Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas (LAIK) prezidents Pauls Irbins: “Latvijā ar kosmosa nozari ir saistīti vairāk nekā divdesmit dažādi uzņēmumi un organizācijas. To pamatdarbība saistīta ar elektroniku, optiskām iekārtām un radiosakariem.”
Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas (LAIK) prezidents Pauls Irbins: “Latvijā ar kosmosa nozari ir saistīti vairāk nekā divdesmit dažādi uzņēmumi un organizācijas. To pamatdarbība saistīta ar elektroniku, optiskām iekārtām un radiosakariem.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Kosmoss paver iespējas. Saruna ar Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidentu Paulu Irbinu 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas

 

Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas (LAIK) prezidents Pauls Irbins intervijā “Latvijas Biznesam” stāsta par Latvijas kosmosa nozares attīstību un izredzēm mūsu valsts astronautiem doties kosmosa dzīlēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Kosmosa nozare globāli tiek uzskatīta par vienu no visperspektīvākajām. Kāpēc?

P. Irbins: Uz šo jautājumu varētu atbildēt, atskatoties vēsturē. Pirms vairākiem simtiem gadu, kad cilvēki sāka apgūt jūras un okeānus, viņiem pavērās visnotaļ plašas izaugsmes iespējas. Tika iepazīti jauni kontinenti un jaunas kultūras. Līdzīgs izrāviens tika piedzīvots, kad cilvēki sāka apgūt gaisa telpu, attīstījās tehnoloģijas, lidmašīnas pavēra jaunus apvāršņus. Kosmoss ir nākamais attīstības līmenis, kurā valstis un uzņēmumi ieguldīs lielus līdzekļus, kā rezultātā būs jauni sasniegumi zinātnē. Tādējādi Mēness un Marss savā ziņā būs tie jaunie kontinenti, kurus mēs varēsim apgūt.

 

Cik brangu kumosu no šī pīrāga var nokost Latvija un vai tas vispār ir iespējams?

Kosmosu nevar skatīt kā tādu vienu atsevišķu nozari, līdzīgi kā medicīnu vai būvniecību. Tas ir visas civilizācijas attīstības virziens. Latvija jau labu laiku ir iekodusies šajā pīrāgā, turklāt diezgan pamatīgi. Latvijai šajā jomā ir izveidojušās tradīcijas vismaz 50 gadu garumā. Jau kopš padomju laikiem Latvijas zinātnieki un inženieri ir piedalījušies teju visās lielākajās padomju kosmosa misijās, piemēram, Zemes mākslīgā pavadoņa “Sputņik”, Jurija Gagarina, daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa “Buran” u. c.

Laika gaitā ir radīta nopietna zinātniskā un industriālā bāze. Latvija šobrīd ļoti aktīvi piedalās dažādās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās. Mūsu valsts zinātnieki un uzņēmumi piedāvā dažādus produktus un risinājumus, nepārtraukti attīstot jaunas tehnoloģijas. Arī citu nelielo kaimiņvalstu, piemēram, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas, kuras arī ļoti aktīvi darbojas kosmosa nozarē, galvenais ieguvums ir inovatīvu tehnoloģiju attīstīšana, kas šīm valstīm palīdz sasniegt lielākus eksporta apjomus. Eksportējot simtiem tonnu kokmateriālu, iespējams nopelnīt tikpat daudz naudas, cik radot nelielu inovāciju kosmosa apgūšanai. Kosmosa nozares uzņēmumu lielākais ieguvums ir jaunas un labi apmaksātas darba vietas.

 

Kāda ir šā brīža globālā situācija kosmosa nozarē? Vai un kā karš Ukrainā ietekmē arī gaisotni kosmosā? Kā zināms, Krievija izstājas no starptautiskiem projektiem, sadarbība ar šo valsti kosmosa izpētē turpmāk vairs nebūs iespējama, izskan bažas par Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) iznīcināšanu, kas, lai gan ir maz ticamas, tomēr salīdzināmas pat ar atomkara draudiem.

Kā ierasts, cilvēkiem patīk dažādas spekulācijas, un pat eksperti nereti pārspīlē. Karš Ukrainā, protams, ir ietekmējis kosmosa izpēti, jo līdzekļu apjoms, kādu valstis varētu ieguldīt kosmosa tehnoloģiju attīstībā, tiek novirzīts militārajai jomai.

Šā brīža ģeopolitiskajā situācijā diemžēl nekas cits neatliek. Taču arī karadarbības laikā ir nepieciešams prast atdalīt graudus no pelavām. Tāpat kā visi iepriekšējie militārie konflikti, arī šis, manuprāt, padarīs Eiropu tikai stiprāku. Ukraina, līdzīgi, kā Latvija, ir visnotaļ spēcīgs spēlētājs kosmosa nozarē. Kad karš būs beidzies ar Ukrainas uzvaru, šī valsts kļūs par aktīvu EKA dalībvalsti.

Tāpat Eiropas valstis daudz aktīvāk sadarbosies ar ASV, Kanādu, Japānu, Apvienoto Arābu Emirātiem. Jau šobrīd EKA sadarbībā ar Nacionālo aeronautikas un kosmosa administrāciju (NASA), tostarp arī Latviju, attīsta Mēness izpētes programmu. Ja pirms 50 vai 60 gadiem kosmosa nozarē vislielākā konkurence bija starp ASV un Padomju Savienību, turpmāk tāda būs starp demokrātiskām un autokrātiskām valstīm.

Krievija ar Ķīnu pret visu pārējo pasauli. Izteikumus par SKS iznīcināšanu, kas tiek salīdzināti pat ar atomkara draudiem, varētu vērtēt kā sava veida psihozi. Vienīgais, ko šobrīd Krievija ir paziņojusi, ka tā varētu noņemt no SKS savus segmentus, kaut kādā veidā tos atdalīt, iespējams, saslēgt ar Ķīnas kosmosa staciju. Pat tad, ja Krievija atdala savus moduļus, SKS varēs turpināt darboties. Draudus izplatīja Krievijas kosmosa aģentūra un tie nav adekvāti. Kā mēs zinām, Krievijai ir raksturīga biedēšana, bet reālā darbībā, kā mēs to redzam Ukrainā, tai nekas nesanāk.

 

Cik liela ir Latvijas kosmosa industrija?

Latvijā ar kosmosa nozari ir saistīti vairāk nekā divdesmit dažādi uzņēmumi un organizācijas. Tiek izstrādātas gan jaunas tehnoloģijas, gan risinājumi, kādi ir nepieciešami kosmosa izpētē. Ir gan jauni uzņēmumi, gan tādi, kas šajā virzienā darbojās jau ilgu laiku. To pamatdarbība ir saistīta ar elektroniku, optiskām iekārtām un radiosakariem. Piemēram, “Mikrotīkls” piedāvā wi-fi rūterus Ītona Maska uzņēmumam “SpaceX”, uzņēmums “Eventech”, kas nodarbojas ar elektroniku, izstrādā ļoti precīzas laika uzskaites iekārtas, kuras tiek ievietotas satelītos.

Latvijas augstskolu – Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes – zinātniskajos institūtos tiek radīti viegli un izturīgi materiāli gan raķetēm, gan lidmašīnām. Ir uzņēmumi, kas izmanto Zemes novērošanas datus, lai palīdzētu lauksaimniekiem pieņemt pareizus lēmumus, mežu īpašniekiem objektīvi novērtēt savus īpašumus. Latvijā izstrādāto inovatīvo tehnoloģiju un risinājumu spektrs kosmosa industrijai ir ļoti plašs.

 

Ar ko nodarbojas LAIK? Kādi ir tās mērķi?

Latvijā par kosmosa jomu atbild vairākas institūcijas. Izglītības un zinātnes ministrija pārstāv Latviju EKA. Tā kopā ar Ekonomikas ministriju ir izveidojusi kosmosa biroju, kas nodarbojas ar Latvijas kosmosa stratēģijas īstenošanu. Tajā nozari pārstāv LAIK. Pēc savas būtības asociācija ir lobējoša organizācija, kas apvieno uzņēmumus, zinātniskos institūtus, kas šajā jomā darbojas, lai pierādītu gan politiķiem, gan investoriem, ka ieguldīt šajā nozarē ir izdevīgi un perspektīvi.

 

Kādi ir sasniegumi?

Tikko esam pabeiguši pirmo finansējuma raundu EKA, tā ir atzinusi, ka Latvija ir guvusi ievērojamu izaugsmi, jo piedalās nozīmīgās kosmosa misijās. Piemēram, Latvijas uzņēmums “Alltherm” izstrādā ļoti sarežģītu tehnoloģiju – degvielas termālās vadības sistēmu Mēness orbitālajai stacijai, kuru būvē EKA kopā ar NASA. “Eventech” piedalās lielā komētas misijā “Hera”, kas ir liels sasniegums.

“Baltic Scientific Instruments” ir izstrādājis radiācijas detekcijas iekārtas, “Fiber Optical Solutions” – optiskos žiroskopus EKA misijām. Tās ir augstvērtīgas tehnoloģiskās inovācijas, kuras var izmantot gan lidmašīnās, gan kaujas raķetēs u. c. Tik mazai valstij kā Latvija ar salīdzinoši tik mazu budžetu tie ir nozīmīgi sasniegumi. Uzņēmumam, kurš ir spējis noslēgt līgumu ar EKA, tas ir pasaules līmeņa kvalitātes zīmogs, apliecinājums darbinieku kvalifikācijai un spējai izgatavot sarežģītus produktus.

 

Kāds ir Latvijas kosmosa nozares uzņēmumu sniegums uz kaimiņvalstu, pārējās Eiropas industrijas fona?

Latvijā ir ļoti spēcīga akadēmiskā bāze, bet mums pietrūkst spējas pārvērst zināšanas naudā. Domājam, kā industrijai piesaistīt ekonomikas un uzņēmējdarbības programmu studentus, kuriem piemīt uzņēmēja gars, kuri spētu palīdzēt zinātnieku radītajām inovatīvajām tehnoloģijām atrast pielietojumu kosmosa nozarē. Latvijas zinātnieki ir fokusējušies uz pāris nišām, bet tajās ir ļoti spēcīgi.

Tās ir elektronika, optikas iekārtas, radio sakari, – nišas, kurās mūsu valsts dominē jau vēsturiski. Pēdējā laikā mēs tajās esam spējuši pavirzīties uz priekšu arī komercializācijas ziņā. Latvija ir priekšā Igaunijai akadēmiskajā ziņā, taču igauņi mūs apsteidz tehnoloģiju komercializācijā.

Taču Latvija arī šajā ziņā strauji min viņiem uz papēžiem. Ja būs finansējums, mēs viņus noteikti apsteigsim. Piemēram, Norvēģija veic investīcijas kosmosa nozarē pamatā, lai palīdzētu dažādām tautsaimniecības nozarēm – zemkopībai, jūrniecībai, valsts aizsardzībai, transportam u. c. Savukārt Somijas mērķis ir attīstīt inovatīvas tehnoloģijas, kurām ir pielietojums arī uz Zemes. Latvijai vajadzētu vairāk domāt par to, kā Zemes novērošanas datus izmantot lauksaimniecībā, mežu īpašuma un pilsētu apsaimniekošanā. Kopumā Latvijas kosmosa nozares sniegums uz kaimiņvalstu fona ir visnotaļ labs, mēs varam ar to lepoties.

 

Viens no mērķiem ir iekļauties Eiropas Kosmosa aģentūras pilntiesīgo dalībvalstu sastāvā? Ko Latvijai dotu šī dalība?

Šobrīd Latvija vēl ir asociētas dalībvalsts statusā. Kļūstot par pilntiesīgu dalībvalsti, pavērsies iespējas iekļauties dažādās programmās un saņemt finansējumu. Pašlaik valsts maksā dalības maksu EKA – aptuveni 3,5 miljonus eiro gadā. LAIK mērķis ir palielināt šo finansējumu līdz četriem vai pat pieciem miljoniem eiro gadā.

Igaunija maksā 5,5 miljonus eiro gadā. EKA iegulda šo finansējumu to nozares uzņēmumu un tehnoloģiju attīstībā, kuros nākotnē saskata biznesa potenciālu. Vismaz 90% no dalības maksas tiek izmantoti Latvijas kosmosa nozares attīstībai. Igaunija un Norvēģija ir spējušas panākt, ka no EKA saņemtais finansējums ir divas vai pat trīs reizes lielāks nekā dalības maksa. Tas ir Latvijas kosmosa nozares mērķis. Būtu nepieciešami vēl pieci vai pat desmit gadi, lai Latvija varētu kļūt par pilnvērtīgu EKA dalībvalsti.

 

EKA ieņēmumi 2017. gadā bija astoņi miljardi eiro. LAIK sagaida, ka Latvijas kosmosa nozares uzņēmumu apgrozījums būs vismaz 100 miljoni eiro. Papildus ar citiem uzņēmumiem, kas tiek iesaistīti, tie varētu būt aptuveni 500 miljoni eiro gadā. Vai tas ir daudz vai maz?

Tas ir ļoti ambiciozs mērķis. Šobrīd visu Latvijas uzņēmumu apgrozījums, kas ir saistīti ar kosmosa nozari un eksportē, varētu būt vairāk nekā 50 miljoni eiro. Kosmosa tehnoloģiju eksporta apgrozījums ir daudz mazāks.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Savulaik Krišjānis Valdemārs mudināja latvjus braukt jūriņā. Vai un kā latvieši tiek motivēti doties dažādās misijās kosmosa dzīlēs? Kā pašam klājas ar dalību EKA astronautu atlasē?

EKA, tāpat kā NASA, reizi 10 gados veic astronautu atlasi. Pieteikties var EKA asociēto vai pilntiesīgo dalībvalstu pilsoņi. Šogad uz 3–5 astronautu vietām pieteicās aptuveni 20 tūkstoši pretendentu no visas Eiropas, no Latvijas 81, no tiem pirmo atlases kārtu pārvarēja 10. Es biju viens no viņiem. Uz otro kārtu tika tikai 5% pretendentu, kas nozīmē, ka Latvijas sniegums bija ļoti labs. Trešajā kārtā piedalīsies viena mūsu valsts pārstāve – paraastronaute. Šis gads bija pirmais, kad tika izsludināts konkurss arī paraastronautiem. Kopumā ņemot, Latvijas astronautiem izredzes doties kosmosā ir salīdzinoši mazas, jo mūsu valsts līdz šim nav ieguldījusi ne centa pilotējamā kosmonautikā.

Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Ābeles apsēdis lapu tinējs. Kā to apkarot?
Lasīt citas ziņas
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 6. jūlijā
23:45
Agresoru valstī nespēlēs
23:00
1932. gada 6. jūlijā. Ministra vēstījums padotajiem
22:30
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Nelieksimies krievu naudas priekšā! Kamēr Kremlis nesamaksās Ukrainai nodarīto, lai dzīvo bez izpriecām! Egila Līcīša feļetons
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs