Latvijā
Politika

Laukos partija esot kā lamuvārds4

Foto: Timurs Subhankulovs

Ilggadējais Pāvilostas novada (pirms tam Sakas novada) vadītājs Uldis Kristapsons nākamajās pašvaldību vēlēšanās, visticamāk, vairs nekandidēs. Viņš vienmēr pašvaldību vēlēšanās ir startējis no vēlētāju apvienības sarak­sta, kuram vietējā sabiedrība vairākkārt ir uzticējusies. “Laukos jau partija ir kā lamuvārds, bet pie mums arī nevienas nav. Es, visticamāk, nemeklēšu partiju, no kuras varētu kandidēt,” “Latvijas Avīzei” sacīja U. Kristapsons.

Viņš kopā ar citiem vietējiem līderiem martā Nīcā ir ticies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš ir bijis vienisprātis ar pašvaldību pārstāvjiem, ka vēlētāju apvienībām ir jāparedz iespēja pieteikt sarakstus novadu un pilsētu domju vēlēšanās.

 

Saeima neiet uz kompromisiem

Saeima piektdien, izskatot otrajā lasījumā grozījumus vietējo pašvaldību domju vēlēšanu likumā, ne tikai noraidīja Valsts prezidenta E. Levita ierosinājumu paredzēt vēlētāju apvienībām iespēju startēt pašvaldību vēlēšanās, bet arī neatbalstīja Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sagatavoto kompromisa variantu.

Tas paredzēja, ka kandidātu sarakstus tāpat kā līdz šim var iesniegt partijas un partiju apvienības, kā arī vēlētāju apvienības kopā ar kādu partiju vai partiju apvienību. No likuma Saeima svītroja tagad spēkā esošo normu, ka pašvaldībās ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem var iesniegt apvienību sarakstus. Ņemot vērā šos balsojumus, noraidīts tika arī ierosinājums līdz šā gada 30. septembrim sagatavot īpašu likumu par vēlētāju apvienībām kā juridiskām personām.

Grozījumi vēlēšanu likumā vēl jāskata trešajā lasījumā, bet uz galīgo lasījumu konceptuālus priekšlikumus nav rekomendēts iesniegt. To “LA” pēc balsojuma apstiprināja arī Arvils Ašeradens (“JV”), kurš sēdē aizstāvēja kompromisa priekšlikumu. Viņš atzīst, ka Saeimas lēmums ir jārespektē, bet nedomā, ka šī diskusija ir beigusies. Pie tās deputāti varētu atgriezties, kad Saeimā skatīs jauno Vietējo pašvaldību likumu, kur plānots paredzēt arī tā dēvētā nulles līmeņa izveidošanu pagastos un mazpilsētās, uzskata deputāts.

Jurists: “Ir vājināta demokrātija”

Valsts prezidents vēstulē Administratīvi teritoriālās reformas komisijai februārī rakstīja, ka pašvaldību vēlēšanās jāveicina pēc iespējas visaptveroša iedzīvotāju interešu pārstāvniecība. E. Levits uzskatīja, ka nav pieļaujams liegt vēlētāju apvienībām iesniegt deputātu kandidātu sarak­stus.

Pēc Saeimas balsojuma Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps “LA” sacīja: “Mērķim ir jābūt nevis partiju, bet demokrātijas stiprināšanai. Partijas tāpat kā mediji, nevalstiskās organizācijas ir tikai viens no kanāliem, lai šo mērķi sasniegtu.” Izslēdzot vēlētāju apvienības no likuma vispār, ir vājināta demokrātija Latvijā, uzskata J. Pleps.

Valsts prezidenta iniciatīvu atbalstīja opozīcijas deputāti, bet koalīcijas politiķi savu nostāju pret to pamatoja dažādi. Artūrs Toms Plešs (“AP”) sēdē atsaucās uz apgrūtinošo iespēju no vēlētāju apvienībām prasīt atbildību par programmas izpildi – ja to neizdodas īstenot, tad nākamajās vēlēšanās tie paši cilvēki jau varot veidot citu apvienību un startēt atkal.

Aldis Adamovičs (“JV”) savukārt baiļojās, ka vēlētāju apvienību var sarasties pārāk daudz un iznākumā būs ļoti sadrumstalota dome, kas apgrūtinās darbu. Taču galvenais arguments koalīcijai bija nepieciešamība stiprināt un paplašināt lielās partijas.

Aicina partijas atgūt uzticību

Vidzemē tagad ir gandrīz 50 novadi, no kuriem 16 pašvaldībās ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem bija vēlētāju apvienību saraksti. Tikai trijās no tām startēja arī kāda partija. Tajā pašā laikā desmit no pašvaldību vadītājiem, kas kandidēja no apvienības, ir kādas partijas biedri, bet šo piederību neafišē – seši no viņiem pārstāv Latvijas Zemnieku savienību, trīs – “Vienotību”, viens – Latvijas Reģionu apvienību.

Izvairīšanās afišēt politisko piederību bija saistīta ar to, ka laukos iedzīvotājiem ir skeptiska attieksme pret partijām. Tāpēc ir neziņa, kā piederība tai var atsaukties uz iespējām iegūt vēlētāju uzticību, kā arī valsts atbalstu pašvaldībai, ja attiecīgais politiskais spēks nav pie varas.

Strenču novada priekšsēdis Jānis Pētersons vairākkārt bija kandidējis no apvienības, bet pēc vēlēšanām iestājies Latvijas Zemnieku savienībā. Tas notika laikā, kad premjers bija Māris Kučinskis (ZZS), kurš dzīvo Strenču novadā. “Viņš ir ļoti sakarīgs cilvēks.

Domāju, ka iestāšos partijā un tad būs kāds lielāks labums pašvaldībai, bet nekas nenotika,” piebilst J. Pētersons. Viņaprāt, pēc četriem gadiem tāpat vēlētāju apvienības iznīktu. Zināms, ka daudzviet lielajos novados tās jau ir integrējušās kādā partijā vai uz to bāzes ir izveidota reģionālā partija.

Alsungas novada priekšsēdētāja Daiga Kalniņa aizliegumu apvienībām pieteikt savus kandidātus uzskata par demokrātijas ierobežojumu. “Nevienai partijai nav pienākums veidot kopīgu sarakstu ar vēlētāju apvienību un iekļaut tās pārstāvjus savā sarak­stā.

Partijas tad arī gribēs diktēt savus noteikumus. Zem lozunga “stiprināsim partijas” iedzīvotājiem tiek atņemtas tiesības iesaistīties pašvaldības dzīvē,” sacīja D. Kalniņa. Viņa piebilda – atliekot cerēt, ka politiķi darīs visu, lai iedzīvotāji partijām varētu uzticēties. Kurzemē ir astoņas pašvaldības, kur varēja būt apvienību sarak­sti.

Saistītie raksti

Bez Alsungas LZS kandidāti bija pieteikti arī Durbē, Mērsragā un Rucavā, bet Nīcā startēja “Vienotība”. Tas nozīmē, ka daļā Latvijas teritorijas nemaz nav izvērsta politisko spēku darbība un tur aktīviem cilvēkiem nebūtu pie kā iet. To Saeimas sēdē sacīja arī Aleksandrs Kir­šteins (NA): “Mums diemžēl 30 gados Latvijā tā partiju sistēma nav arī izveidojusies.

Mums ir tikai trīs partijas, kas pastāv šos 30 gadus. Tā ir viena latviešu partija, viena krievu partija un viena zemnieku partija, un pārējās visas tāpat kā koronavīruss ir mutācijai pakļauti organismi. Kur tad tā vēlētāju apvienība ies – pie partijas, kura ir sakombinējusies un pēc pusgada nav spējīga pat sasaukt simt cilvēkus uz savu pilnsapulci?”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.