Izglītības kvalitāte un sportiskie sasniegumi: būtiski neaizmirst par līdzsvaru 0
Autors: Jānis Liepiņš, Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents
Vēl dažus gadus atpakaļ neviens daudz nedomāja par to, kā savienot sportista karjeru un kvalitatīvu izglītību. Sportisti tiecās pēc panākumiem, valsts apbalvoja veiksmīgākos un dzīve turpināja ritēt savu gaitu. Diemžēl šī pieeja rezultējusies situācijā, ka bērnus un jauniešus trenē bijušie sportisti, kuri patiesībā nemaz nav atbilstoši kvalificēti.
Uzskatu, ka ir būtiski arī preventīvi runāt par to, kā savienot regulārus treniņus vai aktīvo darbību kādā sporta veidā ar kvalitatīvu izglītību. Šeit liela nozīme ir ne vien ģimenei, kas savā bērnā ieliek pašdisciplīnas, motivācijas un tālredzības pamatus, bet arī treneriem un sporta skolām. Jauno treneru ienākšana nozarē šobrīd ir būtiski uzlabojusi situāciju. Vecāki un paši jaunieši novērtē kvalitatīvu un padziļinātās zināšanās balstītu treniņa procesu, kur treneris ne vien tiecas pēc sportiskā rezultāta, bet raugās uz indivīda izaugsmi daudz plašāk. Šobrīd sporta skolas un olimpisko sporta veidu federācijas arvien izteiktāk mācību sekmes klasificē kā būtisku audzēkņa izaugsmes faktoru. Tā ir apsveicama pieeja.
Mūsdienās profesionālajā sportā par risinājumu ir kļuvusi tālmācība. Latvijas augstskolas, piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte pēc Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) lūguma ir izstrādājusi pat tādus risinājumus, kas olimpiskajiem sportistiem ļauj individuāli pielāgot mācību grafiku. Arī vidējās izglītības iestādes ir pretimnākošas un spēj atrast risinājumus, ja vien paši sportisti izrāda iniciatīvu un ir gatavi atbildīgi attiekties pret mācību procesu. Neatkarīgi no tā, vai runājam par skolēnu motivāciju, koncentrēšanos vai mācīšanos – sporta aktivitāte nav šķērslis, bet papildinājums. To dažādos datu griezumos apliecina arī Slimību profilakses un kontroles centra kopīgi ar Rīgas Stradiņa universitāti veiktais Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums.
Domājot par bērnu un jauniešu sportiskajiem sasniegumiem, vēlos vērst arī vecāku uzmanību uz to, ka bērnā jau agrīnā vecumā ir būtiski nostiprināt mērķtiecību. Skaidri mērķi sportā un mācībās, ko papildina pašdisciplīna, ir vērtības, kas būs caurvijošas arī turpmākajā bērna dzīvē. Turklāt svarīgi atcerēties, ka tikai maza daļa no jaunajiem sportistiem kļūs par profesionāļiem savā disciplīnā. Tāpēc izglītībai nemainīgi ir jābūt pirmajā vietā.
Arī valsts un pašvaldību iestādēm ir jādomā par kvalitatīvas sporta izglītības stiprināšanu. Vispirms – nodrošinot augstas raudzes speciālistus un trenerus, pēc tam – strādājot pie regulējumiem, kas veicina izglītības un sporta panākumu balansu. Kvalitatīvu sporta bāzu izveide, izglītoti treneri, kuri saņem atbilstošu atalgojumu par savu darbu, kā arī uzraudzība no federācijām, nostiprinot izglītības sniegumu kā vienu no sportista vērtēšanas kritērijiem, ir virzieni, kuros raudzīties. Iespējams tā mēs ne vien pacelsim jauno sportistu zināšanu latiņu, bet arī veicināsim pārējo jauniešu intereses pieaugumu iesaistīties dažādās nodarbībās. Ir satraucoši redzēt datus, kas parāda, ka tikai 18% skolēnu šobrīd ir pietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā .
Profesionālais sports ir īss dzīves posms, kurā cilvēks velta savu ķermeni fiziskajiem rezultātiem. Iespējams, tiek sasniegti zināmi rezultāti un cilvēks spēj pat ar šo nodarbošanos pelnīt, taču kādā brīdī šī karjera noslēdzas. Pēc tam nākas atgriezties tradicionālajā ikdienas kārtībā, kur arvien aktuālas ir rūpes par ģimeni un finansēm. Karjera mainās un cilvēkam ir jābūt gatavam šīm izmaiņām pielāgoties. Tāpēc kvalitatīva izglītība ir kā pamats drošai un stabilai dzīvei arī pēc aktīvo sporta gaitu noslēguma.
