Dabā
Zaļā dzīvošana

Nelegālās riepas turpina krāties3


Bieži vien autoservisu darbība saistās ne tikai ar auto remontēšanu, bet arī ar auto izjaukšanu. Tad servisos uzkrājas ne tikai nolietotās riepas, bet arī detaļas, kas tālāk nav realizējamas.
Bieži vien autoservisu darbība saistās ne tikai ar auto remontēšanu, bet arī ar auto izjaukšanu. Tad servisos uzkrājas ne tikai nolietotās riepas, bet arī detaļas, kas tālāk nav realizējamas.
Foto: no VVD arhīva

Lai samazinātu nelegāli uzkrāto nolietoto riepu vietu skaitu, Valsts vides dienests (VVD) aicina informēt par nolietoto riepu nelegālās uzkrāšanas vietām. Tur plānots veikt pārbaudes un noskaidrot iespējamās vainīgās personas.

VVD šogad plāno arī lielāku uzmanību pievērst industriālo zonu un degradēto teritoriju kontrolei, tajā skaitā autoservisu pārbaudēm.

Šīs kampaņas mērķis būs palielināt autoservisu skaitu, kas noslēguši līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju par riepu izvešanu.

“Šogad plānojam būtiski pastiprināt riepu tirgotāju kontroles, lai panāktu to, ka legāli uzrādītais riepu apjoms, kas nonāk ražotāju atbildības sistēmās, būtu pēc iespējas tuvāks patiesajam daudzumam, kā arī lai pārliecinātos, ka riepu pārstrādes izmaksas ir iekļautas preces cenā. Turpināsim arī autoservisu uzraudzību,” informē VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Plānots izglītot arī zemes īpašniekus par viņu atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, ja zemes nomnieks īpašumā atstājis atkritumus.

Vienlaikus tiks rosināta diskusija par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, lai rastu efektīvākus piespiedu mehānismus īpašuma attīrīšanai no atkritumiem un piesārņojuma. “Tā ir zemes īpašnieka vai angāra iznomātāja atbildība savākt nolietotās riepas vai citus bīstamos atkritumus, ja uzņēmums ar viena eiro pamatkapitālu un ārvalstu investoru pazūd no Latvijas.”

VVD izsniedzis 2563 C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumus uzņēmumiem, kas veic transportlīdzekļu remontdarbus, taču šādu uzņēmumu skaits, visdrīzāk, ir lielāks. Tie ir uzņēmumi, kas veido nozares “pelēko zonu” un savā darbībā neievēro normatīvajos aktos izvirzītās prasības.

 

Gaisu piesārņo gan jaunas, gan lietotas

Speciāla krāsns autoservisā šķidro naftas produktu sadedzināšanai, kas izmantota apkures sistēmā. Veco eļļu izmantošana apkurē ir ļoti bīstams gaisa piesārņojuma avots.
Foto: no VVD arhīva

Ik gadu Latvijā tiek realizēti aptuveni 17 tūkstoši tonnu riepu, taču tas ir tikai “redzamais” daudzums.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis norāda, ka pērn, piemēram, Latvijā pirmo reizi reģistrēti 96 tūkstoši automašīnu, kurām kopumā bija 4,6 tūkstoši tonnu riepu. “Šīs riepas netiek atsevišķi uzskaitītas, par tām netiek maksāts ne dabas resursu nodoklis, ne arī tās nonāk uzskaitē, līdz ar to netiek veikta šo riepu savākšana,” aprēķinājis K. Zakulis, rosinot pārskatīt normatīvos aktus.

Arī Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse norāda, ka nepārstrādāto nolietoto riepu uzkrājums pārsniedz 105 tūkstošus tonnu.

“Riepas satraukumu rada brīdī, kad tās aizdegas. Kamēr tās stāv kaudzē, par tām neuztraucas,”

piebilda T. Lūse, norādot, ka aizvadīto mēnešu laikā Latvijā jau trīs reizes degušas riepas – februārī Ogres novada Meņģeles pagastā dega nelegālā riepu uzkrāšanas vietā 70 m2 platībā, kā arī ugunsgrēks izcēlies riepu pārstrādes uzņēmumā Brocēnu novadā, bet aizvadītā gada pašā nogalē plašs ugunsgrēks bija Rīgā, Andrejostā, kur dega jaunu riepu noliktava 750 m2 platībā.

“Ugunsgrēki ar riepu degšanu atstāj neizdzēšamu iespaidu uz apkārtējo vidi, kas iespaido mūs visus,” uzsvēra T. Lūse. “Mēs nevaram par riepām sākt domāt tad, kad tās sāk degt. Jo, kad tās sāk degt, riski jau ir ļoti nopietni.

Uzņēmēju izpratnes līmenis ir diezgan zems, un arī atbilstība vides prasībām ir tuvu dramatiskai.

Diemžēl, ja uzņēmēji jūt, ka neseko līdzi, kā prasības tiek izpildītas, tad visbiežāk viņi nav motivēti tās izpildīt.”

Atbildība par nolietoto riepu savākšanu un apsaimniekošanu ir riepu ievedējiem, proti, tiem, kas tirgo riepas. Viņiem ir pienākums noslēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu un samaksāt par to, ka riepas pēc nolietošanās tiek savāktas un aizvestas pārstrādei.

Arī autoservisiem ir pienākums noslēgt līgumu ar apsaimniekošanas uzņēmumu, lai arī no viņiem riepas tiktu savāktas. “Tieši autoservisi ir viens no riska posmiem attiecībā uz nolietoto riepu apsaimniekošanu – tādēļ ir svarīgi iedzīvināt sistemātisku un regulāru uzraudzību un panākt, ka tie iekļaujas kopējā riepu apsaimniekošanas sistēmā,” uzsvēra T. Lūse.

Riepu sastāvā ir kaučuks, sēra savienojumi un smagie metāli, kā arī dažādi citi piejaukumi. Jaunu, tāpat arī nolietotu riepu sadegšanas procesā izdalās oglekļa dioksīds, oglekļa monoksīds, sēra oksīdi, cietās daļiņas, benzpirēns, dioksīni, furāni un polihlorbifenili, kā arī smagie metāli.

Riepu degšanas rezultātā, tāpat kā citu videi kaitīgu preču radītais piesārņojums ir daudzkārt kaitīgāks nekā meža ugunsgrēku radītais sadūmojums.

Riepu degšanas rezultātā radītais piesārņojums īstermiņā var radīt elp­ceļu kairinājumu un alerģiskas reakcijas, bet ilgtermiņā tas var palielināt arī sirds un asinsvadu slimību risku un, ņemot vērā, ka daļa no degšanas laikā radītajiem izmešiem ir kancerogēnas vielas, – onkoloģisko slimību risku.

 

Naudai jāseko līdzi riepai

“Riepu apsaimniekošanas nozarē no valsts puses jābūt gan “burkānam”, gan “pātagai”,” norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis. Proti, ir jānodrošina gan efektīva sistēma riepu apsaimniekošanai, gan arī jābūt kontrolei, lai par katru riepu, kas nonāk Latvijas tirgū, tiek ieturēta apsaimniekošanas maksa, kas nodrošina šo riepu atpakaļsavākšanu.

“Katrai riepai ir jāseko līdzi naudai. Jo par riepu pārstrādi rūpnīcā ir jāpiemaksā, un šī cena svārstās no 100 līdz 200 eiro par tonnu. Vienā tonnā ir apmēram 50 smago automašīnu riepu jeb 100 vieglo automašīnu riepas. Vēl klāt jāpieliek riepu transportēšanas un savākšanas izmaksas, kas ir līdz trim eiro par tonnu. Šīs izmaksas ir jāiekļauj jau sākotnējās riepas cenā,” skaidro K. Zakulis.

Taču Latvijā bieži vien riepas tiek pirktas nevis pie oficiālajiem izplatītājiem, bet, piemēram, internetā, kur ir lētāk, vai ārvalstīs.

“Ir grūti izsekot, ka iedzīvotāji vai uzņēmumi ārzemēs pērk riepas, taču šādā gadījumā nauda neseko riepām. Jautājums par iespējamo apsaimniekošanas formātu ir atvērts – vai tā ir riepu “depozīta sistēma” vai kāds cits mehānisms, bet šī nauda ir jāiekasē, lai riepas var savākt un pārstrādāt.

Tikai tādā veidā var organizēt riepu savākšanu un transportēšanu uz tālākiem pārstrādes punktiem. Tāpat liela nozīme ir katra paša cilvēka atbildībai, jo, ja ir vēlme iegādāties autoriepas tikai tur, kur ir lētāk, nepainteresējoties par to, kur riepas pēc tam nonāks, nevaram cerēt, ka neveidosies jaunas nelegālās izgāztuves vai neizcelsies ugunsgrēki, kas uz apkārtējo vidi atstāj neatgriežamas sekas,” piebilst K. Zakulis.

Iedzīvotājiem ir iespēja četras riepas gadā nodot bez maksas, bet tas nav noteikts ar likumu.

 

Atļauja negarantē vides prasību ievērošanu

Valsts vides dienests pērn veica pārbaudes 222 autoservisos, kuri tika informēti par vides aizsardzības prasībām un nepieciešamajām atļaujām to darbībai. Autoservisiem pirms darba uzsākšanas VVD jāsaņem C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums.

“Ir jāņem vērā, ka autoserviss nevar atrasties jebkur, kur vien vēlas. Pašvaldībām ir teritoriālie plānojumi, kur ir noteikts, kurās vietās šī darbība var tikt veikta,” skaidro Kalvis Avotiņš, VVD Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs.

Taču C kategorijas atļauja vēl negarantē, ka uzņēmums strādā atbildīgi un ievēro vides aizsardzības prasības. Dažādas neatbilstības konstatētas vismaz 40% pārbaudīto uzņēmumu.

Kādas ir galvenās neatbilstības? 80% uzņēmumu neievēro atkritumu apsaimniekošanas prasības, proti, novieto uz grunts seguma naftas produktus saturošus atkritumus (mucas, autodetaļas un daļas), uzkrāj atkritumus teritorijā un tos savlaicīgi neizved, dedzina atkritumus. Bieži vien autoservisu darbība saistās ne tikai ar auto remontēšanu, bet arī ar auto izjaukšanu, kas ir atkritumu apsaimniekošana. Arī šādām darbībām nepieciešama īpaša VVD atļauja.

K. Zakulis aicina pievērst uzmanību ne tikai nolietotajām riepām, bet arī izmantotajām eļļām. “Eļļa, kas tiek sadedzināta, ir piesārņojums, kas rodas katru dienu. Paskatieties uz skursteņiem – ja nāk ārā melni dūmi, kaut kas nav kārtībā. Tāpēc es aicinātu VVD rūpīgi sekot ne tikai tam, vai servisā ir noslēgts līgums par eļļas savākšanu un utilizāciju, bet arī, kādi ir apjomi. Ja serviss ir nopircis 10 tonnas, tad atbilstoši likumam vismaz 4,5 tonnas ir jānodod utilizācijai,” uz vēl vienu piesārņojuma avotu norāda Latvijas Zaļā punkta direktors.

Viņam piekrīt Andris Vasins, autoservisa “ReiLat” pārstāvis no Cēsīm, kurš sacīja, ka autoservisos vides prasības daudzmaz tiek ievērotas, ko nevarētu teikt par nelegālajām auto remontdarbnīcām, tā sauktajām garāžām.

“Ir saprotams, kāpēc cilvēki tur brauc, jo visi meklē, kur ko izdarīt lētāk. Plus mīnus samaksājot visus nodokļus, tajā skaitā PVN, riepu maiņas pakalpojuma pašizmaksa autoservisā ir vismaz divas reizes augstāka nekā garāžā, kur nekas netiek maksāts. Ja riepu maiņa pie Jāņa garāžā maksā 20 eiro, tad servisā šim pakalpojumam faktiski vajadzētu maksāt 40 eiro. Bet diezin vai jūs pie manis brauktu?”

Saistītie raksti
Cēsnieks arī piebilda, ka katrā pilsētā ir uzņēmumi, kas godprātīgi veic riepu apsaimniekošanu, taču viņi noteikti var parādīt vairākus desmitus vietu, kur riepas krājas kaudzē.

“Un es nerunāju ne par Rīgu, ne par Daugavpili, bet par mazajām pilsētām. Lai Cēsīs, piemēram, juridiska persona nodotu riepas pārstrādei, par vienu m3 jāmaksā 45 eiro. Kubikmetrā ir 10–12 riepas. Tātad par vienas riepas savākšanu jāsamaksā 4–4,5 eiro. Vai Latvijā ir kāds, kas var samaksāt par lietotas riepas nodošanu 4 eiro?” vaicā uzņēmējs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Dabā
Visā Latvijā gaidāma sausa un saulaina diena
1 diena
LA
LA.LV
Dabā
VIDEO. Mārupē piedzīvots iespaidīgs putekļu viesulis jeb velna slota
1 diena
LE
LETA
Dabā
Pirmo reizi šogad Latvijā gaidāms +20 grādu siltums
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Lieldienu laikā ciemošanās ir aizliegta 2
3 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Parādījušās šaubas, vai Rīgas domes vēlēšanas vispār varētu notikt arī rudenī
58 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Konkursu par finansējumu Covid-19 skarto mediju atbalstam varētu izsludināt jau rīt 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā 2
4 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
No liela ieguvuma reģionam līdz lielai bēdai saulkrastiešiem. Kā vērtēt atcelto atbalstu “Skulte LNG terminal” projektam?
23 minūtes