Kultūra
Kultūrpolitika

Liepājas teātra “glābšanas riņķis” joprojām Liepājas domes rokās0


Skats no Liepājas teātra izrādes “Vienaldzības gadsimts”. “Arī šīs izrādes varoņiem bija jāpaliek mājās…” vēstīts pie šīs fotogrāfijas Liepājas teātra feisbuka lapā.
Skats no Liepājas teātra izrādes “Vienaldzības gadsimts”. “Arī šīs izrādes varoņiem bija jāpaliek mājās…” vēstīts pie šīs fotogrāfijas Liepājas teātra feisbuka lapā.
Publicitātes foto

Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pamatmisija Liepājas teātra glābšanā joprojām paliek pilsētas pašvaldības atbildības laukā – lēmums par konkrēta atbalsta piešķiršanu teātrim varētu tikt pieņemts šomēnes līdz ar plānotajiem Liepājas pilsētas budžeta grozījumiem, tomēr tas var konkursā pretendēt arī uz Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas līdzekļiem.

Šāds solījums izskanēja vakar pēc Liepājas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša un Liepājas teātra direktora Herberta Laukšteina tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli, kurai vēlāk sekoja pašvaldības un teātra vadības sarunas ar Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāri Baibu Bāni.

Teātris ķīlnieka lomā

“Ap šo jautājumu bijis pārāk daudz emociju, skaļu viedokļu, pārāk maz tas analizēts no skaitļu valodas aspekta,” uzskata kultūras ministrs Nauris Puntulis. “Lai cik augstu mēs vērtētu jebkura teātra mākslinieciskos sasniegumus, mums tie ir arī jāanalizē no juridiskajiem un finansiālajiem aspektiem. Šajā gadījumā diemžēl sanācis, ka Liepājas teātris zināmā mērā ir nonācis ķīlnieka lomā. Kādi izņēmumi nereti rada neprognozējamas sekas, ko ir grūti paredzēt. Mēs visi vēlamies tikai vienu – lai šis lieliskais teātris turpinātu darboties.”

“Liepājas teātris varēs saņemt jau iepriekš plānoto palīdzību, kāda ir pieejama ikvienai kultūras institūcijai Valsts kultūrkapitāla fondā, kas tiek segta no Covid-19 seku likvidēšanas līdzekļiem – mērķpro­grammā “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”. Saņēmām arī apliecinājumu no Liepājas domes, ka atbalsts teātrim tiks sniegts atbilstoši šā brīža ekonomiskajai situācijai,” teica Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Saskaņā ar minētās VKKF mērķprogrammas nolikumu konkursā kopumā sadalāmais finansējums ir 1,8 miljoni eiro, bet no tiem teātra mākslas nozarei paredzēti 217 800 eiro (maksimāli vienam projektam – ne vairāk par 30 000 eiro). Paredzēts, ka tiek atbalstīta jaunu projektu tapšana, kā arī jau uzsākto pabeigšana. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kādēļ netiek domāts par veidu, ka Liepājas teātrim tiktu sniegts atbalsts līdzīgi kā reģionālajām koncertzālēm, kas arī ir pašvaldību kapitālsabiedrības (VKKF padome jūlija sākumā nolēma to atbalstam paredzētajai mērķprogrammai atvēlēt 400 000 eiro), D. Vilsone atbildēja, ka ­”VKKF nav atsevišķas mērķpro­grammas teātriem”. “Esam dzirdējuši, ka Liepājas teātris šim konkursam ir sagatavojis septiņus projektus, un ceram, ka daudziem no tiem veiksies.”

Skaitļus vēl pētīs

Lai gan iepriekš izskanējis, ka Liepājas teātrim būtu jāpalīdz segt apmēram 424 000 eiro zaudējumus, konkrētu potenciālās finansiālās atbildības sadalījumu tomēr nevarot noteikt. Pēc D. Vilsones teiktā, pagaidām no dokumentiem nav iespējams atšifrēt, cik daudz teātra finanšu rādītājus ir ietekmējusi Covid-19 krīze un cik liela ietekme uz tiem ir 2019. gada darbībai, kas beigusies ar zaudējumiem, turklāt teātris uz savu ieņēmumu bāzes ir arī veicis atlīdzības palielināšanu aktieriem un personālam.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka 2019. gadā valsts institūciju kultūras darbiniekiem tika palielināts atalgojums vidēji par 16%, bet Liepājas teātri kā pašvaldības kapitālsabiedrību tas neskāra. Liepājas domē šā gada pavasarī bija plānots piešķirt papildu dotāciju šim mērķim, tomēr Covid-19 krīzes dēļ tā palika “karājamies gaisā”.

“Teātra kopējā situācija izveidojusies tāda, kāda tā nereti gadās radošām organizācijām, – brīdī, kad ir mākslinieciskais uzplaukums un lieli ambiciozi plāni, kas veiksmīgi arī īstenojas radošajā pusē, ieguldījumu atdeve tomēr ir daudz garākā un ilgākā posmā. Līdz ar to šie 2019. gadā investētie līdzekļi šobrīd vairs nevar tikt atgūti, jo nenotiek izrāžu darbība. Tādēļ situācija ir jāizbalansē,” teica D. Vilsone.

Jāpiebilst, ka pagājušās sezonas sākumā Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja kritiķu un skatītāju augstu vērtētais, bet arī lielākus finansiālos ieguldījumus prasošais uzvedums “Purva bridējs ugunī”, kuru, pēc H. Laukšteina šonedēļ teiktā, pagaidām nav plānots izrādīt, jo pat ar maksimālo atļauto skatītāju skaitu teātrim tas būtu nerentabli.

Pašvaldība negatavojas aizņemties

Kā “Latvijas Avīzi” informēja FM, ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne vakar rosinājusi Liepājas domi izskatīt likumā noteiktās iespējas aizņemties, lai palielinātu savas kapitālsabiedrības kapitālu. Labā ziņa esot tā, ka pašvaldības ieņēmumi 2020. gada septiņos mēnešos neesot samazinājušies, bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadaļa pildījusies pat ļoti labi.

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs J. Vilnītis, runājot par atbalstu teātrim krīzē, preses pārstāvjiem norādīja, ka pašvaldība negatavojas aizņemties. “Mans personiskais viedoklis ir, ka naudu var aizņemties attīstībai, piemēram, ja mēs runājam par Liepājas teātra mazās zāles rekonstrukciju,” viņš teica. Tomēr “pie jebkura scenārija” pašvaldība esot gatava teātri turpināt atbalstīt, naudu atrodot savā budžetā. Vienlaikus J. Vilnītis pauda viedokli, ka vajadzētu sadalīt atbildības sfēras tā finansēšanā, nosakot, ka pašvaldība rūpētos par ēkām un attīstības jautājumiem, bet valsts – par atalgojumu un saturu.

Saistītie raksti

Teātra direktors H. Laukšteins pēc tikšanās atzina, ka esot saklausījis solījumu, ka Liepājas teātris bija, ir un būs. Teātris arī apņemoties pretendēt uz VKKF mērķprogrammas atbalstu, kā arī sagatavot detalizētu finanšu informāciju.

Diskutēs par teātru piederību

Iespējams, Liepājas teātra krīze būs rosinājusi reiz nākotnē pārskatīt teātru darbības juridiskās piederības jautājumus, par ko gan vēl gaidāma plašāka diskusija. Kā atzina kultūras ministrs N. Puntulis: “Viena lieta ir skaidra – nevar būt situācija, kad visi teātri Latvijā pieder valstij un viens pašvaldībai. Kādā brīdī tā atspēlējas, un šobrīd tieši tas novērojams ar Liepājas teātri.” Ka valsts varētu šo teātri pārņemt, gan esot tikai viena no versijām, jo tikpat labi, pēc ministra teiktā, var diskutēt par citām iespējām, piemēram, par Valmieras vai Daugavpils teātru nonākšanu pašvaldību pārziņā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.