Ietaupa arī uz dzīvības rēķina! Par “ātro palīdzību”, kas var neatbraukt 2
“Cilvēkam ir augsta temperatūra un slikti, bet jūs nebraucat. Cilvēks nomira, jūs arī nebraucat. Tad kādos gadījumos jums zvanīt?” tā kādā septembra naktī izmisumā jautāja Jana, kura pirms vairākām stundām bija zvanījusi ātrajai palīdzībai, saucot pie sava 78 gadus vecā vectēva, kurš nomira, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādi pie sevis nesagaidījis.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir izstrādājis pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģiju 2020.–2026. gadam.
Tur var izlasīt, ka “vērtējot paveikto, redzams, ka, mērķtiecīgi strādājot, ir iespējams efektivizēt dienesta darbu, tā uzlabojot arī operativitātes rādītājus, jo, samazinoties sekundāro izsaukumu skaitam, samazinās arī gaidīšanas laiks pakalpojuma saņemšanai augstas prioritātes izsaukumos”.
Paaugstināta temperatūra, paaugstināts asinsspiediens un muguras sāpes. Temperatūra – pārsvarā bērniem, bet vīrusu sezonā – visu vecumu pacientiem. Šos izsaukumus dienestā dēvē par sekundāriem, jo cilvēka dzīvība nav apdraudēta tik ļoti, ka nekavējoties jānosūta neatliekamās palīdzības mediķu brigāde.
Taču, izrādās, ka NMPD par nāves gadījumiem mājās, kad mediķu brigāde nav ieradusies uz tā saukto sekundāro izsaukumu, kurš tomēr bijis neatliekams, neuzzina, ja piederīgie par to nepaziņo sociālajos tīklos vai nepasaka, piezvanot 113. No savām kļūdām taču ir jāmācās. Bet kā to darīt, ja tās nav zināmas?
Iesaka dzert paracetamolu un vērot
Jana 23. augustā no Tuberkulozes un plaušu slimību centra izņēma savu vectēvu Vladimiru, kurš tur ārstēja plaušu karsoni. Vienojās ar ārstiem par turpmāko terapiju.
“Piezvanīju arī ģimenes ārstam un visu izstāstīju. Viņš pat ieradās pie vectēva mājās, lai apskatītu manu radinieku un izskaidrotu, kā tālāk rīkoties,” stāsta Jana. “Divas nedēļas vectēvs jutās normāli, kļuva arvien labāk. Bet pēc tam, 5. septembra pievakarē pulksten 19.30, viņa stāvoklis krasi pasliktinājās – viņš sāka smagi elpot, kratīja drebuļi, jo cēlās temperatūra. Zvanīju ātrajai palīdzībai, stāstīju, ka cilvēks ir cienījamā vecumā (78 gadi), pēc slimības, ka divas nedēļas viss bijis normāli un te pēkšņi – slikti.”
Dispečere teikusi, ka nevarot norīkot brigādi, ka labāk savienošot ar ārstu. Savienoja ar ģimenes ārstu, jo NMPD Operatīvās vadības centra paspārnē atrodas arī dežurējošo ģimenes dakteru struktūra. Kad Jana vēlreiz bija izstāstījusi, kāpēc zvana, daktere ieteikusi dot vectēvam paracetamolu. Mazmeita darījusi visu, kā likts – aizskrējusi uz aptieku pēc zālēm.
“Vectēvam bija tik smagi, ka viņš ar lielām grūtībām spēja atvērt muti, lai iedzertu zāles. Pa to laiku piezvanīju arī pa bezmaksas tālruni, lai saņemtu konsultāciju no diennakts ģimenes ārstu dienesta. Tā paša, kas atrodas pie NMPD.
Izstāstīju, ka cilvēkam ir ļoti slikti, ātrā palīdzība nebrauc.
Ārste bija ļoti iejūtīga un sacīja, ka paracetamolam stundas laikā ir jāiedarbojas. Ja nebūs nekāda uzlabojuma, lai vēlreiz zvanot viņai, tad savienošot ar ātro palīdzību. Noliku gulēt savu bērnu, pusdivpadsmitos naktī atnācu pie vectēva ar termometru, bet viņš jau bija miris… Pēc tam atkal zvanīju ātrajai palīdzībai, informēju, ka cilvēks nomiris, aicināju, lai atbrauc un savām acīm pārliecinās. Man ieteica vērsties apbedīšanas birojā. Jana atstāsta notikumus un sarunu ar mediķiem.
Par notikušo Jana informējusi arī vectēva ģimenes ārstu. Dakteris bijis pārsteigts par tik pēkšņu nāvi, jo Vladimira veselības stāvoklis pēc gulēšanas slimnīcā uzlabojies, analīzes bijušas normālas. Lai saprastu, kas tad īsti bijis nāves cēlonis, mirušajam veikta pēcnāves izmeklēšana un atklājies, ka vainīga sirds mazspēja.
Rīkojas pēc algoritma
NMPD Operatīvās vadības centra (OVC) vadītāja Raita Krišjāne pirms tikšanās ar mani ir noklausījusies Janas un dispečera audio ierakstu un neuzskata, ka dispečers būtu kļūdījies. Darbības bijušas secīgas, tieši tādas, kā to nosakot NMPD iekšējā kārtība. Izsaukumi tiekot pieņemti pēc noteikta algoritma. “Dispečers uzdod zvanītājam jautājumus, ņemot vērā elektroniskajā sistēmā iekļautos algoritmus.
Tādā veidā viņš nonāk līdz lēmumam, vai brigāde tiek nosūtīta pie pacienta vai ne. Svarīgi noskaidrot, vai brigādei ir jābrauc nekavējoties, vai tomēr izsaukuma pieteicējs ir jāsavieno ar ārstu konsultantu. Varbūt pacientam jāvēršas pie ģimenes ārsta vai jādodas uz traumpunktu, ja ir gūta viegla trauma.
Zvanu saņem ārstu palīgi, kuriem ir vidējā speciālā izglītība. Viņi uztur savu kvalifikāciju, papildinot zināšanas, tāpat kā brigāžu personāls. Tiesa, ikdienā viņi neveic identiskus uzdevumus. Lielākā daļa šo dispečeru savā laikā ir apguvuši arī pieredzi, strādājot NMPD brigādē.
Situācijās, kad ir temperatūra, dispečers savieno ar konsultantu, kas ir ārsts. Arī Janu abas reizes konsultēja ģimenes ārsti,” tā konkrēto gadījumu komentēja centra vadītāja Krišjāne un uzsvēra, ka neatliekamās palīdzības mediķi braucot pie pacientiem arī tad, kad ir temperatūra. Bet tas notiekot tikai tajos gadījumos, ja esot blakus sūdzības: vemšana, elpas trūkums, stipras galvassāpes, samaņas zudums…
“Ja ir tikai temperatūra, turklāt pirmo dienu, tad visbiežāk neizbraucam, bet sniedzam konsultāciju, rekomendējam doties pie ģimenes ārsta vai sazināties ar saviem speciālistiem.
Bet nekad nav teikts: jūs vairāk nezvaniet. Uz atkārtotiem zvaniem parasti reaģējam, nosūtot brigādi. Klausoties audioierakstu, pēdējais teikums, ko konkrētajā gadījumā sacīja daktere, tāpēc es viņai nevaru pārmest, bija: pēc stundas, kad būsiet pārmērījusi temperatūru, noteikti zvaniet,” sacīja Raita Krišjāne.
Savukārt NMPD stratēģijā 2020.–2026. gadam norādīts, ka OVC vadības un konsultantu grupās ir līdz pat 50% personāla deficīts, kas noved pie nepietiekamas izsaukumu šķirošanas kapacitātes.
Uzzina no sociālajiem tīkliem
OVC izsaukumus nepieņem mediķi, kuriem ir liela praktiskā darba pieredze. Tur strādā tie, kuri labi pārzina algoritmus, kad jābrauc steidzīgi un kad var gaidīt, bet kuri nav tik zinoši praktiskajā medicīnā, sacīja NMPD anesteziologs un reanimatologs Viktors Gorovenko.
“Pacients, pie kura esam bijuši izsaukumā kādas pieļautas kļūdas dēļ, var nomirt, piemēram, pēc trim dienām, un NMPD to neuzzinās, kamēr netiks uzlabota atgriezeniskā saite ar ģimenes ārstiem,” uzskata dakteris Gorovenko.
Patlaban ir tā, ka ģimenes ārsts par savā praksē reģistrētā slimnieka un NMPD attiecībām uzzina tikai tad, ja pēc izsaukuma pacients ir atstāts mājās vai arī atteicies no hospitalizācijas. Bet V. Gorovenko ir pārliecināts, ka šai atgriezeniskajai saitei ir jābūt pamatīgākai un ģimenes ārstiem būtu jāinformē NMPD arī tādos gadījumos, ja cilvēks ir nomiris tādēļ, ka neatliekamās palīdzības brigāde pie slimnieka nav nosūtīta.
Kā pastāstīja Raita Krišjāne, par šādiem gadījumiem dienests visbiežāk uzzinot no sociālajiem tīkliem vai arī tad, kad par nāves gadījumu piezvanot kāds no piederīgajiem.
“Mēs nezinām visus gadījumus, kad iestājusies nāve. Būtu aplam apgalvot, ka mēs strādājam tikai mehāniski. Mēs tomēr pieturamies pie izstrādātiem algoritmiem. Ja radiniece būtu papildus sniegusi vēl kādu informāciju par pacienta vispārējo veselības stāvokli, tad, iespējams, tā aina būtu pavērsusies citādi,” uzskata OVC vadītāja.
Viņas rīcībā nonākusi informācija, ka pacientam bijušas hroniskas saslimšanas, viņš bijis ilgstoši gulošs slimnieks, jo pārslimojis insultu. Mazmeita par to dispečeram neesot stāstījusi. Jana gan noraida šādu pārmetumu, jo esot informējusi gan par to, ka vectēvs ir aprūpējams, gan to, ka viņš jau ilgāku laiku ir uz gultas. Ja jau svarīga ir visa informācija, ko radinieks redz un zina, tajā skaitā arī iepriekšējā slimības vēsture, tad kāpēc, ņemot vērā algoritmu, tas netiek pavaicāts?
NMPD vadītāja Liene Cipule intervijā žurnālam “Doctus” (2018. g. maija nr.) ir atzinusi, ka ne vienmēr tiek sekots lēmumu pieņemšanas algoritmiem, ka esot ļoti liela subjektīvā sadaļa.
“Ja vadām procesu, tad atbildība no dispečeriem un brigādēm pārbīdās uz vadītājiem. Tas būs mans izaicinājums – pārliecināt vadītājus uzņemties atbildību, spēt vadīt riskus, procesu,” saka Cipule. Diemžēl ar OVC vadības līmeņa noformēšanu viegli neklājas, jo grūti atrast tādas personas, kas vēlas uzņemties šo atbildīgo un reizē riskanto darbu. Ne tik īsu brīdi šis postenis bija pat vakants.
Dienests savā stratēģijā 2020.–2026. gadam paredz dažādas izmaiņas darba efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, iecerēts no 36% līdz 30% samazināt sekundāro izsaukumu īpatsvaru. Dienests šo ieceri plāno sasniegt, biežāk situācijas risinot pa tālruni. Bet kā atrast līdzsvaru starp efektivitāti un taupību, un riskiem dzīvībai? Cik cilvēku vēl nomirs līdzīgi kā Vladimirs?
NMPD izsaukumi un sūdzības
* NMPD brigāžu izpildītie izsaukumi vidēji dienā:
2017. gads – 1223;
2018. gads – 1121;
2019. gads – 1024.
* NMPD sniegto konsultāciju pa tālruni īpatsvars pret pieteiktajiem izsaukumiem:
2017. gads – 4%;
2018. gads – 5%;
2019. gads – 6,7%.
* NMPD brigāžu izsaukumi, kad ir temperatūra:
2019. gada 1. pusgadā – 10 077 jeb vidēji 55 izsaukumi dienā (lielākoties pie zīdaiņiem un maziem bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar dažādām hroniskām saslimšanām). Lielākā daļa šādu izsaukumu ir tieši rudens un ziemas sezonā, kad aktīvi cirkulē augšējo elpceļu vīrusi.
* No šī gada janvāra līdz 31. augustam par NMPD Veselības inspekcija saņēmusi 24 iesniegumus. Izskatīti 15 iesniegumi un visi bijuši nepamatoti.
Avots: NMPD un Veselības inspekcija
