Cīņa pret propagandu 51
Pirms pāris gadiem Igaunija nolēma izveidot īpašu sabiedriskās TV kanālu “ETV+”, kura mērķis bija uzrunāt tieši krievvalodīgo auditoriju. Taču tam nav izdevies iekarot vērā ņemamu auditoriju un izkonkurēt Kremļa propagandas kanālus. Piemēram, martā “ETV+” daļa no kopējā TV atvēlētā laika bija 0,6%, savukārt Krievijas kanāli piesaistīja krietni vairāk skatītāju: “PBK”, “RTR Planeta” un “NTV Mir” katrs ieguva ap 5% no kopējās auditorijas. “Šķiet, ka šis kanāls tika radīts pārāk vēlu, lai pārvilinātu skatītājus, kas diemžēl ir pieraduši pie Krievijas mediju izmantošanas,” secina Šmideberga.
Viņa gan nenoliedz, ka krievvalodīgo integrācijas jomā Igaunijā ir vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas. “Bērnudārzā var redzēt, ka grupiņā no 30 bērniem kādi pieci ir krievvalodīgie, kuru vecāki pieņēmuši lēmumu sūtīt bērnu igauņu dārziņā, lai viņi ātrāk apgūtu igauņu valodu un nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Tiesa gan, iekļaušanās igauņu sabiedrībā ne vienmēr ir tik vienkārša: ja bērns mājās igauņu valodu vispār nav dzirdējis, tad nonākšana svešā vidē viņam ir liela trauma.”
Paaudžu maiņa
Latvijā ir pierasts, ka ikdienas situācijā, kad satiekas latvietis un krievs, saruna bieži vien risināsies krievu valodā, savukārt Igaunijā šādos gadījumos daudz biežāk tiek izmantota igauņu valoda. “Tallinas tirgū bieži var novērot, ka krievvalodīgās pārdevējas ar jums runās igauņu valodā, pat ja sarunu esat uzsācis krieviski, jo viņas vēlas pierādīt, ka prot igauņu valodu,” stāsta Šmideberga.
Eiropas Parlamenta deputāte Marju Lauristina uzskata, ka situācija krievvalodīgo integrācijas jomā pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies. “Jaunā krievvalodīgo paaudze ir aktīvi iesaistījusies sabiedrības dzīvē, viņu pārstāvji kļuvuši gan par parlamenta deputātiem, gan par valdības ministriem. Notiek paaudžu maiņas process.” Lauristina gan atzīst: lai stiprinātu krievvalodīgo piederību Igaunijai, nepietiek tikai ar igauņu valodas apgūšanu. “Diemžēl ir gana daudz gadījumu, kad cilvēks perfekti apguvis igauņu valodu, bet izvēlējies pieņemt Krievijas, nevis Igaunijas pilsonību.”
Igaunijas politikas eksperti spriež, ka 2007. gada Tallinas nemieriem uz igauņu un krievu attiecībām bija pat mazāka ietekme nekā 2014. gada notikumiem Ukrainā, kad Krievija pārņēma savā kontrolē Krimu un sākās karadarbība Ukrainas austrumos. “Uz ielas var biežāk redzēt cilvēkus ar Georga lentēm. Agrāk tas bija vairāk Otrā pasaules kara upuru piemiņas simbols, bet pēdējos gados to izmanto pavisam citiem mērķiem,” stāsta Ivari Padars.
