Foto: ZUMAPRESS/Scanpix/LETA

Bez asarām to grūti stāstīt… Kā Brantu muižas saimniece uzņēma savās mājās ukraiņu bēgļus 0

TV24 raidījumā “La Dolce Vita. Ēd vesels!” šoreiz ciemojas Brantu muižas saimniece, maizes cepēja, godu saimniece Ilze Briede, kura pastāsta, ka uzņēmusi savās mājās bēgļus no kara plosītās Ukrainas.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Saimniece atzīst, ka bez asarām to grūti stāstīt. Pirmajās dienās, kad sapratuši, ka karš nebeigsies, bet ies plašumā, viņa ielikusi sludinājumu un aizpildījusi anketu, ka ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas.

“Mēs varbūt nedzīvojam tik turīgi, bet varam saspiesties. Vienmēr esam gatavi dalīties un arī zupu vienmēr var pataisīt garāku,” saka maizes cepēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa atklāj, ka kādu laiku neviens uz šo sludinājumu nav atsaucies, bet tas bijis kara pašā sākumā, kad vēl nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem nonākt līdz valstīm, kur gūt patvērumu.

“Es tā īsti nesapratu, vai es tur visu pareizi esmu izdarījusi,” atzina Briede.

Tad pa radio izskanējis sludinājums, ka pie Polijas robežas atrodas izmisušas mammas ar maziem bērniem, kuri sākuši slimot, un meklē patvērumu.

“Viņām bija svarīgi, ka kāds viņas gaida, kāds par viņām parūpēsies un viņām ir vieta, kur piezemēties,” pastāsta Briede.

Brantu muižas saimniece atklāj, ka pirms zvanījusi šīm sievietēm, vismaz divas stundas raudājusi, bet saņēmusies, jo to nedrīkst darīt, kad zvani: “Tev ir jābūt ļoti stabilam. Emocionāli savāktam.”

Lai tiktu uz Latviju, bēgļiem bija Varšavā vēl vismaz trīs dienas jāsēž un jāgaida autobuss, tāpēc viņa izlēmusi, ka paši brauks viņiem pakaļ.

SAISTĪTIE RAKSTI