Glāze no iztukšotas vīna pudeles! Kā nejaušība pārvērtās oriģinālā biznesā 0
“Roka neceļas stiklu izmest konteinerā, zinot, ka tas viss aizies kopējā atkritumu kaudzē. Stikla tara ir neizsmeļams resurss, un ir jādomā, ko ar to darīt,” teic stikla māksliniece Marta Ģibiete.
Viņa par saviem pudeļtraukiem pirms desmit gadiem ieguva gada balvu dizaina konkursā. Šobrīd, nodalot mākslinieces dzīvi no lietišķo produktu ražošanas, M. Ģibiete izveidojusi zīmolu “Ledene”. Tā paspārnē, pārkausējot vīna, alus, degvīna, sulu pudeles, top trauki. “Stikla pudele, tāpat kā arī logu rūtis, ir stikls, tātad to var kausēt,” stāsta M. Ģibiete.
Tukšo taru – krāsnī
Pudeļtrauku vēsture aizsākusies jau 2008. gadā, kad, tīrot mājas pagrabu, atklājās vairāki maisi ar stikla pudelēm. Tās padomju laikos vecmāmiņa bija savākusi, vedot pastaigā suni. Pudeles, kuras vai nu nevarēja nodot, vai bija nodoms tajās uzglabāt sulas, bija sakrājušās vairāki simti.
“Toreiz mums pie mājas nebija stikla konteinera, toties tāds bija ne pārāk tālu no darbnīcas. Tā maisi ar pudelēm nonāca līdz darbnīcai un iestrēga,” stāsta māksliniece. Reiz, lai darbi ietu uz priekšu, stikla kausēšanas krāsns bija ar kaut ko jāaizpilda un pie rokas pagadījušās pudeles. Sak, pudeļstikls taču arī ir stikls, un Marta dažas ielika krāsnī. Bez īpaša mērķa, tikai lai aizpildītu vietu, uzlika arī uz formas, lai paskatītos, kūst vai ne. Izrādās, kausēšanas temperatūra bija līdzīga.
“Tā man tādas sakausētas, burbuļainas pudeles stāvēja. Atnāca kolēģi mākslinieki un sāka priecāties: re, cik interesanti.
Nu, labi, pamēģināšu kaut ko ar tām darīt,” stāsta stikla māksliniece. Šie eksperimenti sakrituši ar Dizaina savienības konkursu lietām no otrreiz pārstrādātiem materiāliem.
Marta ātri sapratusi, ka jāmēģina no pudeļtraukiem radīt ko praktiskai lietošanai. “Pudele taču arī sākotnēji bija domāta, lai tajā kaut ko glabātu. Otro dzīvi var iedot, arī pārveidojot par trauku vai svečturi,” teic māksliniece. Viņa priecājas, ka arvien biežāk uzņēmumi korporatīvām dāvanām meklē pārstrādes produktus, kam ir estētiska vai praktiska vērtība.
Stikls jāizmanto pilnībā
“Es savā būtībā esmu cilvēks, kam nepatīk veltīga resursu izšķiešana. Ja es strādāju ar stiklu, visticamāk, padomāšu, kā to izmantot pilnībā. Nešķērdēt materiālus nenozīmē taupīt nabadzības dēļ, bet mums ir jādomā, kādu pasauli atstāsim saviem bērniem.
Stikls ir videi samērā draudzīgs materiāls, vismaz neko neindē, tajā arī nesapīsies. Taču stikla ražošana ir smaga un sarežģīta, energoietilpīga. Izmeši, kas rodas ražošanas procesā, piesārņo atmosfēru. Stikla otrreizēja pārstrāde ļauj ne tikai ietaupīt energoresursus, jo kausēšanu var veikt zemākā temperatūrā, un samazināt vides piesārņojumu, bet arī samazina maksu par atkritumu glabāšanu,” uzskata M. Ģibiete.
Ārvalstīs pudeļu un burku pārstrāde jaunos interjera priekšmetos un traukos nav nekas jauns. Ideja no pudelēm kaut ko veidot Latvijā parādījās mazliet vēlāk kā ne gluži modīgs, bet uzmanības vērts temats gan, spriež M. Ģibiete.
“Cilvēkiem Latvijā patīk no kaut kā, ko nezina, kur likt, un tāpēc jāmet ārā, uztaisīt kaut ko interesantu. Tas šķiet stilīgi. Mājas apstākļos glāze no iztukšotas vīna pudeles noteikti nebūs tik perfekti nostrādāts produkts kā veikalā, bet tas būs paša rokām radīts. Un tas ir piedzīvojums kaut ko radīt pašam no stikla,” māksliniece atklāj, ka pudeļu glāžu darbnīca no radošajām darbnīcām ir vispopulārākā.
Izmantojot taru, ietaupa stiklu
“Stikli ir dažādi. Ikdienā es izmantoju stiklus, kurus var sakausēt, tas ir, tie draudzējas. Taču stikls reti kurš tāds ir. Stikls ir noslēpumains materiāls, kas netiek izmantots ikdienā, arī tautas mākslā gandrīz nekas nav ar stiklu saistīts,” piebilst M. Ģibiete.
Izrādās, padomju laikos ražotais stikls pēc pārkausēšanas nebūs tik spodrs un tīrs, tas zaudēs stiklam raksturīgo caurspīdīgumu, virsma kļūs plankumaina. “Tomēr šo it kā neestētiskumu var izmantot arī kā efektu, tajā virzienā kaut ko attīstot un eksperimentējot,” pieļauj M. Ģibiete.
Latvijā arī citi mākslinieki un dizaineri izmanto stikla taru jaunu produktu radīšanai, piemēram, Kaspars un Iveta Šmiti taisa dizaina lampas no vīna pudelēm un farmācijas burkām. Savukārt māksliniece Ieva Gaine no logu un siltumnīcu stikla izgatavo traukus, puķupodus, vāzes.
Viena tonna otrreizējo stikla izejvielu ietaupa 1 t kvarca smilšu un 250 kg kalcinētās sodas. Izlietotais stikla iepakojums ir jāizmet tam paredzētajā atkritumu šķirošanas konteinerā. Tur var mest stikla taru – pudeles un burkas, bet nedrīkst stikla, porcelāna un keramikas traukus, spoguļus un logu stiklu.
Atbalsta
