“Sveiki, esmu no Brazīlijas, mana vecmāmiņa ir no Latvijas, mēs varētu iepazīties, es gribētu zināt par latviešu kultūru,” tā Felipe kādā starptautiskā pasākumā Latvijā uzrunājis Renāti. Uz šo tekstu parasti iekrītot visas meitenes, bet Renātei tā bija liktenīga satikšanās, kas viņu aizveda uz tālo Brazīliju.
“Sveiki, esmu no Brazīlijas, mana vecmāmiņa ir no Latvijas, mēs varētu iepazīties, es gribētu zināt par latviešu kultūru,” tā Felipe kādā starptautiskā pasākumā Latvijā uzrunājis Renāti. Uz šo tekstu parasti iekrītot visas meitenes, bet Renātei tā bija liktenīga satikšanās, kas viņu aizveda uz tālo Brazīliju.
Foto no “S.A.F. PAKALPOJUMI” krājuma

Latviešu jaunais motors 6

Lielākā daļa latviešu kolonistu Brazīlijā ieradās uz palikšanu – bez sapņa par dzimteni pagalvī un pat vēl skarbāk – daudzas baptistu draudzes ilgu laiku izturējās atturīgi pret jebkādu sadarbību ar Latviju, savās atmiņās raksta bijušais sūtnis Brazīlijā un Argentīnā Pēteris Oliņš. Arī ticībai bija savi tabu, to vidū tautasdziesmas un dejas, kā arī Jāņu svinēšana, kas atsākās tikai pēdējos gados, zina stāstīt abi ceļotāji.

Reklāma
Reklāma
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3
Putina sabiedrotais brīdina par globālu karu un “traģēdiju visai cilvēcei”
Kokteilis
VIDEO. Personības tests: izvēlies vienu dakšu un atklāj, ko tava izvēle liecina par tevi
Lasīt citas ziņas

Pēdējo gadu paaudžu maiņa nāk ar jaunu domāšanu – Novaodesas tautieši vēlas uzbūvēt latviešu centru. Vieta uz bijušās kolonistu zemes jau atrasta, projekts izstrādāts. Pilsētas vadība viņus atbalsta – latvieši te allaž uzskatīti kā cienījama sabiedrības daļa. Valsts svētku svinības 18. novembrī, kurās pulcējas apmēram pārsimt ļaužu, viņi rīko domes zālē, pie nama uzvelkot Latvijas karogu.

Pērn augustā aizsaulē aizgāja viens no ievērojamākajiem Brazīlijas latviešiem – Ralfs Kļaviņš, vairākas reizes ievēlēts Nova­odesas domē, uzņēmis savās mājās daudzus Latvijas viesus, arī kori “Ave sol” koncerttūres laikā, kas notika padomju laikā. Pirms atstāt šo zemi, viņš vēlējis, lai būtu kāds, kas turpinātu viņa darbu. Par Brazīlijas latviešu jauno motoru kļuva Felipe Albrehts, viņš uzņēmies Brazīlijas Latviešu kultūras apvienības vadību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Felipem kopā ar sievu Renāti, kuru viņš uz Brazīliju atveda no Latvijas, izdodas ap sevi pulcināt domubiedrus. Reizi nedēļā viņi satiekas ar draugiem, sarunas grozās arī ap valodas apguvi – nojumē, kurā pulcējas jaunieši, uz sienām var izlasīt ar krītu rakstītus teikumus latviešu valodā – kas ir sija, pagrabs u.c. Darba vietā, kopā strādājot pieciem tautiešiem, pat izveidojusies “latviešu mafija”. Jaunajai paaudzei radusies liela interese par senču dzimteni, valodu, tiek kalti arī latviski dzīves plāni – puiši precēšot tikai latvietes vai vismaz puslatvietes, kas vairākiem jau izdevies. “Viņi Latvijā ir kā iemīlējušies,” sajūtās par tautiešiem dalās Ilze.

Savu pienesumu tālajai tautiešu kopienai dod arī nesenās iebraucējas – Renāte un jaunā baptistu draudzes kora diriģente Inga Liepiņa. Felipes sieva bērniem māca latviešu valodu un gādā par tās apguvi arī interneta vidē, bet Ingas vadībā baptistu draudzes koris dievkalpojumos līdzās garīgiem skaņdarbiem dzied Raimonda Paula “Cielaviņu”, “Pūt, vējiņi!” un citas no Latvijas atvestās dziesmas.

Uzziņa

Raidījuma “Būt latvietim. Brazīlija” 1. sērija šodien, 29. janvārī, plkst. 21.45 Latvijas Televīzijas ­1. kanālā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.