Sports
Ziemas sports

Ilmārs Stūriška: Juris Savickis iespļāvis sejā Latvijas sporta sabiedrībai21


Juris Savickis
Juris Savickis
Foto: LETA

“Itera Latvija” šefs Juris Savickis ar siltiem izteikumiem par Latviju un latviešiem nekad nav izcēlies. Varbūt visiem arī nevajag būt kā Vairai Vīķei-Freibergai un sludināt, ka esam stipri un vareni, taču Savickis ar saviem izteikumiem drīzāk cenšas izpatikt saviem Maskavas draugiem. Pirms laika viņš televīzijas tiešraidē spirinājās pretī Latvijas okupācijas fakta atzīšanai, nu iespļāvis sejā sporta saimei, noniecinot skeletonistus Martinu un Tomasu Dukurus, kas nolēmuši boikotēt pasaules čempionātu Sočos, atgādinot, ka tieši šajā pilsētā pirms diviem gadiem tika “nozagts olimpiskais gars” (ar to domāti dopinga skandāli, kuri sekojuši Soču olimpiādei). Latvijas skeletonisti sasnieguši izcilas virsotnes savā sporta veidā, bet Savickis izsmejoši apgalvo, ka tas jau nav nekāds sports un viņus neviens tāpat nepazīstot.

Izklausās pēc tā, ka intervija krievu medijam sniegta “Šomases stāvoklī”, taču katrā ziņā – Savickis ir sporta pasaules cilvēks – ne tikai Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētājs, bet arī Latvijas Tenisa savienības prezidents, kuram pieklātos ar cieņu vai vismaz neitrāli uzņemt citu sportistu uzskatus. Taču, tiklīdz tie rāda Krievijas problēmas, tā ir putas uz lūpām. Vai tā ir savulaik Valsts drošības komitejā gūtā dzīves pārliecība, apziņa, no kurienes izcēlis savu kapitālu, vai vienkārši muļķība, grūti spriest. Gan jau pa druskai no visa…

Pirms vairākiem gadiem Savickis kā suns ar kaķi plēsās ar Latvijas Hokeja federācijas bijušo prezidentu Kirovu Lipmanu, epiteti no abām pusēm bija patiešām spilgti un, lai gan vēlāk uzņēmēji sadzēra tubrālības, kara cirvis ik pa laikam tika izvilkts no šūplādes. Pavasarī, kad Lipmans Krievijas presē bija neveiksmīgi izrunājies par tautību jautājumiem, Rīgas “Dinamo” bija galvenie eļļas lējēji ugunī, aicinot ie­stādes izvērtēt, vai izteikumi nesatur naida kurināšanu.

Juris Savickis aicina nejaukt politiku un sportu. Tas nekas, ka krievi nu jau devīto gadu dod naudu Rīgas “Dinamo” projektam. Arī pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, bija populāri teikt, ka politika un sports ir katrs savā grāvja pusē. Diemžēl vai par laimi, bet skatītāju atbalsts Rīgas hokeja klubam ir tiešā korelācijā ar rezultātiem – ja ir uzvaras, tribīnes ir pilnas. Tiesa, zaudējumu biežums nu jau trīs gadus neļauj šo aksiomu pārliecinoši pierādīt. Šķiet, ka organizācijas vadība tā arī netiek skaidrībā, kas vainojams pie “mīkstā” hokeja. Jā, nauda šim projektam salīdzinājumā ar konkurentu iespējām nav liela, taču arī ierobežota budžeta apstākļos iepriekš izdevās izveidot kaujasspējīgu komandu.

Saistītie raksti

Dukuri atšķirībā no Savicka vienmēr bijuši ne tikai runātāji, bet arī darītāji. Viņi jau pirms pāris mēnešiem stāstīja, ka apsver iespēju nebraukt uz pasaules čempionātu Sočos, jo Krievijā valsts atbalstītā dopinga programma, visticamākais, bijusi ārprātīgi plaša un nekaunīga. Iespējams, pat darbojas joprojām, un tieši tas baida Dukurus – ka izdarīs tā, lai latviešu analīzēs atrastu kaut ko aizliegtu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja arī aicinājusi sacensības neorganizēt Krievijā.

Dukuri ir čempioni, un čempionu vārdam ir svars. Čempionātu Sočos gatavi boikotēt vēl vairāki titulēti ārzemju sportisti. Pagaidām pauzi ietur Latvijas bobslejisti, kuriem tīri sportiski šis jau tā ir grūts gads (Oskara Melbārža trauma, nebraukšana uz Pasaules kausa posmiem Ziemeļamerikā), tāpēc var saprast piesardzību. Viņi gaida, kad Starptautiskā dopinga aģentūra oficiāli paziņos grēk­āžu sarakstu. Pagaidām zināms vien tas, ka Soču olimpiskajās spēlēs aizpērn 12 medaļniekiem no Krievijas bija pozitīvas dopinga analīzes, bet uzvārdi nav nosaukti. Jāatgādina, ka Martins Dukurs un Melbārža četrinieks Sočos ieguva sudrabu, piekāpjoties vienīgi mājiniekiem, kuru vārdi figurē melnajos sarakstos. Ja tas oficiāli tiks apstiprināts, vainīgajiem medaļas atņems un Latvija var iegūt pat divus olimpiskos zeltus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.