“Jenots ir ievietots aukstumkamerā un gaida savu kārtu!” Beidzot noķerts Balvu pusē aprīlī novērotais dzīvnieks 1
Balvu novada Stompaku mežā nomedīts aprīlī videokamerās pie barotavām novērotais jenots, aģentūrai LETA apliecināja mednieku kluba “Šķilbēni” mednieks Jānis Šakins.
Mednieks stāstīja pirmo reizi jenotu bija fiksējušas kameras, kas izvietotas pie sāls barotavas, bet otro reizi dzīvnieks pamanīts divas dienas vēlāk jau pie graudu barotavas mežacūkām. Mednieks pieļauj, ka jenots pie graudu barotavas devies tādēļ, ka tam nebija citas barības. Kamerās novērots, ka graudus ēst nākot arī jenotsuņi ar kuriem sastapies arī jenots, stāsta Šakins.
Lai jenotu ievilinātu lamatās, krātiņā ielikta svaiga medījuma gaļa, kas šajā reizē bijusi veiksmīga ēsma jenota notveršanai. Saskaņa ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Valsts meža dienesta (VMD) uzdevumu jenots, kas ir invazīvs dzīvnieks, bija jānomedī.
“Jenots ir ievietots aukstumkamerā un gaida savu kārtu, kad no tā izbāzeņu meistars Rēzeknē izveidos izbāzeni. Jenots pārtaps par medību trofeju, lai gan tā kažoks tagad pavasarī ir visai noplucis,” pastāstīja mednieks.
Šakins atzīst, ka jenotu izplatība ir novērota kaimiņos esošajā Pleskavas apgabalā un nav brīnums, ka tie ieklīst jau arī Latvijā.
LETA jau vēstīja, ka DAP sadarbībā ar VMD plānoja aprīlī Latgalē novērotā jenota ķeršanu, lai tas nevarētu brīvi pārvietoties savvaļā un neapdraudētu Latvijas dabas daudzveidību.
DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika informēja, ka kārtību, kādā jārīkojas valstī nebijušas invazīvas sugas konstatēšanas gadījumā, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula. DAP, ievērojot šo regulējumu, kopā ar VMD organizē agrīnās izskaušanas pasākumu, jo jenots ir medījamo dzīvnieku sarakstā un VMD ir kompetentā iestāde medību jomā.
Reinika informēja, ka Latvijā savvaļā līdz šim jenots konstatēts vienu reizi – pirms pāris gadiem Rīgā.
Kā skaidro DAP eksperti, Ziemeļamerikas jenots labi pielāgojas dzīvei dažādos apstākļos, taču priekšroku dod dzīvošanai ūdens tuvumā. Dzīvnieks ir visēdājs, spēj medīt uz sauszemes, ūdenī un kokos, tāpēc jenots ir daudzpusīgāks plēsējs nekā vairums vietējās plēsēju sugas. Tas pārnēsā 12 dažādus patogēnus un slimības, kā arī citiem dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamus parazītus.
Visā Latvijā invazīvo sugu izplatīšanās ir nozīmīga problēma. Invazīvās svešzemju sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas strauji vairojas un agresīvi izplatās, izkonkurē vietējās sugas un apdraud dabas daudzveidību, izmaina ekosistēmas, rada ekonomiskus zaudējumus, atsevišķas sugas arī kaitējumu cilvēka veselībai, brīdina eksperti.
Aprīļa beigās kāds žurnāla “Medības” lasītājs portālam “medibam.lv” vēstījis, ka Latgalē, netālu no Krievijas robežas, meža kamerā uzņemts attēls, kurā redzams dzīvnieks, kas pēc visa spriežot ir jenots (Procyon lotor).
DAP aicina arī turpmāk iedzīvotājus būt vērīgiem un par katru novēroto invazīvo sugu ziņot vietnē “invazivs.lv”.
