Foto: SHUTTERSTOCK

Kā droši sagādāt ūdeni pārgājienā 5

Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Kokteilis
Elīna Didrihsone piedzīvojusi lielu vilšanos – negaiss izjaucis vairāk nekā 1000 eiro vērto dēla dzimšanas dienas ballīti 98
Veselam
Ārvalstīs strauji izplatās jaunais Covid-19 paveids “FLiRT”. Medicīnas eksperte skaidro, vai šis vīruss ir konstatēts arī Latvijā un cik tas bīstams? 4
Lasīt citas ziņas

Pārgājienā svarīgi paņemt līdzi dzeramo ūdeni vai ieplānot tā iegūšanas vietas. Ūdens būs vajadzīgs ne tikai dzeršanai, bet arī ēdiena gatavošanai. Protams, var izmantot dabā atrodamo ūdeni, piemēram, no avota. Pareizi izplānojot ūdens ieguvi, var samazināt līdzi nesamo svaru.

Dodoties pārgājienā, svarīgi saprast, cik tālu un pa kādu maršrutu paredzēts doties, kāda būs fiziskā slodze. Tas palīdzēs izplānot, cik daudz ūdens nepieciešams nest līdzi, cik daudz būs jāiegādājas, papildinot krājumus, ja pārgājiens ilgāks, vai paredzēts izmantot dabā atrodamo ūdeni.

Ūdens no veikala, akas vai avota

CITI ŠOBRĪD LASA

Pats vienkāršākais risinājums pārgājiena laikā paredzēt veikalu apmeklējumus, kur ūdens tiek nopirkts un nests līdzi mazākām porcijām. Pat katrā salīdzinoši nelielā apdzīvotā vietā parasti ir kāda tirdzniecības vieta, kur var nopirkt ūdeni, to var iegādāties arī degvielas uzpildes stacijās. Arī, ejot gar jūru, nelielā attālumā no krasta ir daudz ciemu, līdz kuriem var aiziet un nopirkt nepieciešamo.

Vēl viens ūdens iegūšanas veids – ciemu vai viensētu akas. Protams, pirms pasmeļ ūdeni, jāpalūdz mājas saimniekam atļauja. Šajā gadījumā nevar gan pilnībā paļauties, ka ūdeni varēs iegūt, – sēta var būt slēgta, un neviena nebūs mājās.

No pamestas akas smelt ūdeni ir bīstami. Tajā var būt iekrituši kādi dzīvnieki, augu daļas, un ūdens var būt veselībai bīstams.

Vēl viens ūdens ieguves veids – avotiņš. Tos visbiežāk var atrast upju krastos. Šķietami nelielais strautiņš mežā, kam lecam pāri, arī var būt avots, no kura var iegūt labu dzeramo ūdeni. Tomēr avoti jānovērtē ļoti uzmanīgi – jāpēta vieta, kur ūdens izplūst no zemes. Ja vērojams liels daudzums brūnu nosēdumu, ūdenī ir daudz dzelzs, un ilgtermiņā šādu ūdeni lietot nav ieteicams. Bioloģiskajā ziņā avota ūdens vietā, kur tas izplūst no zemes, ir tīrs. Taču tas negarantē, ka tālākā tecējumā nav nokļuvis bioloģiskais piesārņojums.

Ūdenstilpes ūdens jāvāra vai jāapstrādā

Foto: SHUTTERSTOCK


Nākamā izvēle, ja nav pieejams akas vai avota ūdens, dzeramā ūdens ieguvei ir upe un pēc tam ezers, jo tajā ūdens ir stāvošs. Protams, iepriekš jāizvērtē, kas atrodas augšup pa upi. Ja tās ir, piemēram, lopu novietnes, apdzīvotas vietas, pastāv iespēja, ka ūdenī ir dažādu veidu piesārņojums.

Lai ūdeni no upes vai ezera lietotu pārtikai, tas jāuzvāra vai jālieto speciālas tabletes ūdens attīrīšanai. Tās nopērkamas tūrisma preču veikalos. Tabletes iznīcina baktērijas, to sporas, aļģes, sēnītes, vienšūņus un vīrusus. Viena tablete parasti paredzēta litra ūdens sagatavošanai. Tableti pievieno ūdenim un nogaida ražotāja noteikto laiku, pēc kura ūdens ir droši lietojams. Tomēr jāatceras, ka šādi apstrādātu ūdeni nevajadzētu lietot ilgtermiņā.

Reklāma
Reklāma

Vēl viena iespēja sagatavot ūdeni – iegādāties speciālus filtrus. Tajos ir aktivētā ogle, citi elementi, kas attīra ūdeni, aizturot mikrobioloģisko piesārņojumu un uzlabojot arī garšu. Filtri ir ļoti dažādi: gan tādi, kurus atliek uzskrūvēt uz dzēriena pudeles vītnes korķa vietā, gan filtri ar sūkni, kas ļauj sagatavot lielāku ūdens daudzumu. Šādu filtru cena ir no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro. Šādu filtru ražība parasti ir aptuveni litrs minūtē. Tas filtrē 99,9999% baktēriju un 99,99% vienšūņu parazītus un vīrusus.

Saprotams, ja ūdenstilpe ir pietiekami tīra, ūdeni var droši lietot pēc vārīšanas, piemēram, lietot tējai vai zupai. Makšķernieki, piemēram, uzskata, ka garšīgākā zivju zupa izdodas, ja tiek izmantots tās ūdenstilpes ūdens, kurā zivs noķerta.

Ar lietusūdeni jāuzmanās

Lai arī šķiet, ka lietusūdenī nav iespējams piesārņojums, ar tā lietošanu pārtikā jāuzmanās. Tajā var būt piesārņojums, kas sīku putekļu veidā ir atmosfērā. To nosaka arī pats lietuspilienu veidošanās mehānisms. Ūdens tvaiks ceļas augšup un sāk kondensēties. Kad pile kļūst tik liela, ka nespēj noturēties gaisā, tā krīt lejā kā lietuslāse vasarā vai sniegpār­sliņa ziemā. Krītot lejup, tā spēj uztvert gaisā esošos putekļus, citu atmosfēras piesārņojumu. Tāpēc lietusūdens pirms lietošanas jāfiltrē kā jebkurš cits ūdens no upes vai ezera.

Svarīgi

Foto: SHUTTERSTOCK


Ūdeni nevajadzētu ņemt no acīm redzami piesārņotām ūdenstilpēm, peļķēm, meliorācijas sistēmu izvadiem, grāvjiem, dīķiem. Šādā ūdenī var būt izšķīdušas cilvēkam bīstamas vielas.

Atceries!

Bez ūdens nav dzīvības

Cilvēka organismā ap 65% ir ūdens, tas piedalās vielmaiņā, sārņu izvadīšanā un termoregulācijā.

Pieaudzis cilvēks dienā zaudē 2,5–3 litrus šķidruma, bet karstās dienās un fiziskajās nodarbībās vēl vairāk.

Ūdens mūsu organismam ārkārtīgi nepieciešams. Ja bez ēdiena cilvēks var izdzīvot teju mēnesi, bez ūdens tās būs tikai 2–3 dienas.

Konsultējis Rolands Matisons, sociālajos tīklos kā Roliss

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.