“Sveiki, esmu no Brazīlijas, mana vecmāmiņa ir no Latvijas, mēs varētu iepazīties, es gribētu zināt par latviešu kultūru,” tā Felipe kādā starptautiskā pasākumā Latvijā uzrunājis Renāti. Uz šo tekstu parasti iekrītot visas meitenes, bet Renātei tā bija liktenīga satikšanās, kas viņu aizveda uz tālo Brazīliju.
“Sveiki, esmu no Brazīlijas, mana vecmāmiņa ir no Latvijas, mēs varētu iepazīties, es gribētu zināt par latviešu kultūru,” tā Felipe kādā starptautiskā pasākumā Latvijā uzrunājis Renāti. Uz šo tekstu parasti iekrītot visas meitenes, bet Renātei tā bija liktenīga satikšanās, kas viņu aizveda uz tālo Brazīliju.
Foto no “S.A.F. PAKALPOJUMI” krājuma

Kāds smaržīgs odieris! 6

Latvieši guva panākumus gan kā zemes īpašnieki, gan kā dedzīgi baptisti, nodibinot daudzas draudzes. Mūsu tautieši šajā valstī joprojām ir trešie skaitliski lielākie misionāri pēc ASV un Lielbritānijas. “Brazīlijā visi domā, ka Latvija ir baptistu paradīze,” paironizē Edvīns un piebilst, ka došanās uz tālo zemi Dieva misijas vārdā no šodienas viedokļa izskatās kā Pasaules baptistu vadības vienošanās ar Brazīlijas valdību, lai mazapdzīvoto, mūžamežiem klāto zemi piepildītu ar čakliem un godīgiem ļaudīm. “Vārpā” līdzās latviešiem dzīvojot arī krievu baptisti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 15
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 133
“Vibrēja durvis un logi…” Iedzīvotāji ziņo, ka vietām Latvijā novērojuši kaut ko līdzīgu zemestrīcei
Lasīt citas ziņas

Ticības spēks ieceļotājus vienoja ap baznīcu, taču Otrā pasaules kara laikā Brazīlijā aizliedza sprediķot svešvalodās – samazinājās dievnama kā kultūras un etniskā centra nozīme, saruka arī dzimtās valodas lietojums.

Izglītības alkas latviešus mudināja doties uz Brazīlijas lielākajām pilsētām studēt, jo kolonistu ciematos zināšanas varēja apgūt vien pamatskolas līmenī. Jaunāki ļaudis no “Vārpas” aizbrauca, par labu nenāca arī pārāk tālais dzelzceļa novietojums, līdz stacijai – 30 kilometri. Mūsdienās šo vietu vairāk apdzīvo gados vecāki ļaudis, arī citu tautību iemītnieki, bet jaunie atbrauc paretam tikai paciemoties. Tāpēc jebkuru atbraucēju te pamana ātri. Filmēšanas grupai tūlīt pienācis klāt kāds vīrs un jautājis – jūs esat latvieši, no Rīgas? Kad saņēmis apstiprinošu atbildi, teicis – es arī esmu latvietis. “Tas arī bija viss, ko viņš prata, un tālāk saruna varēja notikt tikai portugāļu valodā,” piebilst raidījuma redaktore Ilze Jakovļeva.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pie kādas no ciemata ēkām lasāms uzraksts “Skola” – tur trīs meitenes apgūst latviešu valodu, jo vēlas aizbraukt uz Latviju. Viņu skolotāja runā ļoti pareizā valodā – gluži kā no pirmās brīvvalsts laika. Ilze ar smaidu atceras, kā skolmeistare viņu uzrunājusi: “Kāds tev smaržīgs odieris!” Nelielu kultūršoku ceļotāji dabūjuši krodziņā, kur apkalpotāja japāniete skaidri latviski noprasījusi: “Šnabi?”

Ciemats “Vārpa” un turpat netālu esošais “Palma” kļuvis par tūrisma objektu: ceļotājus piesaista kolonistu laika uzraksti uz ēkām “Aptieka”, “Maiznīca”, kā arī Brazīlijai tik neparastās koka mājas ar divslīpju jumtiem. “Sajūta kā etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā,” atzīst Edvīns.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.