Vides objekts “7 krēsli” Latvijas pierobežā.
Vides objekts “7 krēsli” Latvijas pierobežā.
Publicitātes foto

Izlaižam loku pa Latgali! Vietas un objekti, kurus vērts apskatīt 7

Zigmunds Bekmanis, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Labākie mīļākie pēc zodiaka zīmes: tādi ir tikai seši
Mūsdienās daudzi pat nav dzirdējuši par šiem PSRS laiku mācību priekšmetiem: 7 aizmirstas “disciplīnas” 52
Kokteilis
Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā
Lasīt citas ziņas

Saule, košais zaļums un putnu dziesmas mums liek aizmirst visas nedienas un nezaudēt ne mirkli, lai dotos tuvākos un tālākos ceļos.

Kādam uz savu mazdārziņu, kādam ārpus pilsētas dabā. Var jau doties, kur deguns rāda, bet var arī iepazīt dzimto zemi, izvēloties noteiktu galamērķi – vietu, kur tiec gaidīts. Kāpēc lai tā nebūtu Latgale?

CITI ŠOBRĪD LASA
Izlaižam loku pa Latgali

Kur sākas Eiropas Savienība

Tikai trīs kilometrus no Krievijas robežas Viļakas novadā darbojas viena no Baltijā lielākajām sēklaudzēšanas saimniecībām “Kotiņi” (Šķilbēnu pag.), kas izaudzēto arī pārstrādā vairāku veidu grūbās un miltos, tostarp no speltas kviešiem.

Bet milti un grūbas ir sākums latgaliskiem ēdieniem pēc senām un pavisam jaunām receptēm, kuri tiek piedāvāti netālu esošajās Rekovas dzirnavās, piemēram, pērļu grūbas, pupu kotletes un zirņu burgeri.

“Par tiem patīkami pārsteigti ir ne tikai veģetārieši.

Daudzi mūsu viesi man jautājuši, vai tiešām šajos ēdienos neesam pievienojuši gaļu, jo tie ir ļoti sātīgi.

Rekovas dzirnavās atvērām savu veikaliņu, un esam gatavi noorganizēt arī mūsu produkcijas nogaršošanu,” teic viesmīlīgais saimnieks Rolands Keišs, kurš par saimniekošanu pierobežā ceļotājiem ir gatavs stāstīt stundām ilgi.

Savukārt Balvu novadā samīļot dzīvniekus aicina rančo “Ozolmājas”, kur tie plašos aplokos mitinās ārā visu gadu.

Te ir gan kamieļi un alpakas, kurām patīk spļaudīties, un savvaļas govis ar divmetrīgiem ragiem, gan īru Tinkeru šķirnes zirgi ar kuplām krēpēm un vairāku šķirņu aitas un ēzeļi, tostarp pilnīgi balts eksemplārs ar zilām acīm, kuru izteiksmīgās balss dēļ saimnieki iesaukuši par tenoru.

Arī kazu netrūkst – pundurkaziņas, melnkakla, garausainās un Girgentenas kazas ar korķveidīgiem ragiem no Sicīlijas.

Apmeklējot “Ozolmājas”, jārēķinās ar kārtīgu izstaigāšanos, jo rančo aizņem astoņus hektārus, taču bērni noteikti būs sajūsmā, jo gandrīz visi dzīvnieki ļaujas glāstiem un dārziņā pie trušiem var pat mēģināt ielīst viņu neparastajās mājiņās un kādu pūkaino garausi paņemt rokās.

Nevajadzētu aizmirst apskatīt arī baložus, fazānus, eksotiskos strausus, emu, nandu un pāvus, kuru vidū izceļas karalisko balto pāvu pārītis. Bet viesošanās nagla varētu būt ķenguri, kas, maizi ēdot, tur to ar priekškājām, atgādinot cilvēkus.

Reklāma
Reklāma

Ar elektroskūteriem pa Dinaburgu

Lai bez bažām iepazītu Latvijas otru lielāko pilsētu Daugavpili, viesnīca “Park Hotel Latgola” piedāvā iznomāt elektroskūterus, kas spēj nobraukt pat 25 kilometrus bez papildu uzlādes.

“Ar šo moderno braucamrīku iespējams sasniegt līdz 25 km/h lielu ātrumu stundā, taču, apskatot pilsētu, jau nav jārīko ātrumsacīkstes, tādēļ citi iznomātāji, piemēram, “Bolt”, ir ieviesuši iesācēju režīmu, kas ļauj lietotājiem ierobežot brauciena maksimālo ātrumu līdz 15 km/h,” atklāj Daugavpils pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras pārstāve Marija Ņikitina.

Elektroskūteri vēl pieejami Daugavpils centrālajā parkā un Stropu ezera centrālajā pludmalē, kur piedāvājumā arī elektrovelosipēdi, gokarti un SUP dēļi.

Aktīvās atpūtas cienītāji adrenalīnu var gūt Ruģeļu ūdenskrātuves veikparkā un piedzīvojumu parkā “Daugavpils Tarzāns” Dzintaru un Kokneses ielas krustojumā, kur katru dienu (plkst. 10–20) gaida deviņas dažādas grūtību pakāpes šķēršļu trases.

Daugavpilī ir daudz vietu, kur veselīgi pavadīt laiku svaigā gaisā, – Baltijā pirmais veloparks (4 ha) Esplanādes atpūtas parkā, izgaismotā aktīvās atpūtas un sporta trase Stropu mežā (1,1 km – kalna aplis, 2,8 km – pa līdzenumu).

Arī Stropu ezera centrālās pludmales teritorija ir labiekārtota ar laukumu vingrošanai un pludmales volejbolam, āra trenažieriem, ģērbtuvēm, soliņiem – visu nepieciešamo pilnvērtīgai atpūtai.

Te pieejama unikāla ezera pontonu konstrukcija, kas ietver daļu ezera promenādes, 25 metrus garo atklāto baseinu ar četriem peldēšanas celiņiem, lēkšanas torni un bērnu peldbaseinu.

No šejienes līdz otrai ezera pludmalei “Stropu vilnis” stiepjas apmēram trīs kilometrus gara promenāde. Vakara apgaismojumā tā būs lieliska vieta romantiskām pastaigām. Savukārt Gajoka mikrorajona apkaimē izbūvēta Bruģu ielas promenāde, veidojot 1,2 kilometrus garu pastaigu vietu Daugavas labajā krastā.

Plāteru muižas valdījumos

Krāslava ir no Rīgas vistālākā Latvijas pilsēta (268 km), tā atrodas 35 kilometrus uz austrumiem no Daugavpils, un vēl tikpat liels attālums to šķir no Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Brauciens no Daugavpils līdz Krāslavai ir ainaviski ļoti skaists. Ja izvēlas zemes ceļu, noteikti jāpiestāj pie Vasargelišķu skatu torņa, no kura visā krāšņumā atklājas Daugavas loki – ainava, kas būtu zudusi, uzbūvējot Daugavpils HES. Turpretī pa A6 šoseju nokļūšana Krāslavā prasīs vien apmēram 40 minūtes.

Krāslava tikpat kā necieta Otrā pasaules kara laikā, tāpēc līdz mūsdienām saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve, kas pilsētai piešķir savdabīgu skaistumu.

Daugavas ielejas stāvajos krastos izveidota Adamovas dabas taka (1,8 km), blakus namam Rīgas ielā 52 – piemineklis “Māte Latgale raud”, kuru tēlnieki – daugavpilieši Indulis un Ivo Folkmaņi – veltījuši Krāslavas un Dagdas novadu visu okupāciju varu terora upuru piemiņai.

Par nozīmīgāko apskates objektu kļuvusi Krāslavas pils, kuru sāka būvēt Konstantīns Ludvigs Plāters 1765. gadā pēc arhitekta A. Parako projekta, bet pabeidza 1791. gadā Augusta Hiacinta Plātera laikā. Sākumā tika izvēlēts baroka stils, taču 18./19. gs. mijā pili pārbūvēja pēc klasicisma principiem.

Tāds arhitektūras stilu sajaukums starp Latgales pilīm ir vienīgais. Ap pili tika būvētas vairākas saimniecības ēkas grāfu kalpotājiem, oranžērijas, zirgu staļļi, leduspagrabs. 1984. gadā, veicot iekštelpu sienu zondēšanu, uzgāja pils sienu gleznojumus, kuros attēlotas arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras,

Romas skati, kam par pamatu kalpojuši Džovanni Batistas Piranēzi (1720–1778) ofortu paraugi. Ap pili Daugavas ielejas nogāzēs iekārtots 22 hektārus liels ainavu parks ar apmēram 70 dažādu koku un krūmu sugām, atjaunota grota ar noslēpumaino “pazemes eju” un pils sargu – lauvu, bet no skatu laukuma paveras lielisks skats uz Daugavu un pilsētu.

Vēl iespaidīgāks skats uz Krāslavu atvērsies, uzkāpjot Karņicka kalnā, kur atrodas piemineklis Josifam Karņickim (1803–1838) ar čuguna krustu un uzrakstu “Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti”.

Leģenda vēsta, ka jaunais poļu virsnieks iemīlējies grāfa Plātera brīnišķīgajā meitā Emīlijā, bet, tā kā puisis bijis nabadzīgs, grāfs viņu noraidījis.

Jaunieši nolēmuši slepus salaulāties un aizbraukt no Krāslavas, taču nodoms nav izdevies, un abi nolēmuši izdarīt pašnāvību. Sarunājuši, ka meitene pils torņa logā iedegs sveci un tad metīsies laukā pa logu, bet pils sardze Emīliju uzmanīja un sveci nopūta.

Josifs to uztvēris kā signālu un nošāvies. Viņu turpat arī apglabāja, un visiem par pārsteigumu nākamajā rītā no kalna bija sācis tecēt avots, ko tautā iesauca par “Mīlestības avotiņu”.

Bijušajā pils pārvaldnieka mājā ierīkots Krāslavas novada TIC, bet šīs ēkas trešajā stāvā apskatāma aptuveni 1500 ekskluzīvu porcelāna leļļu kolekcija, tostarp daudzu pasaulslavenu porcelāna mākslinieku darinājumi (Frenklina Minta, Eštona Dārka, Leonardo un citu), arī leļļu mājiņas un ļoti seni leļļu ratiņi – roku darbs.

Aktīvā Rēzekne

“Latvijas apceļotājiem Rēzekne būs pievilcīga ar savu daudzveidību un jaunradi, kas pēdējos gados likusi pilsētai strauji mainīties. Viens no jaunākajiem objektiem ir pērn uzceltais Olimpiskais centrs “Rēzekne”, kurā var arī paēst un pārnakšņot.

Ledus hallē iespējams nodarboties ar ziemas sporta veidiem neatkarīgi no gadalaika un laik­apstākļiem, bet atvērtā tipa baseins ir vienīgais šāda veida baseins Baltijā, kaut uz mirkli ļaujot justies kā dienvidu kūrortā,” aktīvās atpūtas iespējas ieskicē Rēzeknes tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško.

Te pieejamas džakuzi vannas, sauna, sauļošanās terases, bērnu baseins ar slidkalniņu un baseins ar sešiem 25 metrus gariem peldēšanas celiņiem, kura 27 grādus siltais ūdens patīkami uzmundrinās arī apmākušās dienās.

Pavisam nesen līdz pieciem kilometriem ir pagarināta Rēzeknes upes promenāde, kas savieno pilsētas Olimpisko centru un koncertzāli “Gors”. Vasarā pilsētas Festivāla parkā varēs noīrēt divriteņus un elektriskos skūterus vai arī smailītes, lai dotos izbraucienā pa upi cauri pilsētai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.