«Ja kārtība būs mežā, būs arī valstī» 0
Pēc nepārtrauktas štatu samazināšanas Valsts meža dienestā (VMD) beidzot jūtama stabilitāte. Taču ir jautājumi, kas joprojām prasa risinājumu.
Visiem mežziņiem dienesta auto
Vai pagājušā gada nogalē Valsts meža dienestā veiktā reforma sasniegusi savu mērķi – racionālu līdzekļu un darbaspēka izmantošanu, saglabājot mežu uzraudzību?
Šajā ziņā ir gan cerīgas pazīmes, gan jautājumi, kas, kā saka VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, prasa politisku lēmumu.
Labā ziņa ir tā, ka šogad VMD kadru mainības praktiski nav bijis. Ja salīdzina ar pagājušo gadu, kad no dienesta nedēļā aizgāja viens vai pat divi cilvēki, var uzskatīt, ka iestājusies stabilitāte.
Protams, ka drošības izjūtu rada ne tikai apziņa, ka atlaišana nedraud, bet arī cilvēka cienīgs atalgojums, kas vairākumam audzis. Pērn mežsargs mēnesī saņēma 310 latus, bet šodien, kad mežsargi kļuvuši par mežziņiem, to alga ir 460 lati. Tā kā amata vietās salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par vismaz 200 cilvēkiem mazāk (simt cilvēki pērn dienestu pameta paši, negaidot reformas beigas), bet algu fonds samazināts tikai nedaudz, tad bija iespēja izlīdzināt darbinieku atalgojumu.
Nodarbinātajiem ir arī veselības apdrošināšana, ko nosaka likums, un beidzot visiem mežziņiem būs dienesta automašīnas.
VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš: “Līdz oktobra beigām visi mežziņi būs nodrošināti ar dienesta transportu – 150 vieglās automašīnas ar kravas kastēm saņēmām vasarā un vēl pēdējās no 140 mašīnām saņemsim šomēnes.”
Ja pašreizējās mežziņu algas salīdzina ar algām, kādas par līdzīgu darbu maksā privātfirmās un AS “Latvijas valsts meži”, tad VMD joprojām ir zaudētājos. Priekšlikums, ka par katru valstī nocirsto kubikmetru meža dienestam pienāktos viens lats, varas gaiteņos atsaucību neguva. Ja dienesta gada budžets tiktu rēķināts pēc šāda principa, tas būtu ap 12 –13 miljoniem latu. Reāli tie ir tikai aptuveni astoņi miljoni.
Nedaudz ietaupīt izdodas arī uz likvidēto mežniecību rēķina, jo nav vairs jāuztur ēkas, jāgādā par apkuri, jāalgo apkopējas. Šādā veidā ieekonomē ap 100 000 latu.
VMD aizvien vairāk pakalpojumu sniedz par maksu. Šogad plānots, ka šādā veidā VMD papildus valsts budžetā ieskaitīs nepilnus 200 000 latu. Taču ir meža īpašnieki, kuri ar šādu notikumu gaitu nav īsti apmierināti. Viņi saka – tad jau būs jāmaksā arī par policista pakalpojumiem.
Bez skandāliem, ar atbildību
Taču visumā pirmais pēcreformas laiks pagājis bez skandāliem un lieliem strīdiem, mācoties un uzņemoties lielāku atbildību.
A. Krēsliņš: “Iepriekš lielākā daļa mežziņu bija mežsargi un viņiem pieņemtie lēmumi bija jāsaskaņo ar mežzini. Tagadējiem mežziņiem, kuri kādreiz bija mežsargi, ir jāsaprot, ka tajos 10 000 hektāru, kas ir viņu uzraudzībā, viņiem arī jālemj. Lai viņi to varētu, mēs cenšamies visdažādākajos veidos viņus izglītot.”
Slapjā vasara devusi dienestam iespēju labāk sagatavoties meža ugunsapsardzībai – ir iegādātas jaunas ugunsdzēsības mašīnas, tiek remontēti depo un restaurēti 28 ugunsnovērošanas torņi. Šogad pavisam dzēsti 173 ugunsgrēki, kopējā izdegusī platība ir 104 ha, tajā skaitā 70 ha mežs. Aptuveni trešā daļa ugunsgrēku dzēsti privātajos mežos, kur izdeguši 55 ha, tai skaitā 42 ha mežs. Igaunijā, kur meža ugunsgrēku dzēšana ir valsts ugunsdzēsēju pienākums, izdegušās meža platības ir vairākas reizes lielākas. Ļoti smags šis gads bijis kolēģiem Krievijā, kur līdzīgos klimatiskos apstākļos mežs dedzis 1,7 miljonos ha.
A. Krēsliņš: “Mēs turpinām iegādāties mežu ugunsgrēku dzēšanas tehniku. Joprojām šajā jomā ir nepieciešams uzlabot tehnisko bāzi un palielināt cilvēku skaitu, kurus varētu nodarbināt meža uguns apsardzībā.”
Šogad VMD turpina strādāt pie jaunas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides. Ir veiktas iepirkumu procedūras. Dienesta vadītājs sola, ka šī sistēma sāks strādāt pēc diviem gadiem. Tad arī meža īpašniekiem būs iespēja lielāko daļu ar Valsts meža dienestu saistīto jautājumu risināt elektroniski tiešsaistes režīmā. Arī ciršanas apliecinājumu saņemšanu.
Viedokļi
Līga Virbule, bijusī Aizputes mežniecības mežzine, tagad Dienvidkurzemes virsmežniecības Aizputes apgaitas mežzine: “Savu darba kabinetu esmu iekārtojusi mājās un uz biroju Grobiņā braucu, kad tas nepieciešams. Divreiz mēnesī meža īpašniekus pieņemu arī Aizputes pagastā. Tagad man slodze ir mazāka, jo atbildu tikai par savu darbu un tikai savā iecirknī. Ir vieglāk, bet alga arī mazāka. Taču kopumā jaunais Valsts meža dienesta modelis darbojas, un esam secinājuši, ka var strādāt arī šādi. Kopš vasaras arī ar degvielu tiekam apgādāti dāsnāk un nav vairs tā, ka, ekonomējot benzīnu, desmit kilometri mežā jāiet kājām.”
Edgars Dupužs, meža lielīpašnieks Ziemeļkurzemē: “Es redzu, ka meža dienests pamazām sakārtojas un vadība savus solījumus tur, taču daudzas lietas vēl ir tālu no vēlamā. Ir jāturpina darbs pie tā saucamās vienas pieturas aģentūras izveides. Tas nozīmē, ka informācija, kuru meža īpašnieks ievada kādā reģistrā un kuru Valsts meža dienests apstiprina, automātiski nonāk arī visos citos reģistros. Diemžēl tagad tā nav – ja es ievadu informāciju par lauksaimniecības zemes apmežošanu Valsts meža dienesta zemes reģistrā, tad līdz Valsts zemes dienesta reģistram tā nenonāk un Lauku atbalsta dienests to joprojām uzskata par lauksaimniecības zemi. Sakārtot šīs lietas mums solīja jau pirms diviem gadiem.”
