Foto. Sputnik/Mikhail Klimentyev/Kremlin via REUTERS

Iespējams karš nemaz tik drīz nebeigsies! Nopludinātos dokumentos atklāts Krievijas turpmākais scenārijs, tostarp tas, cik ilgi Putins gatavs karot 0

Ukraina nākusi klajā ar informāciju par it kā nopludinātiem Krievijas kara plāniem, kas liecinot, ka Vladimirs Putins ir apņēmības pilns turpināt karu vēl vismaz gadu. Saskaņā ar Kijivas sniegto informāciju dokumentos redzams, ka Maskava joprojām plāno paplašināt okupētās teritorijas, pat paralēli notiekošajām miera sarunām, vēsta “The Sun”.

Kokteilis
Naudas magnēti: šīs 3 zodiaka zīmes drīz sāks grābt naudu
Kokteilis
Sieviešu dienas TOP 10: latviešu daiļavas, kuru sievišķību pamanītu pat otrā pasaules malā
“Vai dzimumtieksmes apmierināšana ir iekļauta cenā?” Masieres dalās pieredzē, kas notiek aiz kabineta durvīm
Lasīt citas ziņas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, demonstrējot iespējamo plānu, norādīja, ka Krievijas mērķis esot Ukrainas austrumu daļas – Doņeckas un Luhanskas apgabalu – pilnīga okupācija. Šie reģioni, kas kopā pazīstami kā Donbass, jau gadiem ir viens no galvenajiem strīdus punktiem sarunās starp abām pusēm.

Mērķis – līdz 25% Ukrainas teritorijas

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Zelenska teiktā, plānā paredzēta arī tālāka virzība Zaporižjas, Dņipro un Odesas virzienā. Dokumentā it kā atspoguļots Krievijas nodoms līdz 2027. gadam kontrolēt līdz pat 25% Ukrainas teritorijas.

Vienlaikus Ukrainas puse uzsver, ka daļa no iecerēm nav īstenotas. Zelenskis norādīja, ka Krievija nav spējusi sasniegt savus mērķus 2025. gadā un ka daudzas no kartēs iezīmētajām teritorijām pagaidām neatbilst realitātei, jo Maskavai trūkstot spēku šo plānu īstenošanai.

“Mēs redzam, ka viņi nav sasnieguši savus mērķus. Mēs redzam šos virzienus, bet šīm kartēm, lūk, tām vēl nav nekāda sakara ar realitāti. Viņi nevar izpildīt uzdevumu,” norādīja Zelenskis.

Lieli zaudējumi un mobilizācijas grūtības

Kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas armija piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Ukrainas un Rietumu avoti ziņo, ka vairāk nekā 50 000 Krievijas karavīru dezertējuši, bet kopējais kritušo un ievainoto skaits četru gadu laikā varētu sasniegt 1,25 miljonus.

Rietumu avoti arī apgalvo, ka Krievija katru mēnesi zaudē ap 40 000 karavīru – vairāk, nekā spēj aizvietot. Zelenskis paudis skepsi par Maskavas spēju uzsākt jaunu plaša mēroga ofensīvu pavasarī, norādot, ka šobrīd Krievijai nepietiek resursu šādam uzbrukumam.

Miera sarunas

Jau pavisam drīz paredzēta jauna ASV starpniecībā organizēta miera sarunu kārta starp Ukrainu un Krieviju. Tomēr to norisi ietekmējusi arī situācijas eskalācija Tuvajos Austrumos pēc Izraēlas un ASV kopīgās operācijas pret Irānu.

Zelenskis paziņojis, ka Kijiva apsver iespēju mainīt sarunu norises vietu, kas sākotnēji bija plānota Abū Dabī. Vienlaikus Ukrainas prezidents atkārtoti uzsvēris, ka Kijiva negrasās piekrist teritoriju atdošanai Krievijai.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt norādījis, ka Krievijas interesēs ir turpināt miera sarunas. ASV prezidents Donalds Tramps mudinājis abas puses rast risinājumu konfliktam, taču līdz šim vairākkārtējās tikšanās nav devušas būtisku izrāvienu.

Situācija joprojām saglabājas saspringta, un, ja nopludinātie dokumenti atbilst patiesībai, konflikta noslēgums tuvākajā laikā varētu nebūt gaidāms.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.