Imports no Krievijas audzis. Vai ES deviņi sankciju kopumi tiešām netuvina kara beigas? 60
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Viens attēls pasaka visu… deviņu sankciju paketes, un rezultāts mazāks par nulli! Mēs atalgojam Krieviju tās karā pret mums!” Gija Ferhofštata tvīts mikroblogošanas vietnē “Twitter” otrdien piesaistīja uzmanību.
Visupirms jau tāpēc, ka viņš ir Eiropas politikas smagsvars (bijušais Beļģijas premjerministrs, tagadējais Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ALDE prezidents), kura viedoklī ieklausās daudzi.
Uzmetot aci tabulai, pirksti jau savīkšās dūrītēs pret nevarīgo Eiropas Savienību, kur lemj un lemj, bet jēga maza.
Tomēr kreisā smadzeņu puslode liek uzdot jautājumu: vai tiešām tā ir? Ne par politisko retoriku (kurš ar kuru karo), bet par publicētajiem skaitļiem.
Skaitļi un interpretācijas
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība pret agresoru ir vērsusi deviņus sankciju kopumus, no kuriem pēdējais par naftas cenas griestiem (60 ASV dolāru apmērā par barelu) stājās spēkā vien 16. decembrī.
Visu šo sankciju mērķis ir vājināt valsts ekonomiku, lai tai pietrūktu resursu karam – taču infografika par nepilnu 2022. gadu uzrāda citu tendenci – tirdzniecība ar vairumu ES dalībvalstu ir pieaugusi…
Jāņem vērā, ka tabula uzrāda importu no Krievijas naudas izteiksmē. Ja tirdzniecību ar naftas produktiem mērītu tilpuma vienībās, pavērtos cita aina.
Piemēram, aizvadītā gada priekšpēdējā nedēļā importētie 500 miljoni kubikmetru gāzes ir piecreiz mazāk nekā gadu iepriekš.
Bet, tā kā par gāzi pagājušā gada sešos mēnešos ES ir maksājusi divkārt dārgāk, tad vērtības izteiksmē tirdzniecība ir lielāka. Uz to arī norāda tie, kas vēlas atcelt sankcijas: sak, paši radījām deficītu un tagad Krievijai maksājam vairāk nekā pirms kara, saņemot mazāk gāzes.
Taču jāatgādina, ka energoresursu cenas uzlidoja debesīs vēl pirms kara. Tiesa, politiskā atteikšanās no Krievijas gāzes un naftas izmantošanas cenu paaugstināja, taču jaunu piegādes ceļu atrašana pašlaik to samazinājusi.
“Nav korekti salīdzināt datus par pilnu 2022. gadu, jo sankcijas nestājās spēkā 2022. gada 1. janvārī,” lūgts komentēt šo tabulu, norāda Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
“Sankcijas tika sāktas tikai 2022. gada pavasarī, un daudzām precēm bija noteikts pārejas periods (piemēram, naftai stājās spēkā tikai 2022. gada decembrī), bet turpinājās papildinājumi visa gada garumā (t. s. devītā sankciju kārta), līdz ar to patieso ainu varētu redzēt, salīdzinot 2022. un 2023. gada datus nākamgad janvārī.
Jāņem vērā arī apstāklis, ka lielākajai daļai izejvielu, ko importē no Krievijas, 2022. gada laikā (tostarp Covid-19 atstāto seku uz piegāžu ķēdēm ietekmē) dramatiski auga cenas, kas neizbēgami statistikā rāda vērtības pieaugumu pret 2021. gada tirdzniecības apjomiem.
Analizējot 2022. gada pirmā ceturkšņa datus, kad sankcijas vēl nebija stājušās spēkā, ciparos bija milzīgs pieaugums (piemēram, koksne, metāls, minerālmēsli, naftas produkti, gāze), jo tam visam pēc Covid-19 pandēmijas un salīdzinoši siltās ziemas Eiropā ļoti strauji kāpa pieprasījums, apjomi, cenas,” tā to vērtē Ārlietu ministrija. Bet kāda ir mūsu valsts tirdzniecības bilance ar Krieviju?
Latvija īsteno sankcijas reāli
“Eurostat” publicētajā tabulā par importu no Krievijas no februāra līdz augustam Latvija importējusi preces no Krievijas par nepilnu miljardu eiro. Salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš tas ir kritums par 8%.
Ieskatoties svaigākā statistikā, ko apkopojusi mūsu Centrālā statistikas pārvalde par desmit mēnešiem, redzam, ka kritums ir vēl straujāks – par 20,3%.
Vislielākais samazinājums piedzīvots dzelzij un tēraudam (–74%), mēslojumam (–62%), metāla izstrādājumiem (–59%), papīram (–40%), mehāniskajām ierīcēm (–39%), arī kokmateriāliem (–35%) un plastmasai (–33%).
Tomēr rindai preču kategoriju ir novērojams arī kāpums – iepriekš minēto iemeslu dēļ par 857 miljardiem eiro iepirkts minerālais kurināmais, minerāleļļas, kas ir par 37% vairāk. Astoņkārtīgs pieaugums ir arī ievestajai lopbarībai, divkāršs – dārzeņiem.
Pēc tabulas redzam, ka lielākajā daļā dalībvalstu tirdzniecība ar ES ir augusi un ka tikai septiņās dalībvalstīs sankcijas īsteno pēc to gara, ne burta.
Tās ir Baltijas un Skandināvijas valstis un Īrija. Neraugoties uz sankciju atsevišķajiem apiešanas gadījumiem, tendence iezīmējusies skaidri.
“Vienlaikus šī grafika uzrāda, ka visā ES mērogā ir vēl nopietnāk jāpievēršas jautājumam par sankciju ievērošanas kontroli un piemēroto sankciju apiešanas mēģinājumu izskaušanu. Tam ir nepieciešama visu ES dalībvalstu iesaiste – gan to, kas ražo, gan to, caur kuru ārējo robežu preces tiek eksportētas,” atzīst Ārlietu ministrijas pārstāvis Mārtiņš Drēģeris.
Sankcijām vajag ietekmēt ilgtermiņā
Droši vien var un vajag analizēt, kuras ES valstis un kuras nozares ieguvušas no Krievijas īstenotā kara Ukrainā. Galvenais tomēr ir saprast, vai sankciju mehānisms kopumā mazina agresīvās Krievijas rocību un kaujasspējas vai arī, kā tabulu pasniedz “Politico”, turpinām pildīt Putina naudas čemodānus.
Jā, deviņus mēnešus pēc iebrukuma Ukrainā agresorvalsts ekonomika ir noturējusies daudz labāk, nekā gaidīts.
Paredzētā sajukuma un IKP krituma par 15% vietā ir piedzīvots kritums par trim četriem procentiem.
Kārnegī Starptautiskais miera fonds paredz Krievijas ekonomikas regresa desmitgadi. Naftas produktu cenu griestu noteikšana 60 ASV dolāru apmērā nebūs tā, kas iedragās tādu ekonomiku, kura izdzīvoja arī ar 45 dolāru cenu.
Jēlnaftas ieguve pēc krituma aprīlī ir atjaunojusies, turpretim dabasgāzes ražošana strauji kritusies (jūlijā –19% salīdzinājumā ar janvāri), jo cauruļvadus nevar pārorientēt uz citiem tirgiem. Ieņēmumi no gāzes un citiem produktiem, izņemot naftu, oktobrī bija samazinājušies par 20% (gada laikā).
Brēgela domnīcas oktobra pētījumā “Kā sankcijas ietekmējušas Krieviju” norādīts, ka Krievijas ekonomiku daudz vairāk ietekmējusi ES eksporta kontrole un ārzemju uzņēmumu aiziešana no Krievijas tirgus.
Piemēram, ārvalstu automobiļu ražotāju aiziešana un ieguldījumu trūkums pērn maijā bija izraisījis autoražošanas samazinājumu par 95% salīdzinājumā ar 2021. gada maiju.
Gaisa transports arī pēc gaisa kuģu nomas un apkopes līgumu atcelšanas un vairāku valstu gaisa telpu slēgšanas Krievijas lidmašīnām faktiski sabrucis.
Visnopietnākās sekas no sankcijām būs no informācijas tehnoloģiju un mikroshēmu embargo, paredz Brēgela domnīca, gan ne uzreiz.
Otrs aspekts Krievijas rūpnieciskās ražošanas kritumam tikai par 0,1% (desmit mēnešos) ir ekonomikas pārorientēšana uz militāro rūpniecību, norādīts pētījumā.
Izaugsmi nodrošināja apģērbu un metāla izstrādājumu (tostarp tanku un raķešu) ražošana, apslēpjot kritumu civilajā sektorā, piemēram, kokmateriālu pārstrādē un mašīnbūvē.
“Recesija, visticamāk, turpināsies, jo Krievijas rūpniecība – pat militārā nozare – ir lielā mērā atkarīga no augsto tehnoloģiju preču importa, galvenokārt no Rietumiem. Ir samazinājies tehnoloģiju imports no visām valstīm, izņemot Turciju. Importa apjoma sarukšana samazinās ražošanu un padarīs primitīvāku procesu, kas jau ir sācies,” secināts minētajā pētījumā.
Kopumā var atzīt, ka sankciju iespaids īstermiņā izrādījies mazāks, nekā prognozēts, it īpaši finanšu sektorā, taču to ietekmi visvairāk jutīs tad, kad Krievijas raķešu galviņās un tankos vairs nebūs Rietumeiropā ražoto mikroshēmu.
