes, kas bieži noved pie fobijām, kuras jau pieprasa nopietnu ārstēšanu.
Izrādījās, iemesls saistīts ne tikai ar psiholoģisko ievirzi, bet ietverts arī pašās šūnās, precīzāk – telomērās – olbaltumvielu kompleksos, kas atrodas hromosomu galos. Pamatā tās nodrošina hromosomu aizsargfunkciju, īpaši šūnām daloties, kā arī iedzimtības informācijas nodošanā nākamajām šūnām. Ar katru šūnu dalīšanos hromosomu gali saīsinās, un tas tad arī ir novecošanas iemesls.
Noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri cieš no fobijām, telomēras saīsinās. Tāpat telomēru saīsināšanās var paaugstināt risku plānprātības attīstībai un daudzām izplatītām slimībām, piemēram, sirds asinsvadu saslimšanām, ļaundabīgiem audzējiem un citām. Tādējādi, kā atzīst pētnieki, nāves vecuma dēļ iemesls ir saīsinātas telomēras.
