Impērija ir sabrukusi 51

Marju Lauristina uzsver, ka krievvalodīgo kopiena nebūt nav monolīta, jo tajā sastopami ļoti dažādu uzskatu paudēji. “Manuprāt, cilvēki, kas aktīvi iestājas pret Igaunijas kā neatkarīgas valsts interesēm, ir izteiktā mazākumā. Diemžēl daudzi skatās Krievijas televīziju un īsti nesaprot, kurā valstī viņi dzīvo.”

Reklāma
Reklāma
Krievijas diktators Putins ir gatavs veikt nelielu militāru operāciju pret kādu no Baltijas valstīm
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 68
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Igaunijas krievu kopienas aktīvists Genādijs Suhovs ir pārliecināts, ka atbildība par integrācijas politikas kļūdām gulstas uz igauņu politiķu pleciem. “Bronzas karavīra pārvietošana veicināja Igaunijas sabiedrības sašķelšanu divās daļās, un desmit gadu laikā šī plaisa nav mazinājusies. Valdība tērē lielu naudu integrācijas programmām, bet nav guvusi nekādus panākumus šajā jomā. Ko nozīmē integrācija? Tas nozīmē, ka abām pusēm vajadzētu spert soli pretim, nevis ar varu uzspiest savas prasības,” uzskata Suhovs.

Latvijā daudzi ar skaudību noraugās uz igauņu apņēmību un uzskata, ka mums vajadzētu mācīties no igauņu nelokāmās stājas, piemēram, valodas jautājumā. Tāpat ik pa laikam izskan aicinājumi sekot igauņu piemēram un demontēt Uzvaras pieminekli. Anna Žīgure atzīst, ka Uzvaras piemineklis turpina sašķelt sabiedrību, bet šobrīd viņa neredz iespēju, ka tas varētu tikt pārvietots uz citu vietu. Žīgure ierosina pie Uzvaras pieminekļa izvietot skaidrojošas plāksnes vairākās valodās, lai izskaidrotu, ko simbolizē šis piemineklis un kādiem nolūkiem tas radīts. “Diemžēl daļa mūsu sabiedrības vēl nav sapratusi, ka padomju impērija ir galīgi un pilnīgi sabrukusi,” secina rakstniece.

Tallinas grautiņi

CITI ŠOBRĪD LASA

Igaunijas galvaspilsētā nemieri sākās 2007. gada 26. aprīlī, kad varas iestādes uzsāka darbus, lai aizvāktu padomju karavīru pieminekli no Tallinas centra un pārvietotu uz militāro kapsētu pilsētas nomalē.

Šis lēmums izraisīja plašus krievvalodīgo protestus; simtiem cilvēku iesaistījās sadursmēs ar policiju, sākās automašīnu dedzināšana un veikalu izlaupīšana.

Sadursmēs tika ievainoti vairāk nekā 150 cilvēku, bet Krievijas pilsonis Dmitrijs Gaņins tika sadurts un nomira slimnīcā. Krievijas varas iestādes kritizē Igauniju, ka par Gaņina slepkavību neviens nav saukts pie atbildības.

Policija aizturēja simtiem grautiņa dalībnieku; tiesas priekšā stājās 108 cilvēki, no kuriem reāls cietumsods tika piespriests sešiem, bet lielākā daļa saņēma nosacītu sodu.

Igaunijas tiesa attaisnoja četrus galvenos aktīvistus, kas bija apsūdzēti grautiņu organizēšanā, turklāt viņiem vēl pienācās kompensācija par ilgo turēšanu apcietinājumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.