Kam jāpievērš uzmanība, noslēdzot īpašuma apdrošināšanas līgumu 0
Apdrošināšana ir veids, kā pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem, ja ar mājokli notiek negadījums un nepieciešams to atjaunot vai meklēt jaunu dzīvesvietu. Par to, kam jāpievērš uzmanība, noslēdzot īpašuma apdrošināšanas līgumu, stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Mājas apdrošināšana
Mājokļa apdrošināšanas līmeņi atšķiras. Var apdrošināt tikai dzīvojamo ēku, pēc izvēles papildus tās labiekārtojuma elementus: sētas, vārtus, apgaismes ierīces, mājas stiklojumu. Var apdrošināt arī ģimenes iedzīvi (sadzīves tehniku, mēbeles, drēbes, gleznas) vai apdrošināt gan māju, gan iedzīvi.
Slēdzot līgumu, apdrošinātājs lūgs minimālo informāciju par ēkas uzbūvēšanas vai kapitālā remonta gadu, informāciju par ēkas konstrukciju (mūris, koks vai jaukta tipa), platību, atrašanās vietu, drošības līdzekļiem un citu apdrošināšanai būtisku informāciju. Savukārt, apdrošinot iedzīvi, mājas saimniekam pašam jāspēj izsvērt, cik tā ir vērtīga, un tas jānorāda atbilstīgajā ailītē.
Pie līguma slēgšanas apdrošinātājs parasti nepārbauda īpašuma atbilstību būvniecības, ugunsdrošības, ekspluatācijas un citām prasībām. Tomēr mājoklim vajadzētu atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām neatkarīgi no apdrošināšanas, piemēram, tagad jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, regulāri jātīra dūmeņi un elektroinstalācijas jāpārbauda ugunsdrošības noteikumos paredzētajos termiņos.
Svarīgi arī kopumā rūpēties par mājokļa fizisko drošību, piemēram, vienmēr to aizslēgt, neatstāt atvērtus logus. Mājas saimnieks ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesumu.
Ja tiks apdrošināts nedrošs īpašums, bet pēc negadījuma apdrošinātājs konstatēs neatbilstību kādai no prasībām un tas būs negadījuma cēlonis, apdrošinātājs var samazināt vai atteikt apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošināšana nedarbosies attiecībā uz nelikumīgi būvētām vai ēkām, kam nolietojums pārsniedz 70–80 procentus, ēkām rekonstrukcijas vai būvniecības stadijā un neapsaimniekotām ēkām.
Drošībā arī šķūnītis
Var apdrošināt arī saimniecības būves un palīgēkas, piemēram, garāžu, kurā glabājas dārza tehnika, šķūnīti, klēti, mājas pagrabu, kur izvietots apkures katls, arī pirti. Palīgēkas pamatā nav apdrošināmā īpašuma sastāvdaļas, tāpēc tās būs apdrošinātas tikai tad, ja par to nepārprotami vienosies ar apdrošinātāju. Arī saimniecības ēkām jāatbilst visiem risku drošības standartiem.
Ja tiks apdrošināta sena klēts ar lubiņu jumtu, jāvienojas, kā ugunsgrēka gadījumā ēka tiks atjaunota – autentiski vai pēc mūsdienīgākiem standartiem. Saimniecības ēkām mēdz piemērot ierobežojumus, piemēram, galvenajam īpašumam jābūt apdzīvotam.
Ja lauku mājā dzīvo tikai vasarās, apdrošinātājs var piekrist uzņemties risku, bet par lielāku polises maksu vai ar papildu drošības noteikumiem. Ja plānots apdrošināt pirti, svarīgākais elements būs pareizi izbūvēta krāsns un dūmvads.
Siltumnīca un citi izņēmumi
Katrs apdrošinātājs pēc savas izvēles nosaka izņēmumus, ko neapdrošina. Klasiski apdrošināšana tiek atteikta piemājas siltumnīcām, sakņu un augļu dārziem, kuriem lielākie riski ir nelabvēlīgi laikapstākļi, ražas nosalšana.
Tomēr var arī atrast piedāvājumu vismaz daļējai dārza apdrošināšanai – daži apdrošinātāji kopā ar pastāvīgi apdzīvotu ēku apdrošina zālienu, apstādījumus, dzīvžogus, dekoratīvos apstādījumus un augļukokus, neieskaitot augsni un viengadīgos augus.
Kā noslēgt līgumu
Pirms slēdz līgumu, ieteicams izpētīt vairāku apdrošinātāju piedāvājumu un izcenojumus. Kad apdrošinātājs izraudzīts, internetā vai klātienē tiek slēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta polise. Taču, pirms piekrīt līgumsaistībām ar apdrošinātāju, rūpīgi jāizpēta:
• apdrošināšanas prēmija – līgumā noteiktais maksājums par apdrošināšanu. Jāvienojas, cik bieži jāveic maksājums: reizi gadā, pusgadā vai ceturksnī;
• apdrošinājuma summa – apdrošinātā īpašuma vērtība, ko nosaka īpašuma saimnieks. Visbiežāk īpašumam un iedzīvei tiek noteikta atsevišķa summa. Ja apdrošināšanas līgums tiek slēgts pirmoreiz, apdrošinātājs sniegs konsultāciju, kā to izdarīt;
• apdrošināšanas atlīdzība – kā to aprēķina un kādā kārtībā tā tiks izmaksāta. Atlīdzība nedrīkst pārsniegt nodarītos zaudējumus. Apdrošinātājs kompensēs izdevumus, lai atjaunotu vai uzceltu no jauna bojāto vai bojāgājušo īpašumu, bojāto mantu aizstātu ar analoģisku;
• izņēmumi – kādos gadījumos īpašuma saimniekam finansiālā atbildība būs jāuzņemas pašam;
• pašrisks – naudas izteiksmē vai procentos no apdrošinājuma summas izteikta daļa, kuru apdrošinātājs ietur no izmaksājamās atlīdzības. Jo lielāks pašrisks, jo zemāka polises cena. Katram no polisē ietvertajiem riskiem var tikt noteikts atšķirīgs pašriska lielums, piemēram, zādzībai 10%, stiklojumam 150 EUR. Jāpievērš uzmanība, vai pašrisks bojājumiem mainās atkarībā no pieteikto negadījumu skaita.
Rūpīgi neizlasīts līgums ir viens no biežākajiem nesaskaņu cēloņiem. Tāpēc vienmēr kārtīgi jāizpēta līguma nosacījumi, jājautā visas nesaprotamās lietas.
Rīcība nelaimes gadījumā
Atkarībā no tā, kāda liksta piemeklējusi dzīvesvietu, pirmais solis ir izsaukt glābšanas dienestu, ja nepieciešams – arī policiju vai neatliekamo medicīnisko palīdzību. Iespēju robežās īpašniekam jāglābj īpašums un jānovērš tālāki bojājumi, piemēram, jāizvēdina telpas vai neskartās mantas jāpārvieto uz drošāku vietu.
Svarīgi negadījuma vietu arī nofotografēt. Iespēju robežās nelaimē bojātā vieta jāatstāj neskarta. Līdzko iespējams, jāsazinās ar apdrošinātāju. Tālāk apdrošinātājs bojājumus konstatē pēc pieaicināto ekspertu aktiem un ekspertīzēm vai arī pats, vizuāli klātienē vai nosūtītajā fotogrāfijā apskatot objektu.
Zaudējumus novērtē, sastādot remontdarbu tāmi, īpašuma bojāejas gadījumā – aprēķinot īpašuma atjaunošanas vai uzcelšanas no jauna izdevumus.
Ja rodas nesaskaņas
Visbiežāk nesaskaņas starp apdrošinātāju un klientu rodas nepilnīgas komunikācijas dēļ, piemēram, klients īsti neizprot līguma noteikumus, taču neko nejautā, un apdrošinātājs arī pats nepiedāvā paskaidrot. Tad sanāk noslēgt līgumu par kaķi maisā.
Nesaskaņas mēdz izcelties arī gadījumos, ja īpašuma saimnieks apzināti vai neapzināti savu īpašumu novērtējis par neatbilstīgi augstāku summu vai, gribot ietaupīt uz apdrošināšanas prēmijas rēķina, norāda zemāku summu.
Rūgtums var palikt arī tad, ja apdrošināšana maksāta daudzus gadus, bet, notiekot nelaimei, tiek konstatēts, ka īpašums tomēr neatbilst drošības standartiem, kādi nepieciešami konkrēto risku apdrošināšanai. Ja apdrošinātājam un klientam neizdodas nesaskaņas atrisināt savā starpā, var vērsties Latvijas Apdrošinātāju asociācijā, kur tālāk domstarpības risinās ombuds.
Fakti
Hipotekārā kredīta gadījumā obligātu nekustamā īpašuma apdrošināšanu pieprasa kredīta devējs, lai garantētu šīs ķīlas finansiālo segumu, ja notiek negadījums.
Īpašumu var apdrošināt pret:
• nosauktajiem riskiem – polisē iekļauti konkrēti riski, ko izvēlas nekustamā īpašuma saimnieks,
• visiem riskiem – jebkuru pēkšņu un neparedzamu negadījumu (izņemot polises izņēmumos noteiktos gadījumus).
Pamata risku pakete lielākoties ietver šādus riskus:
• dabas stihijas (zibens, vētra, plūdi, lietusgāzes, krusa, stipra snigšana),
• uguns risku (ugunsgrēks, eksplozija),
• ūdens noplūdi (piemēram, plīsušas ūdenscaurules), inženierkomunikāciju sistēmu avārijas,
• trešo personu ļaunprātīgu rīcību (zādzības, vandalisms),
• krītošus priekšmetus.
Papildu riski (apdrošināšanas uzņēmumu individuāls piedāvājums):
• trešo personu nejauša rīcība (piemēram, īpašums tiek bojāts kaimiņu remontdarbu rezultātā),
• elektrības piegādes traucējumi, pārspriegums,
• nokrišņu iekļūšana mājoklī,
• glābšanas darbu izdevumi,
• pagaidu mājokļa īre,
• meistara palīdzība,
• citi riski, piemēram, transportlīdzekļa trieciens, zemes noslīdējums vai nogruvums.
