29
Vai esmu laba mamma?
Rīdziniecei Annijai izdevās iekļūt vienā no grupām.
– Pieteicos, jo gribēju saprast, vai esmu laba māte, atrast līdzīgos un iegūt draudzīgu un informatīvu atbalstu, – viņa stāsta.
Annija astoņus gadus viena audzina dēliņu; ar bērna tēvu attiecības beigušās jau gaidību laikā. Vīrietis materiāli nepalīdz, puikam atsūtījis dāvanu trīs gadu jubilejā un pāris reižu parunājies skaipā. Izjutusi gan materiāli spiedīgus apstākļus, gan vientulību, vainas apziņu un stresu, kas gluži vai beidz nost, jo ne mirkli neatliek laika atpūtai. Annija centusies ar visu tikt galā pati, palīdzības lūgšana viņai šķitusi necienīga rīcība.
Pieredzes apmaiņa grupā parādījusi, ka daudzi vecāki cīnās ar līdzīgām problēmām. Sarunas notikušas atklātā un brīvā gaisotnē bez kritikas un sava viedokļa uzspiešanas, kad katrs varējis kā no malas paraudzīties arī uz savām ķibelēm un pavērtēt, kāpēc kaut kas neizdodas.
– Bija vērtīgi piedalīties, – nosaka Annija, jo guvusi pārliecību, ka ar dēla audzināšanu viss ir kārtībā. Līdz šim bažījusies par “vīrišķā piesitiena” trūkumu, bet tagad biežāk aizved puiku paciemoties pie vectētiņa vai māsas vīra, jo beidzot iemācījusies palūgt palīdzību. Uzrakstījusi to cilvēku sarakstu, kas var sniegt atbalstu, un pašai sev par pārsteigumu konstatējusi – tādu nav mazums!
– Varu teikt, ka neesmu vairs nomocījusies, biežāk izeju cilvēkos, kooperējos ar draudzeni, kura tāpat kā es viena audzina dēlu, mūsu bērni ciemojas viens pie otra, – stāsta Annija. Viņas ieguvumu sarakstā arī stresa kontrole – ja uznāk satraukums, uzliek kādu klasiskā rokenrola gabalu no Elvisa Preslija repertuāra un kārtīgi izdejojas. Nomierina kafijas krūze virtuvē, pastaiga parkā vai saruna ar draudzeni. Vēl tikai jāatrod arī pašai tīkama nodarbe kopā ar dēlu – viņam patīkot spēlēt “augstāk par zemi”, taču Annija par to nav sajūsmā. Vakar abi pusotru stundu no lego klucīšiem likuši kopā māju.
Kļūt par labāku tēvu
Pēc desmit nodarbībām daudzi vecāki vēl turpina sazināties sociālajos tīklos un satikties. Annijas kompānija izveidojusi draugu kopu feisbukā, kur pa laikam kāds iemet uzmundrinošu ziņu vai iedvesmojošu mūzikas gabalu. Reizi mēnesī sarīko ballīti vai dodas kopā uz koncertiem, aiziet kaut kur padejot. Vienīgais grupas vīrietis Rolands (vārds mainīts) draudzīgās attiecības uzskata par lielāko ieguvumu. Pagaidām viņš pasākumos piedalās viens, taču ar laiku ņemšot līdzi dēlu.
Pirms četriem gadiem izšķīries, ikdienā nedzīvo kopā ar bērnu, attiecības ar bijušo sievu nav labas, tāpēc vecāki sarunājoties tikai par pašiem nepieciešamākajiem tematiem – materiālo atbalstu, tikšanās grafiku. Viņš maksājot gan uzturlīdzekļus, gan pusi no pirkumiem, kas dārgāki par 50 eiro.
Pieteicies projektā ar cēlu mērķi – kļūt par labāku tēvu. Cerējis, ka atbalsta grupa dos vērtīgas zināšanas audzināšanā, taču nodarbībās vairāk laika veltīts vientuļo mammu pieredzes apmaiņai.
– No stāstiem sapratu, ka tēvi savus bērnus materiāli neatbalsta, daudz sarunu par audzināšanu – tādi jautājumi var rasties arī divu vecāku ģimenē, – spriež Rolands.
Projekta vadītāja zina vēl dažas grupas, kuru dalībnieki turpina satikties, kā arī pāris jaunas, kas sākušas darbu jau ārpus projekta rāmjiem.
– Tas bija mūsu mērķis – apmācīt speciālistus, lai pēc tam viņi turpina šo darbu savā vidē. Protams, ka tas ir kā piliens jūrā, bet ideja tiek iekustināta, projekts palīdzējis audzēt vismaz dažu sociālo dienestu kapacitāti, – pirmos asnus vērtē Dūdiņa. Viņa uzskata, ka atbalstam viena vecāka ģimenēm jānāk no pašvaldību sociālā dienesta, taču Latvijā tas vēl nenotiek. Tiesa, Rīgas dome pēc vairākkārtējiem atteikumiem tomēr piešķīra finansējumu piecu grupu darbam.
Lielāks nabadzības risks
– Šādas apmācības viena vecāka ģimenēm pašvaldībā vēl nebija rīkotas, tāpēc bijām priecīgi, ka aizsniegsim arī šo grupu, kura ir sensitīva un kurai ļoti vajag palīdzību, – atzīst Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes galvenā speciāliste Inita Zaltāne. Dalībnieku pozitīvās atsauksmes pārliecinājušas – atbalsts jāturpina, tāpēc 2017. gada budžetā ieplānots finansējums vēl piecu grupu apmācībām.
Ārvalstu pieredze rāda, ka vientuļās ģimenes saņem ne tikai izglītojošu un informatīvu, bet arī materiālu atbalstu, norāda Dūdiņa.
– Finanšu slogs vienīgajam vecākam sanāk lielāks nekā divu vecāku ģimenē, – viņa piebilst. Latvijā šīs grupas nabadzības risks 2014. gadā valstī sasniedza 37%, tāpēc papildu finansiāla palīdzība būtu ļoti nepieciešama, tomēr ne valsts, ne pašvaldību līmenī tā nav paredzēta.
Valsts nodrošina uzturlīdzekļu izmaksu bērnam atkariba no vecuma 92,50 vai 111 eiro mēnesī, ja viens no vecākiem tos nemaksā un uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nav iespējama. Pern uzturlīdzekļus vidēji vienā mēnesī saņēma ap 27 tūkstošiem bērnu.
Rīgas domē nepilnās ģimenes var pretendēt uz tiem pašiem pabalstiem, kas attiecas arī uz divu vecāku ģimeni, – garantēto minimālo ienākumu, dzīvoklim, veselības aprūpei, izglītībai, ārkārtas situācijām u. c., skaidro Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Baiba Skuja. Par vientuļo vecāku ģimeņu apjomu un materiālajām vajadzībām liecina izmaksāto pabalstu summas (skatīt tabulu).
Viens no nodarbību tematiem vecākiem palīdz risināt finanšu jautājumus un karjeras plānošanu. Mammai vai tētim nereti nākas pārdomāt savu karjeru un veidot to citādi nekā līdz šim, kad abi vecāki bija kopā un dalīja materiālās rūpes.
– Krīzes situācijas palīdz kļūt radošākam un atrast iespējas, kurām iepriekš trūka motivācijas. Zinu, ka dažas mammas savu hobiju, piemēram, fotografēšanu, rokdarbus, plāno pārveidot biznesā, – stāsta projekta vadītāja.
