Joahims Kvodens pauž viedokli, ka, lūkojoties uz  ambiciozajiem mērķiem, skaidrs ir viens: atkritumu savākšanas un šķirošanas infrastruktūrā ir vajadzīgi krasi uzlabojumi. Iedzīvotājiem pieejami atkritumu konteineri jānodrošina visur – mājās, pa ceļam, birojos utt. Dažām valstīm to paveikt būs patiesi grūti.
Joahims Kvodens pauž viedokli, ka, lūkojoties uz ambiciozajiem mērķiem, skaidrs ir viens: atkritumu savākšanas un šķirošanas infrastruktūrā ir vajadzīgi krasi uzlabojumi. Iedzīvotājiem pieejami atkritumu konteineri jānodrošina visur – mājās, pa ceļam, birojos utt. Dažām valstīm to paveikt būs patiesi grūti.
Foto: Publicitātes foto/Zane Bitere/LETA; kolāža – LA.LV

Joahims Kvodens: Atkritumu savākšanas un šķirošanas infrastruktūrā vajadzīgi krasi uzlabojumi 0

Autors – Joahims Kvodens, Paplašinātās ražotāju atbildības alianses (EXPRA) izpilddirektors, juridiskais konsultants paplašinātās ražotāju atbildības jautājumos kopš 1995.gada

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienības (ES) jaunā likumdošana atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas ietver Atkritumu pamatdirektīvu, Iepakojuma direktīvu, Direktīvu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, Poligonu direktīvu un citus dokumentus, mūs lielā ātrumā virza pretī pilnīgi jaunai situācijai atkritumu apsaimniekošanas resursu vadībā.

Lai sasniegtu visus mērķus noteiktajā laikā, vajadzēs savākt lielu atkritumu apjomu, tātad izcila un pieejama infrastruktūra būs vitāli nepieciešama.
CITI ŠOBRĪD LASA

Mana ceturtdaļgadsimtu ilgā starptautiskā pieredze šajā nozarē liecina, ka patiešām labi funkcionē tikai tās sistēmas, ko atbildīgi un ar cieņu pret iedzīvotāju vajadzībām īsteno pašvaldības, iesaistot atkritumu apsaimniekotājus un ražotāju atbildības sistēmas dalībniekus.

Saskaņā ar jaunajiem ES noteikumiem atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt mazāk nekā 10% no visiem sadzīves atkritumiem.

2030. gadā jāpārstrādā jau 65% sadzīves atkritumu un 75% iepakojuma, t. sk. 55% plastmasas iepakojuma – lai pārstrādātu šādu apjomu, ir jāsavāc apmēram 75% visa plastmasas iepakojuma. Mums ir jauns, ambiciozs mērķis savākt 90% PET pudeļu.

Jau tagad pašvaldībās ir obligāta dalītā atkritumu vākšana, atsevišķi šķirojot faktiski visu plastmasu, metālu, stiklu un papīru.

Bet obligāti būs jāšķiro arī tekstilizstrādājumi un bioatkritumi, savukārt atbildīgajām industrijām paplašinātās ražotāju atbildības sistēmas ietvaros jāmaksā par cigarešu izsmēķu savākšanu pilsētvidē.

Mums jāšķiro un jāpārstrādā elastīgaisiepakojums, melnais iepakojums utt. Tā nu visas ietekmes puses, ieskaitot pašvaldības, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus un nozares, uz kurām attiecas paplašinātā ražotāju atbildība, gatavojas šim jaunajam, neticami grūtajam uzdevumam.

Atkritumu šķirošanas infrastruktūrā vajadzīgi krasi uzlabojumi

Lūkojoties uz šiem ambiciozajiem mērķiem, skaidrs ir viens: atkritumu savākšanas un šķirošanas infrastruktūrā ir vajadzīgi krasi uzlabojumi. Iedzīvotājiem pieejami atkritumu konteineri jānodrošina visur – mājās, pa ceļam, birojos utt.

Dažām valstīm to paveikt būs patiesi grūti.

Eiropas Komisija norāda, ka, visticamāk, 14 ES dalībvalstis šogad nevarēs izpildīt mērķi pārstrādāt pusi no radītajiem atkritumiem, turklāt dažos gadījumos šis mērķis, iespējams, netiks sasniegts arī 2025. gadā, diemžēl Latvija ir šo valstu vidū.

Teorētiski gan nav nekādu tehnisku šķēršļu šo mērķu sasniegšanai, un nevajadzētu rasties arī finansiāliem šķēršļiem, īpaši tādēļ, ka vairāku veidu atkritumu apsaimniekošanā pieejams papildu finansējums, ko iegūst no ražotāju atbildības sistēmas.

Taču galvenās grūtības rodas reģionu atšķirību dēļ – ne visās valstīs, atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir sakārtota.

Jā, protams, ir dalībvalstīs, kur sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma funkcionē veiksmīgi, ir spēcīgas pārvaldes iestādes, īpaši pašvaldībās, kuras tad arī pieņem atbildīgus lēmumus, kādā virzienā vēlas doties pārskatāmā laika posmā, lai nodrošinātu pārējām ietekmes pusēm investīcijām drošu vidi.

Pašvaldībām jāuzņemas atbildība un iniciatīva

Lielisks piemērs ir Flandrijas reģions Beļģijā ar apmēram 6 miljoniem iedzīvotāju. Pirms daudziem gadiem tur tika izveidots vienots atkritumu apsaimniekošanas plāns visam reģionam, kura izstrādē un apstiprināšanā piedalījās arī pašvaldības.

Tādējādi visas pašvaldības vienojās ieviest vienādus vai līdzīgus sadzīves atkritumu savākšanas veidus.

Šo plānu akceptēja arī paplašinātās ražotāju atbildības sistēmas dalībnieki reģionā. Šobrīd katram iedzīvotājam ir pieejami atkritumu maisi (vai tvertnes/konteineri) atsevišķi nešķirojamiem atkritumiem, bioatkritumiem, plastmasai/metālam/tetrapakām, papīram un stiklam.

Tāpat katrā pašvaldībā ir šķirošanas laukumi, kur iedzīvotāji var nodot jebkādus atkritumus. Par nešķirojamiem atkritumiem ir jāmaksā dārgi atkarībā no maisu skaita, savukārt atkritumu savākšana ir bez maksas, ko nodrošina vietējais “Zaļais punkts”. Atkritumu apsaimniekotāji katrā pašvaldībā tiek izvēlēti konkursa uz 3 līdz 5 gadiem.

Līdzīga pieredze ir Milānā, kā arī Hamburgā un tās apkārtnē, kur pašvaldības uzņemas atbildību par sekmīgu atkritumu apriti.

Ierasta prakse daudzviet Eiropā un pasaulē ir katrai pašvaldībai pašai pieņemt lēmumu, kādai jābūt viņu atkritumu savākšanas sistēmai, lai tā būtu maksimāli ērta iedzīvotājiem. Maisi, atkritumu tvertnes vai konteineri? Pie katras mājas vai atsevišķos atkritumu savākšanas punktos? Maksā par izmesto apjomu vai fiksētu cenu? Kādi mērķi katru gadu jāsasniedz? Cik daudz atkritumu aprakt poligonos vai sadedzināt?

Šie ir jautājumi, kas tiek pārrunāti ar iedzīvotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem un ražotāju atbildības sistēmas dalībniekiem.

Kad ir pieņemts politisks lēmums, tiek rīkots konkurss, nereti apvienojot to ar komunikācijas kampaņu iedzīvotāju atbalsta gūšanai. Un, protams, ir jābūt stingram mēram vai pašvaldības vadītājam un spēcīgai izpildvarai, kas spēj pamatot izvēli tiem, kuri vienmēr visu zina labāk, jo par atkritumu nozari, līdzīgi kā par futbolu, viedoklis ir katram.

Šķirošanas iespēju attīstībai vitāli svarīga droša investīciju vide

Runājot par pilnībā brīvu tirgu, kur katrs uzņēmums pats cīnās par katru klientu, pirms kāda laika to izmēģināja Polija. Viss, ko tā ieguva, bija haoss ar zemiem atkritumu vākšanas rezultātiem. Tagad šo nozari atkal pārrauga pašvaldības.

Manuprāt, brīvo tirgu var atļauties tikai tad, ja precei ir pozitīva vērtība un tā nerada nekādu kaitējumu sabiedrībai. Ar atkritumiem tā nav.

Kas attiecas uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nepareizi saimniekojot, šāda tirgus brīvlaišana var radīt negatīvas sekas, ko izjutīs iedzīvotāji.

Saskaņā ar jaunajiem ES uzstādījumiem ikvienai dalībvalstij būs jāsavāc vismaz 80% atkritumu. Tāpēc ir jābūt ļoti ērtai savākšanas infrastruktūrai visiem atkritumu veidiem, un tas neattiecas tikai uz iepakojumu –arī uz bioatkritumiem, tekstilu, nolietotajām elektroierīcēm, baterijām,riepām utt.

Tam gan nav vajadzīga nez kāda īpaša motivācija – vajadzīga tikai droša vide investīcijām.

Likumdošana, kas ir spēkā vismaz 10 gadus. Gudri izveidoti ilgtermiņa līgumi, kas nodrošina investīciju atdevi. Ja atkritumu apsaimniekošanas kompānija investē pilnīgi jaunā infrastruktūrā, vai nu līgumam ir jābūt gana ilgstošam, kas ļautu šīs investīcijas atpelnīt, vai arī jāļauj pārdot infrastruktūru tam, kurš uzvarēs nākamajā konkursā.

Ja valsts maina regulējumu vai pašvaldības maina attīstības virzienu ik pa trim gadiem, neatbalsta maksājumu sistēmu, kas saistīta ar nodoto atkritumu apjomu vai atkritumu poligona nodokli utt., valsts nevarēs sasniegt mērķus.

Tāpat ne mazāk svarīga ir vienota ražotāju atbildības sistēma, kas nodrošina godīgus un vienādus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem.
SAISTĪTIE RAKSTI

Tad arī šīsistēma sniegs pietiekamu finansiālu atdevi un nozaru ekspertīzi dažādu izaicinājumu risināšanai turklāt.

Pārdomāta saimniekošana, kas iekļauj atkritumu šķirošanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, prasa lielas investīcijas un stingru uzraudzību. Bet, galu galā, tikai tāpēc jau mums – iedzīvotājiem – vispār ir vajadzīgas pašvaldības, lai tās rūpētos par mums – saviem iedzīvotājiem un aizsargātu mūsu, nevis nejaušu peļņas alkstošu garāmgājēju intereses.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Lasīt citas ziņas
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
Kremlis: Krievijas apsvērumi ASV atbildē par “drošības garantijām” nav ņemti vērā
Kremlis: Krievijas apsvērumi ASV atbildē par “drošības garantijām” nav ņemti vērā
13:41
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Ilze, Ildze un Izolde
13:17
Negatīvās emocijas atbrīvošanas un veiksmes piesaukšanas rituāls: kas jāzina, lai izdotos?
13:10
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Slimnīcu biedrības vadītājs: Omikrons mediķus skāris daudz plašāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi
Krievija un Ukraina vienojas ievērot pamieru un februārī rīkot jaunas sarunas
ASV Valsts departaments: Ja Krievija iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nesāks darboties
Gāzei šobrīd nav alternatīvas: Aigars Kalvītis atbild uz jautājumiem par gāzes cenām un enerģētikas politiku
Guntis Kalme: Nākamā pēc pieminekļa Gunāram Astram jāveido Latvijas Varonības aleja – no Brīvības pieminekļa līdz vietai, kur nojaucām ļeņinekli
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
“Latvijā zinātnieku ir diezgan maz”. Saruna ar pētnieku Guntaru Kitenbergu
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
no ievārījuma pagatavot kēksiņus?