Invalīdi gatavi gāzt pa galvu ar spieķi: Kavējas invaliditātes pagarināšana 0
Jāgaida divus mēnešus bez vienīgajiem ienākumiem
Jaroslavai Gordai jau sešus gadus ir invaliditāte. Nupat viņa saņēma atzinumu par tās pagarinājumu uz diviem gadiem, taču to nācās gaidīt divus mēnešus, kaut gan likums paredz to izdarīt mēneša laikā. Neizklausās nemaz tik briesmīgi. Taču ne tad, ja invaliditātes pensija 81 eiro ir vienīgais ienākumu avots. Ekspertīzes un lēmuma pieņemšanas laikā ne invaliditātes pensiju, ne pabalstu cilvēki nesaņem. Jaroslava sava veselības stāvokļa dēļ ir bez darba, viena pati audzina 14 gadus vecu pusaudzi, kuram nupat bija jāatsāk skolas gaitas. Diemžēl šis ar objektīviem izdevumiem saistītais periods sakrita ar invaliditātes termiņa beigšanos, tāpēc divu mēnešu it kā niecīgās invaliditātes pensijas iztrūkums, gaidot lēmumu par pagarināšanu, viņai bijis milzīgs pārbaudījums. Nācies lūgt palīdzību sociālajam dienestam un domāt, kā savilkt galus, jo arī bērna tēvs izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas.
Lai gan pensija vai pabalsts vēlāk tiek kompensēts arī par “izkritušo” laiku jeb lēmuma pieņemšanas periodu, dzīvošana divus mēnešus bez kādiem ienākumiem arī daudziem citiem uzrunātajiem invalīdiem, kas saskārās ar šādu pašu problēmu, raisa neizpratni, dusmas un izmisumu, jo dzīvot vajag šodien, nevis pēc diviem mēnešiem. Patlaban Latvijā ir aptuveni 65 000 personu ar invaliditāti, kas nestrādā, nav pašnodarbinātie un nesaņem arī vecuma pensiju. Tas teorētiski nozīmē, ka aptuveni 39% Latvijas pieaugušo invalīdu invaliditātes pensija vai pabalsts ir vienīgais ienākumu avots. Visgrūtāk iztikt bez tā, protams, ir vientuļajiem.
Piemēram, 19. septembrī Rīgas apvienotajā nodaļā, kas ir lielākā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) filiāle, rindā ir 3350 iesniegumu. Eksperti dienas laikā izskata ap 90 iesniegumu. Tā kā mēnesī ir vidēji 20 darbadienas, tad arī no šiem skaitļiem secināms, ka no dokumentu iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai tik tiešām paiet aptuveni divi mēneši. Citās nodaļās Latvijā situācija nav tik kritiska, tāpēc daļu iesniegumu no Rīgas pārsūta izskatīšanai reģionu nodaļās.
Gan Labklājības ministrija (LM), gan VDEĀVK apstiprina – tā patlaban ir ļoti aktuāla problēma. “Cilvēki tik tiešām sūdzas. Daļa par radušos situāciju raud un lūdz palīdzēt, citi draud un reizēm gatavi teju gāzt pa galvu ar spieķi. Bet mēs cenšamies iespēju robežās cilvēcīgi nākt pretim tajos gadījumos, kad cilvēkam invaliditātes pensija patiešām ir vienīgais iztikas avots un cilvēks mums izskaidro savu situāciju, veicam ekspertīzi ārpus kārtas,” stāsta VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts, taču uzsver, ka tā patiešām ir tikai nestandarta rīcība krīzes situācijā.
