“Ja ASV iebruktu Grenlandē…” Jurģis Liepnieks dalās ar satraucošu vīziju par Trampa un Putina tandēmu pret Eiropu 1
“Ja ASV iebruktu Grenlandē, Eiropai būtu jākaro pret ASV. Tad ASV būtu izdevīgi, lai krievija iebrūk Eiropā, lai Eiropa tiktu sakauta un novājināta pilnībā un pat ne ar tiešu ASV armijas rīcību, tikai ar noskatīšanos” – šādu viedokli tērzēšanas platformā “X” paudis polittehnologs Jurģis Liepnieks, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa nesenajiem izteikumiem par vēlmi kontrolēt Grenlandi.
Viņš raksta: “Putins paņemtu visu ko grib. ASV viņu atbalstītu, jo viņi būtu sabiedrotie karā pret Eiropu. Kurš gan būtu iedomājies, ka Trešais pasaules karš varētu sākties tā? OK, es nedomāju, ka tieši tik tālu nonāks – minētās loģikas dēļ Eiropa nekaros ar ASV, bet NATO un jebkādas sadarbības ar ASV gals gan tas būs, un ASV un krievijas tandēms pret Eiropu arī.”
Tikmēr ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus paziņojis, ka ASV militārā operācija, lai pārņemtu savā kontrolē Grenlandi, kas ir autonoma Dānijas teritorija Arktikā, nozīmētu NATO beigas, ziņo aģentūra LETA.
“Piekrītu Dānijas premjerministrei: ja tas notiktu – lai gan es neticu, ka notiks -, ja ASV administrācija izlems izmantot spēku, lai iegūtu savā kontrolē Grenlandi, tas nepārprotami nozīmētu transatlantisko attiecību un NATO beigas,” Kubiļus teica Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.
“Arī ASV administrācijai to vajadzētu saprast,” viņš piebilda.
ASV prezidents Donalds Tramps aizvadītajā nedēļas nogalē atkārtoti pauda vēlmi anektēt Grenlandi. Tramps nav izslēdzis iespēju, ka kontroles iegūšanai pār Grenlandi varētu tik izmantots militārs spēks. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena Dānijas telekanālam TV2 sacīja, ka Trampa draudi ir jāuztver nopietni un, ja ASV uzbruks NATO valstij, “viss apstājas, (..) arī mūsu NATO un līdz ar to drošība, kas tika sniegta kopš Otrā pasaules kara beigām”.
Kubiļus vērtējumā, ja ASV vēlas stiprināt Grenlandes vai plašāka reģiona drošību, to var izdarīt, paplašinot tur savu pašreizējo militāro klātbūtni. ASV ir karabāze Grenlandē.
“Šādas iespējas jau pastāv. Nav absolūti nekādas vajadzības draudēt vai iebiedēt ar runām par Grenlandes pārņemšanu vai tās kontroli,” sacīja komisārs.
Kubiļus teica, ka Vašingtonā vajadzētu ņemt virsroku veselajam saprātam, brīdinot, ka jebkura spēka pielietošana pret Grenlandi radītu vēl nepieredzētu paradoksu aliansei.
“Ja Savienotās Valstis izmantotu militāru spēku pret Grenlandi, ko tā darītu kā NATO dalībvalsts? NATO nāktos aizstāvēt vienu no savām dalībvalstīm – Dāniju un tās teritorijas – pret agresiju,” viņš teica.
Eirokomisārs apšaubīja, ka ASV patiešām veiks konkrētus pasākumus pret Grenlandi.
“Iespējams, būs troksnis, daži draudi un runas par īpašiem risinājumiem – tas ir iespējams,” viņš atzina. Tramps svētdien atkārtoja, ka Grenlandei, kas ir bagāta ar tehnoloģiju rūpniecībai svarīgiem minerāliem, nacionālās drošības apsvērumu dēļ būtu jākļūst par ASV sastāvdaļu. Dānija, tās kaimiņvalstis, Lielbritānija, Vācija un Eiropas Savienība pirmdien noraidīja ASV pretenzijas.
ASV amatpersonas izvairās no tiešas atbildes
Tāpat ziņots, ka ASV pretenzijas uz kontroli pār Grenlandi ir oficiāla ASV valdības nostāja, telekanālam CNN sacīja ASV prezidenta Donalda Trampa personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers, tomēr izvairoties no tiešas atbildes, vai Vašingtona varētu izmantot militāru spēku, lai iegūtu kontroli pār šo Arktikas salu.
Uz CNN jautājumu, vai Vašingtona izslēdz spēka pielietošanu, lai ieņemtu Grenlandi, Millers vispirms reaģēja ar repliku, ka intervētājs cenšoties iegūt aizraujošu virsrakstu.
Uz intervētāja sacīto, ka viņš vēlas saņemt tiešu atbildi uz jautājumu, Millers atteica: “Nav vajadzības pat domāt vai runāt par militāru operāciju šajā kontekstā, par kuru jūs jautājat.”
Savu domu Millers turpināja, apgalvojot, ka “neviens negrasās militāri cīnīties ar Savienotajām Valstīm par Grenlandes nākotni”.
Viņš sacīja, ka salai jābūt ASV sastāvā, piebilstot, ka Tramps savu nostāju ir skaidri paudis jau kopš sava pilnvaru termiņa sākuma pirms gandrīz gada.
Millers apgalvoja, ka ASV kā NATO vadošajai militārajai varai ir nepieciešama kontrole pār Grenlandi, lai nodrošinātu Arktikas reģiona drošību.
Viņš arī apšaubīja Dānijas suverenitāti pār šo teritoriju, jautājot, uz kāda juridiska pamata Grenlande pieder Dānijai un kāpēc salai būtu jāpaliek “Dānijas kolonijai”.
Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa, taču tā ir lielā mērā autonoma un nav Eiropas Savienības sastāvā.
Tramps vairākkārt teicis, ka ASV būtu jākontrolē Grenlande nacionālās drošības apsvērumu dēļ, un šo nostāju viņš atkārtoja arī nedēļas nogalē. Tramps agrāk nav izslēdzis iespēju, ka ASV varētu izmantot militāru spēku, lai iegūtu kontroli pār Grenlandi.
