Jurists Armands Rasa: Kam izdevīgs Kariņa pieteiktais “kapitālais remonts”? 0
Autors: jurists, zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Armands Rasa
Pēdējā laikā aktualitāti ir ieguvis 2018.gada vasarā publicētais Moneyval ziņojums par Latvijas finanšu sistēmu, tostarp arī normatīvā regulējuma, un tā atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām, tostarp Finanšu vadības darba grupas (FATF) rekomendācijām.
Šā gada februārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš publiski paziņoja: “Ar “Moneyval” rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.”
“Tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās “Moneyval” rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu. Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts,” teica Kariņš.
Lai ilustrētu, kas ir domāts ar “kapitālo remontu”, ministru prezidents norādīja, ka: “Tiks izstrādāti vairāki likumu grozījumi, kas būs vērti ne tikai uz “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu, bet finanšu sistēmas kontroles pārveidošanu kopumā, lai finanšu vide būtu tīra un legāla”.
Tātad pēc būtības Moneyval rekomendāciju aizsegā tiek plānota mistiska finanšu sistēmas kontroles pārveidošana, lai gan publiski nekādā veidā nav izskanējis, kāda veida darbības tiks veiktas un kādas tām būs sekas un pozitīvie rezultāti.
Viens no līdzekļiem vai reformu soļiem, kas tiek plānots, ir bez Latvijas kompetento institūciju sniegtu atzinumu un pārbaudes un faktiskās situācijas analīzes mainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļu iecelšanas kārtību, tādējādi padarot FKTK politiski ievainojamu.
Vairākas personas ir izteikušās, ka šāda kārtības maiņa nav atbalstāma vai vismaz būtu rūpīgi izsverama, jo FKTK pēdējos gados strādā sekmīgi un nav saprotams virzīto priekšlikumu pamatojums.
Šī brīža FKTK vadītājs Pēteris Putniņš šādu soli ir novērtējis kā bīstamu, nepareizu un pat prettiesisku.
Kas atklājas Moneyval ziņojuma izvērtēšanā?
Izvērtējot Moneyval ziņojumu, var izdarīt virkni būtisku secinājumu, kas raisa pārdomas par to, ka plānotajām izmaiņām FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtībā nav nekāda sakara ar vēlmi pilnveidot finanšu sektora uzraudzību jeb kā viena no darbībām finanšu sektora “kapitālā remonta” veikšanai.
Būtiski, ka Moneyval ziņojumā vispār nav pieminēta neefektīva vai nepilnvērtīga Latvijas finanšu sistēmas uzrauga FKTK un tās darbība. Gluži pretēji, attiecībā uz FKTK minētajā ziņojumā ir pieminētās pietiekami glaimojošas frāzes.
Piemēram, “FKTK demonstrē augstāko risku izpratnes līmeni.”
FKTK tiek piedēvēta augsta izpratne par naudas atmazgāšanas riskiem, kā arī par katras bankas naudas atmazgāšanas riskiem, ieskaitot informāciju par klientu bāzi, sniegtajiem pakalpojumiem un iekšējās kontroles sistēmām.
Ņemot vērā banku sektora lielumu un tā dominējošo stāvokli finanšu sektorā Latvijā, Moneyval ziņojumā FKTK darbība un tās loma naudas atmazgāšanas un teorisma finansēšanas novēršanā ir novērtēta augstāk par vidējo.
Ko gan nevarētu teikt par citām attiecīgo prasību ievērošanas subjektu uzraudzības institūcijām.
Piemēram, Satiksmes ministrijas, kuras pienākums ir uzraudzīt “Latvijas Pastu”, zināšanu līmenis par naudas atmazgāšanas riskiem ir novērtēts kā zems, Valsts ieņēmumu dienestam, Izložu un azartspēļu uzrudzības komisijai, Zvērinātu revidentu asociācijai šīs zināšanas ir pamatlīmenī, PTAC un Latvijas bankai šis zināšanu līmenis ir novērtēts kā pietiekams.
Tātad no šāda Moneyval ziņojuma skatpunkta nākas secināt, ka FKTK ir atzīta par finanšu sistēmas stūrakmeni attiecībā uz naudas līdzekļu atmazgāšanas un terorismas finansēšanas novēršanu.
Vienīgais būtiskais ieteikums attiecībā uz FKTK šajā ziņojumā ir norādīta nepieciešamība būtiski palielināt pārbaudes attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas apkalpo ārvalstu klientu naudas plūsmas.
Taču arī šis ieteikums balstās uz secinājumu par FKTK nepietiekamiem resursiem šādu pārbaužu skaita palielināšanai.
Ar piesardzīgu optimismu
Moneyval ziņojums kopumā ir vērtējams ar piesardzīgu optimismu. Nav ideāli, ir vairums pozīciju, kurā nepieciešami uzlabojumi. Taču ziņojums pilnīgi noteikti nav dramatisks.
Ja aplūkot efektivitātes rādītājus, tad Latvijas finanšu sistēma starpatautiskās sadarbības ziņā ir atzīta par efektīvu, 8 citos rādītājos par vidēji efektīvu un tikai divos rādītājos ir konstatēta zema efektivitāte.
Zema efektivitāte ir konstatēta juridisko personu un veidojumu patiesā labuma guvēju noskaidrošanas procedūrā, kā arī attiecībā uz starptautisko finanšu sankciju ievērošanu
Turklāt attiecībā par pēdējo Moneyval atzīst, ka FKTK ir vienīgā, kas pietiekami efektīvi veic šo uzdevumu, bet tai normatīvajā regulējumā nav noteikti pietiekami efektīvi instrumenti starptautsko finanšu sankciju ievērošanas nodrošināšanā.
Savukārt attiecībā par citu subjektu uzraudzības institūcijām ir atzīts, ka normatīvā regulējuma, resursu trūkuma, kā arī vispārēji zemā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku zināšanu līmeņa dēļ un uz risku balstītas pieejas neesamības dēļ minētās institūcijas starptautisko finanšu sankciju ievērošanas uzraudzību veic ierobežoti vai neveic nemaz.
Attiecībā par 40 FATF rekomendācijām Moneyval ziņojumā par izpildītām un atbilstošām ir atzītas 6, par gandrīz atbilstošām ir atzītas 24 un tikai 10 atzītas par daļēji atbilstošām.
Nav konstatēts neviens gadījums, kad Latvijas finanšu sistēma pilnībā vai daļēji neatbilstu FATF rekomendācijām.
Tādējādi nav īsti saprotams, ko gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir domājis ar finanšu sistēmas kapitālo remontu, ja daudzos būtiskos virzienos normatīvais regulējums, tā ievērošana un Latvijas darbība naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā atbilst starptautiskiem standartiem.
Varbūt ar to tika domāta kopējā sabiedrības attieksmes maiņa, kurā “kapitālais remonts” ir nepieciešams jau sen?
Naudas atmazgāšanas novēršanas jomā uzlabojumi ir nepieciešami, jo tie iespējami vienmēr, bet Kariņa kunga vārdiem izsakoties, ka nepieciešamas vērienīgas izmaiņas situācijā, kur nepieciešami vien kosmētiski uzlabojumi, tas izklausās vai nu pēc skaļiem saukļiem bez satura vai arī zināšanu trūkuma šajā jomā.
Viens no secinājumiem, kam būtu nepieciešams pievērst uzmanību, ir saistīts ar terorisma finansēšanas novēršanu un ar to saistītie riski.
Moneyval ziņojumā nepārprotami norādīts: “Latvijai nav nacionālās pretterorisma vai terosima finansēšanas novēršanas stratēģijas”.
Kā viena no veicamajām darbībām būtu pasākumu veikšana, lai nodrošinātu, ka starp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanaslikuma subjektiem izpratne par teorisma finansēšanasrisku ir plašāka par tikai “teroristu sarakstu” ievērošanu un ka izpratne par terorisma finansēšanu balstās uz atbilstošu risku novērtējumu nacionālā līmenī.
No pēdējā laikā izskanējušajām briestošajām pārmaiņām ir secināms, ka finanšu sistēmas “kapitālā remonta” ietvaros ir plānots veikt vismaz šādas darbības:
– Veikt Grozījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, lai efektivizētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem;
– Prasību palielināšana attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu un šīs informācijas aktualizēšanu;
– “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” paredzēts skaidrāknoteikt FKTK pienākumu veikt likvidācijas procesa uzraudzību;
– Kontroles dienesta nosaukuma maiņa uz Finanšu izlūkošanas dienestu;
– Paredzēts papildināt likumā noteikto subjektu loku ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuriem būs pienākums parādnieka mantas atsavināšanas procesā pārliecināties par mantas izcelsmes legalitāti un nodrošināt, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi;
– paredzēts mainīt FKTK pārvaldība jeb padomes locekļu iecelšanas kārtību, kā arī noteikts nepieciešamība FKTK padomes loceklim atbilst prasībām, lai saņemtu pieeju valsts noslēpumam.
Šīs izmaiņas noteikti nevar uzskatīt par būtiski finanšu sistēmu reformējošām vai “kapitālo remontu”.
Divas no tām ir būtiskas ar mērķi pilnveidot finanšu sistēmu un tās uzraudzību, kā arī izpildīt Moneyval un ES direktīvu prasības, taču pēdējās četras uzskatāmi parāda, ka finanšu sistēmas “kapitālā remonta” aizsegā tiek plānotas darbības, kurām ne Moneyval ziņojumā, ne kādā citā esošās situācijas izvērtējuma dokumentā, pamatojums nav atrodams.
Nav saprotams, kā FKTK padomes iecelšanas kārtības maiņa palīdzēs īstenot Moneyval ziņojumā ietvertos ieteikumus un palīdzēs pilnībā ieviest FATF rekomendācijas situācijā, kad FKTK darbības novērtējums starptautiski ir augstu novērtēts.
Tā vietā, lai nekavējoties uzsāktu darbības pie, piemēram, nacionālāpretterorisma vai terorisma finansēšanas novēršanasstratēģijas izstrādes vai iesaistīto likuma subjektu zināšanu pilnveidošanas šajā jomā, tiek virzītas iniciatīvas, aiz kurām, visticamāk, stāv idejas, kas nebalstās finanšu sistēmas un tās uzraudzības kvalitatīvā uzlabošanā un pilnveidošanā.
