Latvijā
Politika

Ieilgušais cīniņš koalīcijā2


Citu partiju politiķu vērojumi liecinot, ka attiecībās ar citām partijām politisko konkurenci cenšoties uzturēt JKP politiķi Jānis Bordāns (no kreisās) un Krišjānis Feldmans.
Citu partiju politiķu vērojumi liecinot, ka attiecībās ar citām partijām politisko konkurenci cenšoties uzturēt JKP politiķi Jānis Bordāns (no kreisās) un Krišjānis Feldmans.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Koalīcijas partneri varot tikai minēt, vai spriedzi divu sabiedroto – Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” – attiecībās ir radījusi tikai JKP vēlme turēt augstu savu “tiesiskuma karogu” vai abu politisko spēku cīņa par vienu un to pašu vēlētāju, domājot jau par nākamajām pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanām.

Mazāk ticams iemesls sabiedrotajiem šķiet pieņēmums, ka aiz vieniem un otriem stāvētu kādas interešu grupas.

“Neveselīgas attiecības koalīcijā nav patīkami, bet tās neietekmē valdības stabilitāti, jo pārējie partneri – “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par” – sadzīvo mierīgi un lietišķi risina jautājums,” sacīja viens no koalīcijas pārstāvjiem.

JKP un “KPV LV” attiecības arī iepriekš nav bijušas draudzīgas, bet šis saspīlējums ir saglabājies arī Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

JKP vilcināja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) apstiprināšanu amatā, kā priekšnoteikumu pozitīvam balsojumam izvirzot dažādus nosacījumus, kuriem “KPV LV” nepakļāvās. Valsts augstāko amatpersonu un arī uzņēmēju spiediena dēļ JKP piekāpās un piekrita J. Vitenberga apstiprināšanai, pretim saņemot garantijas Jura Juraša ievēlēšanai Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amatā. J. Vitenbergs līdz tam bija vadījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Viņa vietā “KPV LV” deleģēja bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (“KPV LV”), kurš amatu valdībā atstāja pēc tam, kad viņam anulēja pielaidi valsts noslēpumam.

To JKP uzskatīja par pietiekamu iemeslu, lai neatbalstītu R. Nemiro kandidatūru.

“KPV LV” deputāts Juridiskajā komisijā savukārt nobloķēja JKP vadītās Tieslietu ministrijas virzītos likumus, kas paredz Ekonomisko lietu tiesas izveidošanu.

 

Pielaides nav kā vienam, tā otram

Tautsaimniecības komisijas priekšsēža vietnieks Krišjānis Feldmans (JKP) vilcinājās sasaukt priekšsēža ievēlēšanai nepieciešamo sēdi. Kad tā pēc vairākām nedēļām notika, JKP deputāti balsoja pret R. Nemiro un viņš amatā nonāca ar opozīcijas atbalstu.

Tiesa, arī Juridiskās komisijas vadītājam J. Jurašam nav pielaides valsts noslēpumam. Tā viņam nebija arī laikā, kad J. Jurašs vadīja Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Tolaik gan viņš amatā nebija ilgi, jo tika izdots kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu, jo bija publiskojis informāciju par viņam piedāvāto kukuli.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā politiķis apstrīdēja ierobežojumus pilnvērtīgi piedalīties Saeimas sēdēs, J. Jurašs un arī otrs kriminālvajāšanai izdotais deputāts – “KPV LV” priekšsēdētājs Atis Zakatistovs – atgriezās parlamentā.

Abu partiju politisko līderu vārdu apmaiņa notiek arī sociālajos medijos.

Piemēram, laikā, kad K. Feldmans kā komisijas priekšsēža vietnieks neilgi bija pārņēmis Tautsaimniecības komisijas vadību, JKP priekšsēdis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns tviterī ierakstīja: “Uz mirkli (diemžēl) iedomāsimies, ka svarīgu parlamenta komisiju vada cilvēks ar īstu ekonomista izglītību un īstu uzņēmēja garu, pašsaprotami – nekorumpējams un bez sakariem, par kuriem būtu jāzaudē pielaide valsts noslēpumam.”

Citā reizē savukārt “KPV LV” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens turpat vēstīja: “Kāds pašpasludināts Rīgas mērs/, miljons koku stādītājs/, jurists/, kukuļa neņēmējs/, izrādās, ir gana kompetents, lai būtu komisijā, kas izvērtēs ģenerālprokurora amata kandidātus. Laikam, tas ekonomiskais grupējums uzdarbojas.” Jāpaskaidro, ka J. Jurašs kā Juridiskās komisijas priekšsēdis ir arī Tieslietu padomē.

Citu partiju politiķu vērojumi liecinot, ka J. Jurašs kā JKP frakcijas vadītājs ir vairāk vērsts uz sadarbību koalīcijā un negrib iziet uz asumiem, bet politiskās konkurences garu cenšoties uzturēt J. Bordāns un K. Feldmans.

 

Strīdus aicina nenest ārpusē

Partneri ne pārāk satraucas par abu partiju attiecībām, jo gala iznākumā Saeimā koalīcija spēj vienoties par būtisku lēmumu pieņemšanu, kas šajā situācijā ir vēl jo svarīgāk.

Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” sacīja: “Neizlikšos. Zināms saspīlējums ir. Abas partijas bieži izmanto arī sociālos medijus, lai panāktu savu, bet piecu partiju koalīcijā viedokļu atšķirība un strīdi būs. Slikti ir tas, ka šīs diskusijas tiek iznestas ārpusē.”

A. Latkovskis uzskata, ka labāku rezultātu var sasniegt, ja asā vārdu apmaiņa notiek koalīcijas iekšienē, jo, ja sākas izrādīšanās uz ārpusi, tad otram paliekot aizvainojums un ir grūtāk strādāt kopā.

“KPV LV” priekšsēdis A. Zakatistovs uzskata, ka bija bezatbildīgi bremzēt ekonomikas ministra un arī Tautsaimniecības komisijas vadītāja ievēlēšanu pandēmijas laikā.

“JKP par sevi domā kā par dzelteno kartīšu rādītājiem, bet tas nav koleģiāli. Mums personīgi ar JKP nekas nav dalāms. Taču nav patīkami, ja tevi kāds, kam ir nepamatota mesijas pārākuma sajūta, visu laiku baksta un pazemo. Tad ir grūti savaldīties,” sacīja A. Zakatistovs, atbildot uz norādi, ka vairākkārt arī “KPV LV” politiķi nav palikuši atbildi parādā.

Iestāšanos pret likumiem, kas paredz Ekonomisko lietu tiesas izveidošanu, A. Zakatistovs nesaista ar pārējiem strīdiem, jo jau valdībā partijas ministri ir pauduši noraidošu attieksmi pret šīs tiesas izveidi, tāpēc tagad būtu svarīgi saņemt Tieslietu padomes atzinumu. Viņaprāt, ir rūpīgi jāizvērtē, kādu iespaidu uz reformu īstenošanu var atstāt pandēmijas izraisītā krīze. Tas attiecoties ne tikai uz pārmaiņām tieslietu sistēmā, bet arī uz pašvaldību un nodokļu reformu.

JKP frakcijas vadītāja vietnieks K. Feldmans atgādina – Ekonomisko lietu tiesas izveide ir paredzēta valdības deklarācijā.

Saistītie raksti
“Premjeram Krišjānim Kariņam ir jāspēj uzņemties līderību un jāorganizē valdības deklarācijas izpilde,” uzskata K. Feldmans.

Viņš apstiprināja, ka JKP ir svarīgi “stiprināt tiesiskumu un konsekventi turpināt tiesiskuma vektora uzturēšanu”. Tam pakārtotas ir visas JKP aktivitātes, pat ja tās skar partnerus. JKP pārstāvis uzsvēra, ka atšķirībā no R. Nemiro, kuram pielaide anulēta laikā, kad viņš bija valdībā, J. Jurašam neesot veikta šī pielaides izsniegšanas procedūra.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.