Eksperts: Putina armijai galvu virs ūdens palīdz noturēt viens faktors – tā ir Kremļa pēdējā cerība 0
Krievijas vervēšanas mehānismi sāk bremzēt: to cilvēku skaits, kuri gatavi parakstīt līgumu dalībai karā pret Ukrainu, ir būtiski samazinājies. Janvāra rādītājos redzams neparasts kritums — mēneša laikā izdevies piesaistīt tikai 22 tūkstošus karavīru, lai gan iepriekš regulāri tika savervēti vairāk nekā 40 tūkstoši “brīvprātīgo”.
Par to telekanālam 24tv komentārā paziņoja Ukrainas Drošības un sadarbības centra izpilddirektors Dmitrijs Žmailo. Pēc viņa teiktā, Krievijā neuzdrošinās izsludināt pilnvērtīgu mobilizāciju. 2022. gada rudenī tika mobilizēti ap 300 tūkstoši rezervistu, kas būtiski destabilizēja situāciju valstī — vairāki simti tūkstošu Krievijas iedzīvotāju pameta valsti.
“Faktiski pastāv nerakstīts līgums starp sabiedrību un varu. Viņi ir gatavi karot līdz galam, bet vēlams — nepieceļoties no dīvāna. [..] Tagad Putins ierobežo pat “Telegram” darbību, kas ir svarīgs saziņas līdzeklis Krievijas armijai. Tas liecina, ka viņš baidās; karš ieilgst; palielinās aģentūras ietekme Krievijas komandvadībā. Pastāv konflikts starp armiju un drošības struktūrām,” norādīja eksperts.
Krievijas cilvēktiesību aizstāvji iepriekš ziņojuši, ka atsevišķos reģionos tiek vervēti augstskolu studenti, mudinot viņus parakstīt līgumus ar armiju. Tas nenotiek visur, taču šādi gadījumi tiek fiksēti.
Vienlaikus turpinās Ukrainas triecieni, tostarp pa okupantu naftas pārstrādes rūpnīcām. ASV sankcijas joprojām ir spēkā, un pastiprinās spiediens uz tā saukto “ēnu floti”. Ekonomiskā situācija pasliktinās. Parādījušās pat ziņas par kavēšanos ar vienreizējiem līguma maksājumiem 25–40 tūkstošu dolāru apmērā.
Ķīna kā pēdējais balsts
“Visa aina rāda uz to, ka Krievija zaudē savas iespējas. Putinu var glābt tikai viens faktors — Ķīnas ārpolitiskā un finanšu atbalsta saglabāšana. Redzam sarunas par iespējamu Ķīnas pievienošanos sarunām. Tieši šobrīd Ķīna ir galvenais faktors, kas ļauj Krievijai saglabāt spēju turpināt agresiju 2026. gadā,” rezumēja Žmailo.
Krievija turpina slēpto mobilizāciju, lai kompensētu zaudējumus frontē bez oficiāliem rīkojumiem. Kā norādījis Ukrainas brīvprātīgo armijas pārstāvis Serhijs Bratčuks, Kremlis izdara spiedienu uz obligātā dienesta karavīriem, vervē ieslodzītos un algotņus. Vienlaikus tiek gatavoti likumi, kas ļautu masveidā sūtīt karā arī rezervistus.
Bratčuks uzsvēra, ka Kremlis nespēj pilnībā kompensēt zaudējumus frontē, taču jau ir radījis apstākļus pastiprinātai iesaukšanai. Krievijas likumdošana ļauj bez papildu publiskiem paziņojumiem nosūtīt karā noteiktas iedzīvotāju kategorijas, tostarp rezervistus, kuri iepriekš formāli tika piesaistīti stratēģisko objektu apsardzei.
Eksperti norāda, ka pilnīgas mobilizācijas izsludināšana joprojām ir atkarīga no iekšpolitiskajiem riskiem. Ja Vladimirs Putins būs pārliecināts, ka viņa režīmam nekas nedraud, viņš varētu oficiāli šo mehānismu iedarbināt, bet pagaidām Krievijas varasiestādes koncentrējas uz metodēm, kas nerada spēcīgu sabiedrības rezonansi, bet nodrošina pastāvīgu cilvēkresursu pieplūdumu kara turpināšanai.
