Insulta izraisīti valodas traucējumi jeb Afāzija – audiologopēdes skaidrojums 0
AUTORE: Evita Bugaja, sertificēta audiologopēde, kura padziļināti interesējas par neirorehabilitāciju un sniedz atbalstu pacientiem pēc pārciestām neiroloģiskām slimībām (insults, Parkinsona slimība), kā arī ar lielu mīlestību strādā ar bērniem ar runas un valodas traucējumiem.
Katru gadu Eiropā tiek reģistrēti aptuveni 1,1 miljons jaunu insulta gadījumu. Insults ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu saslimšanām. Tas ir arī galvenais invaliditātes, dzīves kvalitātes un darba spēju zaudēšanas cēlonis.
Insultu iedala kā hemorāģisku insultu un išēmisku insultu. Kāda atšķirība?
· Išēmisks insults ir pēkšņs smadzeņu apasiņošanas traucējums, kas raksturojas ar tromba (asins recekļa) nosprostošanos kādā no smadzeņu asinsvadiem, kuri piegādā smadzenēm skābekli un barības vielas. Pirmie klīniskie simptomi ir: pēkšņs vājums vai jušanas traucējumu kādā no ķermeņa daļām, grūtības pateikt, runāt vai saprast runu, sejas asimetrija (noslīdējis viens lūpu vai acu kaktiņš ), redzes traucējumi, reiboņi vai līdzsvara traucējumi.
· Hemorāģisks insults ir asinsvada plīsums, kas izraisa asins izplūdumu galvas smadzenēs. Šīs insulta formas cēloņi visbiežāk ir hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, galvas traumas, audzēji u.c. Pirmie klīniskie simptomi ir: pēkšņas ļoti spēcīgas galvassāpes, slikta dūša un vemšana, samaņas zudums, vājums vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, grūtības runāt vai saprast runu, redzes traucējumi, apjukums vai dezorientācija.
Runas un valodas traucējumus pacientam nokļūstot slimnīcā, izvērtē sertificēts audiologopēds. Bieži vien pacienta līdzcilvēkiem netiek paskaidrots, kas ir, piemēram, Vernike afāzija vai Broka afāzija. Pacienta piederīgie redz, ka pacients nevar izteikties vai nesaprot viņam teikto, vai ir attīstījušies rīšanas traucējumi.
Ko nozīmē visas šīs medicīnā lietotās afāziju formas? Afāzija ir valodas sistēmas traucējums, kas būtiski ietekmē cilvēka spēju izteikties, runāt, saprast valodu, lasīt vai rakstīt. Tā rodas smadzeņu bojājuma rezultātā – insults, galvas traumas, paaugstināts asinsspiediens, audzēji u.c. Afāziju iedala, izmantojot Bostonas klasifikāciju, sīkāk iedalot Motorajās afāzijas formās un Sensorajās afāzijas formās. Visu afāziju formu kopīgā īpašība ir nosaukšanas grūtības! Tas nozīmē, ka pacients nespēj nosaukt parādītos priekšmetus, attēlus, dzīves būtnes u.c.
Izvērtējot rūpīgāk katru pacientu, var sākt izdalīt atšķirīgās īpašības katrai afāzijas formai. Veicot neformālu sarunu ar pacientu, var noteikt, vai pacienta runa ir plūstoša vai neplūstoša jeb motora vai sensora!
Motoras afāzijas grupai pieder trīs afāzijas formas: Globāla afāzija, Broka afāzija un Transkortikāla motora afāzija. Globālas afāzijas forma ir raksturīga ar to, ka pacientam ir traucēts ne tikai runas plūdums, bet arī sapratne. Interneta vietnē pieejamais izstrādātais materiāla komplekts (piem., rehaf.eu) Globālai afāzijai ir paredzēts runas plūdumu un sapratnes uzlabošanai. Broka afāzijas forma ir visbiežāk sastopama. Tai ir raksturīga laba sapratne, bet slikta atkārtošanas spēja. Tas nozīmē, ka pacients ar šo afāzijas formu nevarēs precīzi atkārtot īsākas / garākas frāzes, vārdus. Internetā pieejamie latviešu valodā izstrādātie materiālu komplekti (piem., www.rehaf.eu), tostarp Broka afāzijai ir paredzēts runas plūduma uzlabošanai, īsāku un garāku frāžu veidošanai un atkārtošanas iemaņu uzlabošanai, veidojot teikumu gramatiskās konstrukcijas pēc shēmošanas principa. Transkortikāla motora afāzija ir vieglākā apakšforma no Motorām afāzijām, jo šīs afāzijas formas pacienti saskarās tikai ar runas plūduma traucējumiem. Tāpēc audiologopēda izstrādātais materiāla komplekts Transkortikālai motorai afāzijai ir paredzēts tieši runas plūduma uzlabošanai ar dažādu veidu uzdevumiem.
Sensorai afāzijas grupai pieder četras afāzijas formas: Vernike afāzija, Konduktīva afāzija, Transkortikāla sensora afāzija un Anomiska afāzija. Šo visu četru afāzijas formu kopīgā īpašība ir plūstoša runa. Tas nozīmē, ka pacients spēj brīvi runāt, bet ne vienmēr pateiktais ir ļoģisks teikums, vārds vai frāze. Vernike afāzija ir raksturīga ar to, ka manāmi ir traucēta valodas sapratne un atkārtošanas spējas pacientam. Internetā ir pieejami iztrādāti materiālu komplekti (piem., www.rehaf.eu), tostarp Vernikes afāzijai, paredzēts, lai uzlabotu valodas sapratni, iekļaujot uzdevumus ar īsiem vārdiem un frāzēm, un atkārtošanas spējas, iekļaujot īsu vārdu un frāžu atkārtošanu un automatizēšanu runā. Konduktīva afāzija ir raksturīga ar saglabātu labu sapratni, bet sliktu atkārtošanas spēju, tāpēc šīs formas materiālu komplekts ir paredzēts atkārtošanas spēju uzlabošanai un frāžu veidošanai runā. Transkortikāla sensora afāzija ir raksturīga ar sliktu valodas sapratni, bet labu atkārtošanas spēju. Izstrādātais materiāla komplekts šai afāzijas formai ir paredzēts sapratnes uzlabošanai ar uzdevumiem, kuri balstās uz saglabātām atkārtošanas spējām. Anomiska afāzija ir raksturīga ar saglabāltu labu valodas sapratni un labu atkārtošanas spēju, tāpēc šīs formas materiālu komplekts balstās uz uzdevumiem nosaukšanas grūtību mazināšanai. Šī afāzijas forma ir vieglākā Sensoras afāzijas apakšforma.
Nav atbilde uz jautājumu, kura afāzijas formu vieglāk ārstēt. Viss ir atkarīgs no līdzcilvēku iesaistes, insulta smaguma, savlaicīgas rehabilitācijas un medikamentozās terapijas. Tomēr, jāuzsver, ka tūlītēja rehabilitācija uzreiz pēc saslimšanas ar insultu, smagākai afāzijas formai var labāk uzlabot dzīves kvalitāti, nekā vēlīna uzsākta rehabilitācija vieglākai afāzijas formai. Atveseļošanos un afāzijas smaguma pakāpi ļoti ietekmē pacienta blakus saslimšanas, piemēram, ateroskleroze vai kāda cita Neirodeģeneratīva saslimšana var pasliktināt terapijas efektivitāti. Pacienta līdzcilvēku iesaiste ir ļoti svarīga, jo bieži pacientu ir nepieciešams motivēt kustēties, censties pateikt sakāmo un pat mācīties pašaprūpes iemaņas no sākuma!
Izmantotā literatūra
1. Ellyn a. Riley, Emily Hart, Jonathan L. Preston et al. (2021) Pervasiveness of speech-language disorders and fatigue in stroke: A systematic scoping review. Journal of Communication Disorders, Volume 93, September-October 2021, 106145. DOI: 10.1016/j.jcomdis.2021.106145
2. Erin Godecke, Elizabeth Armstrong et al. (2020). A randomized control trial intensive aphasia therapy after acute stroke: The very early rehabilitation for speech (VERSE) study. DOI: 10.1177/1747493020961926
3. Wei Cai, Kai Zhang, Peiying L. et al. (2016). Dysfunction of the neurovascular unit in ischemic stroke and neurodegenerative diseases: An aging effect. Ageing Research Reviewa, Volume 34, March 2017, Pages 77-87. DOI: 10.1016/j.arr.2016.09.006
