Jau tā nav, bet būs vēl mazāk! Pēc atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas trūks simtiem pedagogu 0
Šonedēļ Saeima kā steidzamus pieņēma grozījumus par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidējā izglītībā, taču skolās trūkst citu valodu skolotāju. Galvaspilsētā vēl arvien ir septiņas izglītības iestādes, kurās krievu valoda ir vienīgā otrā svešvaloda, par to vēstī TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Izskan smaga kritika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzienā gan par to, ka laikus nav sagatavoti pedagogi,
gan par to, ka skolās neļauj izņēmuma gadījumos stundas pārdalīt par labu, piemēram, latviešu valodas apguvei.
Ilze Jaunalksne-Rēdere, žurnāliste: “Lēmumu par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatskolās parlaments pieņēma jau pirms gada. Saeima iepriekš lēma, ka šāda norma neattieksies uz vidusskolām, taču tagad pie šī jautājuma atgriezās.”
Krievu valodas kā otrās svešvalodas pilnīga izslēgšana vidējā izglītības posmā raisīja karstas debates Saeimā. Kamēr Nacionālās apvienības deputāti grozījumus aizstāvēja kā turpinājumu iepriekš akceptētajām izmaiņām Izglītības likumā, deputāte Viktorija Pleškāne krievu valodas lomas mazināšanu izglītībā nosauca par tuvredzīgu.
Viktorija Pleškāne, Saeimas deputāte (2025. gada 8. maijs):
“Valoda pati par sevi nav vainojama ģeopolitisko apstākļu dēļ, jo pēc būtības visi kari beidzas un dzīve turpinās, un svešvalodu zināšana nav lojalitātes trūkums.
Tās ir zināšanas un prasmes, kas var kalpot mūsu valstij. Mēs riskējam mazināt šo prasmju attīstīšanu skolēnos. Jebkura svešvaloda sniedz šos ieguvumus, taču Latvijā krievu valodas gadījumā ir arī papildu priekšrocība – vide, kur to praktizēt.”
Gatis Liepiņš, Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība, 2025. gada 8. maijs): “Bet kāpēc jūs pretojaties šim likumam? Jūs vienkārši vēlat iekārtot faktisko divvalodību Latvijā, lai jūs un jums līdzīgi domājošie, lielkrievu šovinisma pārņemtie prāti, varētu pieprasīt apkalpot sevi krievu valodā, jo viņiem tas pienākas. Nē, tā vairs nebūs!”
Ilze Indriksone, Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība, 2025. gada 8. maijs): “Katra valoda mūs bagātina, bet mūsu izglītības sistēmā atteikties no agresorvalsts valodas kā otrās svešvalodas – manuprāt, to izdarīt ir pēdējais un īstais laiks. Manuprāt, šī izvēle ir izdarīta jau pagājušajā gadā, un šis ir secīgs turpinājums tam.”
Pērn no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatskolās atteikušies 2838 jeb 4,26% bērnu – kopumā gandrīz 3000 skolēnu. Tas ir neliels skaits,
jo vairāk nekā 80 tūkstoši skolēnu joprojām devuši priekšroku krievu valodai. Vācu valodu izvēlējās uz pusi mazāk ceturto līdz devīto klašu audzēkņu.
Deputāts Česlavs Batņa no opozīcijā esošā Apvienotā saraksta atbalsta izmaiņas, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas arī vidējā izglītībā, taču saskata reformā nepilnības. Bijušais skolas direktors zina, ka izglītības iestādēs trūkst pedagogu valodu mācīšanai.
Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāts (Apvienotais saraksts):
“Nav pareizs virziens, ka ir skolas tajā pašā Latgalē – latviskas skolas, kur direktori zvana man un saka, ka ir problēmas ar vācu valodas skolotāju atrašanu. Pašā saknē
es uzskatu, ka tā ir ministrijas, valsts problēma, kas nepievērš uzmanību, zinot to, ka mums trūkst 40 skolotāju katru gadu.
Mēs vienalga akcentējam, ka mums viss ir kārtībā. Nē, mums ir jāiegulda pedagogu resursos.”
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments raidījumam “Nekā personīga” sacīja, ka galvaspilsētā ir pedagogu deficīts, un septiņās izglītības iestādēs, tostarp trijās vidusskolās, krievu valoda ir vienīgā izvēle otrajai svešvalodai. Patlaban izsludinātas vakances, un nākamajā mācību gadā iestādes cer atrast vācu valodas skolotājus.
Izglītības ministrijā apstiprina, ka visā valstī ir apmēram 14 skolas, kurās bez krievu valodas cita izvēle patlaban netiek piedāvāta.
Kristīne Niedre-Lathere, IZM valsts sekretāra vietniece izglītības un valsts politikas jautājumos:
“Jā, tā ir. To es varu apstiprināt. Zinot to, ka, uzsākoties šai reformai, šis skaits bija ļoti, ļoti liels – lielākais procents bija tieši Rīgā, kur skolas piedāvāja krievu valodu kā vienīgo otrās svešvalodas iespēju. Attiecīgi šobrīd situācija ir uzlabojusies.”
Valsts SIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums ik gadu uzņem 700 bērnus pēc 9. klases, lai apgūtu profesionālo izglītību. Šeit mācās topošie tūrisma un viesmīlības speciālisti, pavāri, konditori, viņu palīgi, kā arī tērpu dizaineri.
Ilze Ločmane, Valsts SIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma valdes locekle-direktore:
“Nekā personīga” (NP): Cik daudzi izvēlas krievu valodu? Jūs taču joprojām piedāvājat?
“Jā, tiem, kuri līdz 9. klasei ir apguvuši krievu valodu un arī nāk no mazākumtautību skolām, protams, izvēlas krievu valodu, un, protams, ka tas procents ir liels. Tie ir ap 50% izglītojamo.”
NP: Puse?
“Jā.”
Kā otrā svešvaloda šajā tehnikumā tiek piedāvāta arī vācu valoda. Skolotājus ar grūtībām, bet izdevās atrast. Vācu valodas mācīšanai pārkvalificējās arī viens angļu valodas pedagogs.
Taču atrast kādu, kurš māca franču valodu, tehnikuma audzēkņiem nepalīdzēja ne augstskolu maksas pakalpojumu sludinājumi, ne platforma macitspeks.lu.lv.
NP: Cik bijis ilgākais laiks, cik ilgi tas sludinājums ir stāvējis, uz kuru valodu?
Ilze Ločmane, Valsts SIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma valdes locekle-direktore: “Uz vācu valodu arī bija sludinājums, bet tur atradām dažos mēnešos. Uz franču valodu – pusgads. Neviens neatsaucās. Es domāju, ka jaunā paaudze baidās no profesionālās izglītības iestādēm. Varbūt sarežģītāks kontingents, ne tik motivēti jaunieši.”
NP: Ko jūs sagaidāt no IZM? Vai šis lēmums nebija sasteigts?
Ilze Ločmane, Valsts SIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma valdes locekle-direktore:
“Es domāju, ka bija jāsagatavo pamats, lai būtu skolotāji, kam mēs varam piedāvāt darbu. Bet vēl nekas nav nokavēts. Spāņu valodu mēs varētu piedāvāt mācīt no pašiem pamatiem. Ceram uz atbalstu.”
Reforma paredz, ka skolēni, kuri mācās vidējās izglītības iestādēs, varēs atteikties no krievu valodas līdz šā gada 31. jūlijam. Savukārt izglītojamie, kuri tiks uzņemti jaunajā mācību gadā, to būs tiesīgi izdarīt līdz septembra vidum. Krievu valodas kā otrās svešvalodas pilnīgai izslēgšanai vidējā izglītības posmā jānotiek trijos līdz četros gados.
Ilze Ločmane, Valsts SIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma valdes locekle-direktore:
“Tas, kas mazliet raisa bažas, ir tas, ka tūrisma nozare, viesmīlības nozare tomēr ir ļoti saistīta ar krievu valodu kā pakalpojuma valodu. Jo mēs jau nerunājam tikai par Krieviju, kas ir agresorvalsts. Mēs runājam par bijušās Padomju Savienības valstīm, kuras tomēr krievu valodu ir izmantojušas kā saziņas valodu. Un tas varētu būt mums izaicinājums. Vai spāņu, angļu un vācu valoda, ko mēs domājam pastiprināt un piedāvāt, vai tā varēs pilnībā aizstāt šo komunikāciju?”
Saeimas deputāts Česlavs Batņa uzsver, ka ielaisto kļūdu – 10 gadu laikā nepietiekami sagatavoto pedagogu trūkumu – būtu jārisina gudrāk.
Skolām, kurās patlaban nav atrasti otrās svešvalodas skolotāji, būtu jāļauj stundas pārdalīt par labu, piemēram, latviešu valodas, aizsardzības mācības vai citu priekšmetu apguvei.
Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāts (Apvienotais saraksts):
“Daudzas ES valstis ievēro principu, ka ir nacionālā valoda un tikai viena svešvaloda. Varbūt šajā principā mums vajadzētu būt elastīgākiem. Bet mēs kaut kā, ieviešot ‘Skola 2020/2030’, esam salikuši tādus rāmjus, no kuriem baidāmies atkāpties.”
Kristīne Niedre-Lathere, IZM valsts sekretāra vietniece izglītības un valsts politikas jautājumos:
“Šī brīža normatīvs to neparedz. Bet mēs arī esam atvērti. Sāksim domāt, kādi grozījumi konkrēti veicami izglītības standartā, lai šo normu padarītu arī leģitīmu. Ja trūks pedagogu, ar atrunu, ka tas ir pedagogu trūkuma dēļ, atļaut to aizstāt ar kādu citu priekšmetu, tā var nebūt tikai latviešu valoda.”
“Nekā personīga” (NP): Taču šobrīd standarts to neparedz?
Kristīne Niedre-Lathere: “Šobrīd standarts to neparedz.”
Pēc Eurostat datiem 100% divas un vairāk svešvalodas vidējās izglītības iestādēs apgūst vienīgi deviņās valstīs.
Arodskolās lielākais izglītojamo skaits šai ziņā ir Rumānijā, Polijā, Somijā un Luksemburgā. Bet, piemēram, Maltā, Spānijā, Grieķijā un Vācijā arodizglītības iestādēs otro svešvalodu neviens neizvēlas.
Pilnībā izslēdzot krievu valodu kā otro svešvalodu, Latvijā būs nepieciešami papildu 300–350 skolotāji. Reformas virzītāji uzskata, ka skolām vairāk jāsadarbojas ar vēstniecībām un vidējā izglītībā jāizmanto viesskolotāji, kuriem obligāti nav jāzina arī valsts valoda.
Arī universitātēs ir izsludināta papildu uzņemšana svešvalodu pedagogiem, lai risinātu skolotāju trūkuma problēmu
un nodrošinātu iespēju skolēniem apgūt citas svešvalodas, piemēram, vācu, spāņu vai franču valodu.
